2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - divdesmit Saeimas

deputāti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka

apstrīdētās normas pieņemtas, pārkāpjot Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantu. Izdodot apstrīdētās

normas, Ministru kabinets esot izlēmis tādus jautājumus, kas var

būt tikai likumdevēja kompetencē.

Apstrīdētās normas uzliekot būtisku slogu visai Latvijas

sabiedrībai un vienlaikus pārmērīgi atbalstot šauras personu

grupas - ar valsts atbalstu saņemošām elektroenerģijas ražotnēm

saistīto personu (tajā skaitā to patiesā labuma guvēju) -

intereses gūt pēc iespējas lielāku peļņu un aizsargāt vēsturiski

gūtos nesamērīgi lielos ienākumus.

Pieteikuma iesniedzējam neesot zināms, ka par apstrīdētajām

normām, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu vai pašpatēriņa

kontroli, būtu notikusi politiska diskusija un izdarītas

konceptuālas izšķiršanās.

2.1. Izdodot noteikumu Nr. 262 63.8 punkta

pēdējo teikumu, 10. pielikuma 2. punktu un noteikumu Nr. 221 8.

pielikuma 2. punktu (turpmāk - apstrīdētās normas, kas regulē

pārkompensācijas aprēķinu), Ministru kabinets bijis pilnvarots

noteikt tikai pamatotas cenas un to veidošanas un korekcijas

principus, bet ar apstrīdētajām normām, kas regulē

pārkompensācijas aprēķinu, Ministru kabinets esot noteicis

nepamatotas cenas.

Apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu,

neatbilstot Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrajai

daļai, 28.1 panta otrajai daļai un 29. panta otrajai

daļai, kas pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus Nr. 262 un

noteikumus Nr. 221. Šīs apstrīdētās normas radot tikai

šķietamību, ka taisnīgā, samērīgā un atbilstošā veidā tiek

sasniegti Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumā par

valsts atbalstu lietā Nr. SA.43140 (2015/NN) (turpmāk - Eiropas

Komisijas lēmums), kā arī noteikumu Nr. 262 un noteikumu Nr. 221

grozījumu anotācijās norādītie mērķi. Šajās apstrīdētajās normās

neesot ņemta vērā būtiska daļa no ražotāju saņemtajiem atbalsta

maksājumiem, t. i., tie atbalsta maksājumi, kurus attiecīgie

elektroenerģijas ražotāji saņēmuši, pārdodot saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pirms tam, kad sākuši

pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

saskaņā ar pašlaik spēkā esošo valsts atbalsta sistēmu, kas

noteikta ar Elektroenerģijas tirgus likumu un uz tā pamata

izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Apstrīdētajās normās,

kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, un ar tām saistītajās

normās neesot ņemts vērā ne tikai viss komersantam sniegtais

valsts atbalsts, bet arī citi komersanta gūtie ieņēmumi

(piemēram, samaksa par saražoto siltumenerģiju).

Apstrīdētajās normās, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu,

neesot ievērots tas, ka elektrostacijas dzīves cikls ir saistāms

nevis ar obligātā iepirkuma veikšanu, bet gan ar elektrostacijas

fizisku pastāvēšanu un ekspluatāciju, tādēļ pārkompensācija būtu

novēršama, ievērojot elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas

brīdi. Vairāki valsts atbalsta saņēmēji esot uzsākuši

elektrostaciju ekspluatāciju pirms 2007. gada 1. jūlija, un šis

atbalsts neesot ņemts vērā Eiropas Komisijas lēmumā.

Turklāt Eiropas Komisijas lēmumā norādītais esot vērsts uz tās

kompetences jomā esošu jautājumu noregulēšanu, proti, Eiropas

Komisija vērtējot Latvijā esošās valsts atbalsta sistēmas

nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus

nosacījumiem, bet lēmumā neesot ņemtas vērā nedz Latvijas

nacionālās intereses, nedz arī tas, vai Latvijā esošā valsts

atbalsta sistēma pilnībā vai arī kādā tās daļā nenonāk pretrunā

ar Satversmi vai augstāka juridiska spēka tiesību normām.

Noteikumu Nr. 262 63.8 punkta pēdējais teikums

paredzot, ka pārkompensācijas aprēķinā ņem vērā tikai tādu

atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma

29. pantu. Tādējādi šī norma izslēdzot no aprēķiniem nozīmīgu

"vēsturiskā" atbalsta periodu. Savukārt noteikumu Nr.

