3. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās

3normas atbilst Satversmes 64. pantam.

43.1. Apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas

5aprēķinu, Ministru kabinets esot pieņēmis, pamatojoties uz tiešu

6likumdevēja dotu pilnvarojumu, un rīkojies pilnvarojuma

7robežās.

8Noteikumu Nr. 262 63.8 punkta pēdējais teikums un

910. pielikuma 2. punkts esot pieņemti, pamatojoties uz

10Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu.

11Likumdevējs Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtajā

12daļā esot paredzējis, ka nosacījumus elektroenerģijas ražošanai,

13izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus

14ražotāju kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā

15iepirkuma tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no

16tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

17atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma

18noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā

19iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai

20veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru

21kabinets.

22Savukārt apstrīdētā norma - noteikumu Nr. 221 8. pielikuma 2.

23punkts, kas ietver pārkompensācijas aprēķināšanas jautājumus, -

24esot pieņemta, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 28.

25panta otro daļu un 28.1 panta otro daļu. Šā likuma 28.

26panta otrā daļa nosakot, ka kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas

27stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā

28iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības

29kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

30koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā

31kurināmā, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību,

32kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju

33obligātā iepirkuma ietvaros, nosaka Ministru kabinets.

34Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 3. pantā noteiktajām

35šā likuma darbības jomām likumdevējs pats esot izlēmis ar valsts

36enerģētikas politiku un tās mērķiem saistītos jautājumus, bet

37Ministru kabinetu pilnvarojis noteikt obligātā iepirkuma

38īstenošanas un uzraudzības kārtību, kas tieši saistīta ar

39atbalsta pārkompensācijas izvērtēšanu un novēršanu. Likumdevējs

40esot uzdevis Ministru kabinetam noteikt attiecīgā jautājuma

41procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru, kā arī

42īstenošanas mehānismu. Tādējādi, ievērojot varas dalīšanas

43principu, Ministru kabinetam esot dota attiecīga rīcības brīvība

44- reaģēt uz tiesiskās vai faktiskās situācijas izmaiņām un

45noteikt obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas

46nosacījumus.

47Apstrīdētās normas pārkompensācijas jautājumos arī esot

48izstrādātas atbilstoši pilnvarojošā likuma mērķim.

49Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 1. un 2. punktā esot

50noteikts, ka šā likuma mērķis ir izveidot priekšnoteikumus

51efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai un

52nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo

53aktu prasības, visefektīvākajā iespējamā veidā par pamatotām

54cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija.

55Aktuālais mehānisms atbalsta saņēmēja projekta pārkompensācijas

56izvērtēšanai un novēršanai esot saskaņots ar Eiropas

57Komisiju.

58Pārkompensācijas jautājuma izvērtēšanas un pārkompensācijas

59novēršanas kārtība noteikumos Nr. 221 un noteikumos Nr. 262 esot

60noteikta, lai īstenotu Eiropas Komisijas nosacījumus, kas Eiropas

61Savienības dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz atbilstību Eiropas

62Savienības iekšējā tirgus principiem. Pirmspaziņojuma procesā ar

63Eiropas Komisiju par valsts atbalstu elektroenerģijas ražotājiem

64esot saņemtas Eiropas Komisijas vēstules, kurās tā norādījusi, ka

65sagaida no Latvijas konkrētu priekšlikumu par pārkompensācijas

66novēršanu, proti, apstiprinātu un detalizētu aprakstu par to,

67kādā veidā Latvija novērsīs pārkompensāciju tām elektrostacijām

68un koģenerācijas stacijām, kurām tā ir konstatēta visa dzīves

69cikla ietvaros. Lai atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības

70darbību 108. panta 3. punktam saņemtu Eiropas Komisijas lēmumu

71par atbalsta pasākuma atbilstību iekšējam tirgum, Latvijai bijis

72nepieciešams ieviest mehānismu atbalsta saņēmēja projekta

73pārkompensācijas konstatēšanai un novēršanai. Ar Eiropas

74Komisijas lēmumu Latvijā esošā subsidētās elektroenerģijas

75atbalsta sistēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tādējādi

76Eiropas Komisija arī Latvijas īstenoto pārkompensācijas riska

77novēršanas mehānismu esot atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu.

78Ievērojot minēto, vajagot atzīt, ka apstrīdētās normas, kas

79regulē pārkompensācijas aprēķinu, ir pieņemtas saskaņā ar

80pilnvarojošā likuma mērķiem.

81Ar nosacījumiem pārkompensācijas izvērtēšanai un novēršanai

82esot ieviestas nevis jaunas politiskās iniciatīvas, bet gan

83tiesisko un faktisko apstākļu izmaiņām atbilstošas izmaiņas

84obligātā iepirkuma īstenošanas kārtībā un elektroenerģijas cenas

85noteikšanas kārtībā.

863.2. Apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa

87kontroli, - noteikumu Nr. 262 106., 107., 113. un 114. punkts -

88paredzot obligātā iepirkuma īstenošanas un uzraudzības kārtību

89elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos

90energoresursus. Šīs normas esot pieņemtas, pamatojoties uz

91Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu, atbilstoši

92kurai nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot

93atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju

94kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma

95tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām,

96elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

97atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma

98noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā

99iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai

100veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru

101kabinets.

102Apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, -

103noteikumu Nr. 221 91., 92., 98. un 99. punkts - paredzot obligātā

104iepirkuma īstenošanas un uzraudzības kārtību elektroenerģijas

105ražošanai koģenerācijas stacijās. Šīs normas esot pieņemtas,

106pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otro

107daļu. Likumdevējs ar šo normu paredzējis, ka kritērijus, pēc

108kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās

109elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā

110iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas

111noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas

112elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, obligātā iepirkuma

113izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atteikties no

114tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

115ietvaros, nosaka Ministru kabinets.

