19. pants

Apstrīdētajā normā ietvertajam normatīvajam

regulējumam jānodrošina, lai patērētājs varētu izmantot savas

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās tiesības

izpildīt saistības pirms kredīta līgumā noteiktā termiņa.

Vērtējot apstrīdētās normas piemērotību leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jāņem vērā tas, ka patērētājs ir ekonomiski

nesalīdzināmi vājāks līdzējs nekā kredīta devējs, kuram būtu

neierobežotas iespējas diktēt līguma noteikumus, ja nebūtu spēkā

patērētāju aizsardzības tiesību normās noteiktie ierobežojumi.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķis ir ļaut patērētājam

īstenot savas tiesības un tās aizsargāt. Līdz ar to valsts ir

apņēmusies aizsargāt patērētāju no iespējamiem kredīta devēja

mēģinājumiem ar kredīta līgumu saistītās izmaksas un riskus

kompensēt galvenokārt uz patērētāja rēķina.

Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt apstrīdētās normas

piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai. Apstrīdētā norma ir

racionāls tiesisks risinājums tam, lai patērētāja mantiskais

stāvoklis netiktu pasliktināts, ja viņš izpildītu kredīta

saistības pirms līgumā noteiktā termiņa.

Līdz ar to apstrīdētā norma ir

piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.