262 10. pielikuma 2. punktā norādītā formula nosakot tos

"finanšu palīdzības" maksājumus, kas ņemami vērā par

laika posmu pirms tam, kad elektroenerģijas ražotājs sācis

izmantot tiesības, kuras izriet no Elektroenerģijas tirgus likuma

29. panta. Minētie finanšu palīdzības maksājumi esot sasaistīti

ar piebildi, ka tie saņemti "par elektrostaciju".

Tādējādi no aprēķiniem esot izslēgti tādi vēsturiski maksājumi,

kas veikti par saražoto un obligātā iepirkuma ietvaros pārdoto

elektroenerģiju. Pārkompensācijas formula paredzot izdevumos

iekļaut visus komersanta vēsturiskā perioda izdevumus, bet

ieņēmumos - tikai to vēsturisko atbalstu, kas saistīts ar

sākotnējām investīcijām. Tas pats vienlīdz attiecoties arī uz

noteikumu Nr. 221 8. pielikuma 2. punktu.

Tādējādi apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas

aprēķinu, esot netaisnīgas un izveidotas speciāli tam, lai

nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem nepamatoti lielākus

turpmāk izmaksājamos atbalsta apjomus un radītu šķietamību, ka ir

izpildītas Eiropas Komisijas lēmumā noteiktās prasības par

iekšējās peļņas normu 9 procentu apmērā visā elektrostacijas

dzīves ciklā.

2.2. Izdodot noteikumu Nr. 221 91., 92., 98. un 99.

punktu, kā arī noteikumu Nr. 262 106., 107., 113. un 114. punktu

(turpmāk - apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli),

Ministru kabinets esot atcēlis, nepiemērojis, atlicis pašpatēriņa

principa piemērošanu vai arī radījis šķēršļus tā ievērošanas

pārbaudei par pagātnes periodiem. Tas esot pretrunā ar

Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta trešo daļu un 30. panta

1.1 daļu.

Apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, atliekot

reālas kontroles uzsākšanu par vairāk nekā gadu no šo normu

pieņemšanas, lai gan Elektroenerģijas tirgus likums un

Enerģētikas likums jau šobrīd prasot kontrolēt pašpatēriņa

principa ievērošanu komersantu darbībā. Atliekot kontroles

pasākumus, tiekot radīts šķietami tiesisks pamats tam, lai

uzskatītu, ka pagātnē pieļautos pašpatēriņa principa pārkāpumus

nav iespējams konstatēt un tātad nav iespējams par šādiem

pārkāpumiem elektroenerģijas ražotājiem piemērot jebkādas

sankcijas (tajā skaitā anulēt izsniegtās atļaujas un arī atprasīt

obligātā iepirkuma ietvaros attiecīgajiem ražotājiem nelikumīgi

izmaksātās summas). Normas "legalizējot" to, ka

Ekonomikas ministrija līdz šim nav veikusi, kā arī pašlaik neveic

faktisku pašpatēriņa kontroli.

Apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, paredzot

iespēju vispirms izmainīt pieslēguma shēmu un pēc tam īstenot

pašpatēriņa kontroli tikai saskaņā ar šo izmainīto shēmu. Līdz ar

to tiekot radīta tāda situācija, ka saskaņā ar šīm normām nebūs

iespējams identificēt un atklāt negodprātīgu rīcību, kas varētu

būt par pamatu ne tikai obligātā iepirkuma atļaujas anulēšanai

konkrētajiem normu pārkāpējiem - elektroenerģijas ražotājiem -,

bet arī nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanai un vainīgo

personu saukšanai pie kriminālatbildības.

Pēc iepazīšanās ar izskatāmās lietas materiāliem Pieteikuma

iesniedzējs papildus norāda, ka Ministru kabineta un Ekonomikas

ministrijas rīcība un bezdarbība, kuras rezultātā netiek

nodrošināta efektīva kontrole pār valsts atbalsta saņemšanu visā

tā sniegšanas laikā, esot kvalificējama kā ultra vires.

Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas pieļautā likumdevēja

gribai neatbilstošā bezdarbība nedrīkstot radīt šķēršļus likuma

normu un principu attiecināšanai arī uz to laiku, kad šīs

institūcijas nebija izpildījušas savus pienākumus, kā arī nevarot

radīt pamatu aizbildinājumiem par tiesisko vai faktisko apstākļu

izmaiņām.