15. pants

Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska

rakstura tiesību garantiju. Ar tiesībām uz īpašumu saprotamas

visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var

izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas

gribas. Īpašuma tiesību saturā citastarp ietilpst dažādi

prasījumi, kuru izpildi persona varētu pieprasīt, pastāvot

skaidram tiesiskajam pamatam (sk. Satversmes tiesas 2010. gada

27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 7. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja norāda uz finansiālajām izmaksām, kas

var rasties kredīta devējam, ja patērētājs izmanto savas tiesības

izpildīt kredīta saistības pirms termiņa. Šādas finansiālās

izmaksas varot rasties, ja procentu bāzes likme, kuru

kredītiestāde saņemtu, ieguldot citur pirms termiņa saņemtos

naudas līdzekļus, būtu zemāka par patērētāja saņemtajam kredītam

piemēroto procentu likmi. Pieteikuma iesniedzēja atsaucas uz

administratīvās lietas dalībnieces - kredītiestādes - viedokli,

ka šīs izmaksas esot objektīvi pamatotas un būtu atprasāmas no

patērētāja. Šo finansiālo izmaksu rašanās iespēju apstiprina arī

Komercbanku asociācija, uzsverot, ka kredīta devējs varētu

prasīt, lai patērētājs tās atlīdzina, ja tiktu piemērotas

Civillikuma normas.

Komercbanku asociācija norāda, ka apstrīdētās normas

atbilstība Satversmes 105. pantam ir atkarīga no tā, vai kredīta

devējam noteiktais aizliegums prasīt kompensāciju ir uzskatāms

par īpašuma tiesību ierobežojumu (sk. lietas materiālu 36.

lpp.). Tāpēc Satversmes tiesai konkrētajā gadījumā jāizvērtē,

vai kompensācijas samaksas prasījums, kura īstenošanu kredīta

devējam liedz apstrīdētā norma, ietilpst Satversmes 105. panta

tvērumā.

Apstrīdētā norma ir piemērojama, ja patērētājs izmanto savas

tiesības izpildīt kredīta saistības pirms noteiktā termiņa.

Patērētāja tiesību aizsardzības likuma 8. panta trešā daļa

redakcijā, kas bija spēkā apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī,

noteica, ka patērētājam ir tiesības izpildīt savas saistības

pirms patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa.

Satversmes tiesa atzīst, ka kredīta devējam var rasties

zaudējumi, ja patērētājs izmanto savas tiesības izpildīt kredīta

saistības pirms kredīta līgumā noteiktā termiņa. Noteikumu Nr.

692 27. pants noteic, ka patērētāja pienākums ir maksāt procentus

un citus maksājumus tikai par to laika posmu, līdz kuram

patērētājs pilnībā nokārto savas kredīta saistības. Zaudējumu

rašanās cēlonis ir tas, ka kredīta devējs nevar liegt patērētājam

īstenot tiesības izpildīt kredīta saistības pirms noteiktā

termiņa.

Kompensācijas veidā kredīta devējs varētu no patērētāja iegūt

tos līdzekļus, kurus kredīta devējs būtu saņēmis, ja patērētājs

pildītu kredīta saistības patērētāja kreditēšanas līgumā

noteiktajā termiņā. Atbilstoši apstrīdētajā normā ietvertajam

aizliegumam kredīta devējs nevar prasīt, lai patērētājs, kas

izpilda kredīta saistības pirms noteiktā termiņa, atlīdzina

radušos zaudējumus kompensācijas veidā. Var secināt, ka

apstrīdētajā normā ietvertais kompensācijas pieprasīšanas

aizliegums ir uzskatāms par kredīta devēja mantisko tiesību

ierobežojumu.

Tādējādi apstrīdētā norma ierobežo

personām Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.