116Likumdevējs pats esot izlēmis Elektroenerģijas tirgus likuma

1173. pantā noteiktos ar valsts enerģētikas politiku un tās mērķiem

118saistītos jautājumus, tomēr atbilstoši Elektroenerģijas tirgus

119likuma 28. panta otrajai daļai un 29. panta ceturtajai daļai

120uzdevis Ministru kabinetam noteikt atsevišķu pasākumu īstenošanas

121kārtību, tostarp obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību.

122Ņemot vērā minēto, vajagot atzīt, ka elektroenerģijas obligātā

123iepirkuma īstenošanas un uzraudzības kārtības noteikšana un

124pilnveidošana tieši izriet no likumdevēja dotā pilnvarojuma un

125Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, ir rīkojies

126pilnvarojuma ietvaros.

127Attiecīgās īstenošanas un uzraudzības procedūras atbilstot

128pilnvarojošā likuma mērķim. Ministru kabineta 2018. gada 10.

129aprīļa noteikumu Nr. 214 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.

130gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par

131elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

132elektroenerģiju koģenerācijā"" (turpmāk - noteikumi Nr.

133214) un Ministru kabineta 2018. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 215

134"Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos

135Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

136atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

137kārtību"" (turpmāk - noteikumi Nr. 215) sākotnējās

138ietekmes novērtējuma ziņojumos (anotācijās) esot izklāstītas

139identificētās problēmas, tostarp Ministru kabinets esot

140norādījis, ka attiecīgā regulējuma leģitīmais mērķis ir

141nodrošināt efektīvu kontroli pār valsts atbalsta saņemšanu, kā

142arī nodrošināt tiesisko attiecību stabilitāti, ņemot vērā

143Ekonomikas ministrijas konstatējumu, ka atsevišķos gadījumos

144komersanti ir izmantojuši pastāvošā normatīvā regulējuma robus.

145Tādējādi nolūkā nodrošināt valsts spēju reaģēt uz mainīgajiem

146dzīves apstākļiem un sasniegt Elektroenerģijas tirgus likuma

147mērķi - izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša

148elektroenerģijas tirgus darbībai -, Ministru kabinets

149pilnveidojis obligātā iepirkuma īstenošanas un uzraudzības

150procesu, lai nodrošinātu pirktās elektroenerģijas apjoma precīzu

151kontroli, proti, nodrošinātu to, ka ražotāji pārdod saražotās

152elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pāri pēc elektroenerģijas

153izlietošanas elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas

154vajadzībām. Arī Satversmes tiesa esot atzinusi, ka valsts tiešā

155atbalsta piešķiršanas kārtībā izšķiroša nozīme ir spējai

156operatīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem elektroenerģijas

157tirgū, periodiski pilnveidojot izveidoto valsts atbalsta

158sistēmu.

159Turklāt, ņemot vērā to, ka līdz noteikumu Nr. 214 un noteikumu

160Nr. 215 izdošanas brīdim noteikumos Nr. 221 un noteikumos Nr. 262

161nebija noteikts šāds uzraudzības mehānisms un sakarā ar tā

162ieviešanu ražotājiem un sadales tīkla operatoram jāveic papildu

163administratīvās un faktiskās darbības, kas tieši saistītas ar

164papildu finanšu un laika resursu ieguldījumu, Ministru kabinets

165noteicis pārejas periodu uzraudzības mehānisma ieviešanai.

166Pārejas perioda noteikšana uzraudzības mehānisma ieviešanai

167esot saistāma ar apstākli, ka ir noteikta konkrēta pašpatēriņa

168uzraudzības kārtība, kuras ietvaros ražotājiem var būt

169nepieciešams tehnoloģiski pielāgot elektrostaciju. Pārejas

170periods esot nepieciešams arī tādēļ, lai sadales sistēmas

171operators varētu ieviest tādus ar noteikumiem Nr. 214 un

172noteikumiem Nr. 215 izdarītos grozījumus attiecīgi noteikumos Nr.

173221 un noteikumos Nr. 262, kas paredz, ka tad, ja elektrostacijai

174ir vairāki pieslēgumi sistēmas operatora tīklam, saražoto

175elektroenerģiju, kas atlikusi pēc elektroenerģijas izlietošanas

176elektrostacijas darbības nodrošināšanai, katrā stundā aprēķina kā

177elektroenerģijas daudzumu, ko veido starpība starp sistēmas

178operatora tīklā nodoto un no sistēmas operatora tīkla saņemto

179elektroenerģiju visu sistēmas pieslēgumu ietvaros. Tādējādi

180Ministru kabinets, ieviešot jauno uzraudzības mehānismu, esot

181vērtējis ar tā īstenošanu saistīto finanšu un laika resursu

182ieguldījumu, kas attiecināms uz ražotājiem un sadales tīkla

183operatoru.

184Nosakot pārejas periodu attiecīgā mehānisma ieviešanai,

185Ministru kabinets esot izvērtējis visus ar tā ieviešanu saistītos

186apstākļus un atbilstoši labas pārvaldības principam īstenojis

187procedūru saprātīgā laikā.

188Ministru kabinets šādu uzraudzības mehānismu esot ieviesis

189atbilstoši savai kompetencei un ievērojot pilnvarojošā likuma

190mērķi, lai nodrošinātu to, ka ražotāji ievēro likumdevēja

191noteiktās prasības. To neievērošana tiešā veidā ietekmējot

192elektroenerģijas cenu, kas jāmaksā elektroenerģijas

193lietotājiem.