17. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi. Izmantojot Satversmes

tiesas likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, tiesai

iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu

veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu

personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī

nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 25. punktu).

Pieteikumu iesniedzēja ir lūgusi vērtēt, vai Norēķinu par

pakalpojumiem kārtības noteikumu 19.14. apakšpunkts

redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019.

gada 21. novembrim, atbilst Satversmei. Šādā redakcijā apstrīdētā

norma vairs nav spēkā. Tādēļ Satversmes tiesai šajā spriedumā nav

jālemj par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku.

Pieteikumu iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

normu par spēkā neesošu no tās izdošanas brīža. Apstrīdētā norma

esot piemērojama ne vien Pieteikumu iesniedzējas izskatīšanā

esošajās civillietās Nr. C29287620 un Nr. C29348021, bet varot

būt piemērojama arī citās civillietās, kurās tiesvedība vēl

turpinās. Līdz ar to esot nepieciešams atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu no konkrēta brīža pagātnē, lai aizsargātu arī to

personu pamattiesības, kuras uzsākušas savu pamattiesību

aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no personas

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz atbildētājiem

Pieteikumu iesniedzējas izskatīšanā esošajās civillietās ir

vienīgā iespēja aizsargāt to pamattiesības, proti, atrisināt

tiesisko strīdu un panākt Satversmei atbilstošu tiesisko

risinājumu. Līdz ar to apstrīdētā norma attiecībā uz

atbildētājiem minētajās civillietās ir atzīstama par spēkā

neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Tiesa,

izskatot civillietu Nr. C29287620 un Nr. C29348021, lemj par

atbilstošāko veidu, kādā konkrētajā situācijā atrisināms

jautājums par to izdevumu segšanu, kuri saistīti ar ūdens

patēriņa starpību. Šo jautājumu iespējams atrisināt, nodrošinot

to, ka personas, kurām piederošajos dzīvokļu īpašumos uzstādītie

ūdens patēriņa skaitītāji nebija verificēti triju mēnešu laikā

pēc verificēšanas termiņa beigām, norēķinās par pašu patērēto

ūdens daudzumu, bet pārējā ūdens patēriņa starpības daļa sedzama,

ievērojot civiltiesību principu, ka izdevumus proporcionāli sedz

visi dzīvokļu īpašnieki.

Jāņem vērā tas, ka apstrīdētā norma ir piemērota civillietās,

kurās jau stājies spēkā galīgais nolēmums. Tās piemērošanas

rezultāts ir ietekmējis vairāku privāttiesisku attiecību

dalībnieku - dzīvokļu īpašnieku, dzīvojamo māju pārvaldnieku un

ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēju - tiesiskās intereses.

Apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās izdošanas

brīža varētu aizskart citu personu paļāvību uz tiesiskā

regulējuma noteiktību un ietekmēt to uzticēšanos valstij un

tiesībām. Šādos apstākļos Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās

normas atzīšana par spēkā neesošu no tās izdošanas brīža nav

iespējama. Tomēr, lai aizsargātu arī citu salīdzināmā situācijā

esošu personu tiesības, nepieciešams noteikt, ka apstrīdētā norma

attiecībā uz šīm personām civillietās, kurās tiesvedība jau

uzsākta, bet vēl nav noslēgusies, zaudē spēku no to pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu

Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu

dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.14. apakšpunktu

(redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019.

gada 21. novembrim), ciktāl tas attiecas uz personām, kurām

piederošajos dzīvokļu īpašumos uzstādītie ūdens patēriņa

skaitītāji nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas

termiņa beigām, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

105. panta pirmajiem trim teikumiem un spēkā neesošu no

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz atbildētājiem

civillietās Nr. C29287620 un Nr. C29348021, kā arī citām

personām civillietās, kurās tiesvedība vēl nav

noslēgusies.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Kucina