16. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā likuma

norma Satversmes tiesai piešķir plašu rīcības brīvību izlemt, no

kura brīža spēku zaudē tāda norma, kas atzīta par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Izmantojot Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā

piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par

to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

norma zaudē spēku, neradītu personām Satversmē garantēto

pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005.

gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis vērtēt, vai apstrīdētā norma

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 21. novembrim, atbilst

Satversmei. Šādā redakcijā apstrīdētā norma vairs nav spēkā.

Tādēļ Satversmes tiesai šajā spriedumā nav jālemj par apstrīdētās

normas spēka zaudēšanas brīdi (sk. Satversmes tiesas 2020.

gada 10. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-07-03 26.

punktu).

Taču Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt

apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās izdošanas brīža.

Pieteikumā norādīts arī tas, ka apstrīdētā norma ir piemērojama

ne vien Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā esošajā civillietā,

bet arī citās civillietās, kurās vēl notiek tiesvedība.

Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no personas

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz atbildētāju

minētajā civillietā ir vienīgā iespēja aizsargāt tā

pamattiesības, proti, atrisināt tiesisko strīdu un panākt

Satversmei atbilstošu tiesisko risinājumu. Līdz ar to apstrīdētā

norma attiecībā uz atbildētāju minētajā civillietā atzīstama par

spēkā neesošu no tā pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Tiesa,

izskatot civillietu Nr. C71257421, lemj par atbilstošāko veidu,

kādā konkrētajā situācijā atrisināms jautājums par to izdevumu

segšanu, kuri saistīti ar ūdens patēriņa starpību. Šo jautājumu

atrisināt iespējams, nodrošinot to, ka persona, kas nav

iesniegusi informāciju par Rādījumiem vismaz trīs mēnešus pēc

kārtas, norēķinās par tās patērēto ūdens daudzumu, bet pārējā

ūdens patēriņa starpības daļa sedzama, ievērojot civiltiesību

principu par proporcionālu izdevumu segšanu starp dzīvokļu

īpašniekiem.

Jāņem vērā, ka apstrīdētā norma ir piemērota virknē

civillietu, kurās jau stājies spēkā galīgs nolēmums. Tās

piemērošanas rezultāts ir ietekmējis vairāku privāttiesisku

attiecību dalībnieku - dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku un

ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju - tiesiskās intereses.

Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās izdošanas

brīža varētu aizskart citu personu paļāvību uz tiesiskā

regulējuma noteiktību un ietekmēt to uzticēšanos valstij un

tiesībām. Šādos apstākļos Satversmes tiesa secina, ka nav

iespējama apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās

izdošanas brīža. Tomēr, lai aizsargātu arī citu salīdzināmā

situācijā esošu personu tiesības, nepieciešams noteikt, ka

apstrīdētā norma attiecībā uz šīm personām civillietās, kurās

tiesvedība jau uzsākta, bet vēl nav noslēgusies, zaudē spēku no

to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ministru kabineta 2008. gada

9. decembra noteikumu Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu"

19.1 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā no

2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) par

neatbilstošu Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem un

spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā

uz atbildētāju civillietā Nr. C71257421 un citām personām

civillietās, kurās tiesvedība vēl nav noslēgusies.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Kucina