21. pants

Izvērtējot to, vai labums, ko gūst sabiedrība, ir

lielāks par kredīta devējam nodarītajiem zaudējumiem, norādāms,

ka apstrīdētā norma skar lielu sabiedrības daļu. Katrai

fiziskajai personai ir iespēja kļūt par kredīta līguma dalībnieku

- patērētāju. Satversmes tiesa šā sprieduma 19. punktā atzina

patērētāju tiesību aizsardzību par leģitīmu mērķi. Tādējādi

apstrīdētā norma, aizsargājot patērētājus, sniedz būtisku labumu

sabiedrībai.

Noslēdzot kredīta līgumu, patērētājs gūst mantisku labumu savu

vajadzību apmierināšanai. Savukārt kredīta devējs piešķir

patērētājam kredītu nolūkā gūt peļņu. Kredīta devējs paļaujas uz

to, ka patērētājs pildīs līgumā ietvertās prasības un kārtos tajā

noteiktos maksājumus paredzētajos termiņos. Savukārt patērētāja

interesēs ir savlaicīgi izpildīt kredīta līgumā paredzētās

saistības.

Lietā nav strīda par to, ka kredīta pirmstermiņa atmaksas

gadījumā kredīta devējam varētu rasties zaudējumi. Taču kredīta

pirmstermiņa atmaksa nav vērtējama kā kredīta līguma neizpilde.

Kredīta saistību izpilde pirms līgumā noteiktā termiņa ir

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts līguma izpildes

veids. Neierobežojot kredīta devēja tiesības prasīt no patērētāja

zaudējumu atlīdzību kompensācijas veidā, tiktu būtiski

ierobežotas patērētāju tiesības izpildīt kredīta saistības pirms

līgumā noteiktā termiņa. Tādējādi netiktu īstenots apstrīdētās

normas leģitīmais mērķis.

Var piekrist Ministru kabineta viedoklim, ka praksē kredīta

pirmstermiņa atmaksa nenotiek masveidā. Patērētāja ekonomiskās

iespējas parasti ir šķērslis kredīta saistību izpildei pirms

līgumā noteiktā termiņa. Atsevišķie kredīta pirmstermiņa atmaksas

gadījumi nevar nodarīt kredīta devējiem tādu kaitējumu, kāds

tiktu nodarīts sabiedrībai, ja patērētājam būtu liegta iespēja

izpildīt kredīta saistības pirms noteiktā termiņa. Var secināt,

ka apstrīdētajā normā noteiktais tiesību ierobežojums ir taisnīgs

pret kredīta devēju.

Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka gadījumos, kad

patērētājs izpilda saistības pirms kredīta līgumā noteiktā

termiņa, kredīta devējam atmaksāto summu ir iespējams ieguldīt

peļņas gūšanai. Atkarībā no ieguldījuma nosacījumiem un tirgus

situācijas kredīta devējs nākotnē var ciest zaudējumus vai arī

gūt peļņu. Līdz ar to ir iespējamas situācijas, kurās kredīta

devēja mantiskās intereses, patērētājam izmantojot savas tiesības

uz kredīta pirmstermiņa atmaksu, netiek aizskartas.

Valstij jānodrošina efektīva patērētāju tiesību aizsardzība.

Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajā normā

noteiktais kredīta devēju īpašuma tiesību ierobežojums ir mazāks

par labumu, ko konkrētajā gadījumā gūst sabiedrība.

Apstrīdētā norma atbilst samērīguma

principam un līdz ar to Satversmes 105. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

n o s p r

i e d a:

atzīt Ministru kabineta 2008. gada

25. augusta noteikumu Nr. 692 "Noteikumi par patērētāja

kreditēšanas līgumu" 30. punktu par atbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 64. un 105. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris