3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 64. pantam.

3.1. Apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas

aprēķinu, Ministru kabinets esot pieņēmis, pamatojoties uz tiešu

likumdevēja dotu pilnvarojumu, un rīkojies pilnvarojuma

robežās.

Noteikumu Nr. 262 63.8 punkta pēdējais teikums un

10. pielikuma 2. punkts esot pieņemti, pamatojoties uz

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu.

Likumdevējs Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtajā

daļā esot paredzējis, ka nosacījumus elektroenerģijas ražošanai,

izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus

ražotāju kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā

iepirkuma tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no

tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma

noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā

iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai

veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru

kabinets.

Savukārt apstrīdētā norma - noteikumu Nr. 221 8. pielikuma 2.

punkts, kas ietver pārkompensācijas aprēķināšanas jautājumus, -

esot pieņemta, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 28.

panta otro daļu un 28.1 panta otro daļu. Šā likuma 28.

panta otrā daļa nosakot, ka kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas

stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā

iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības

kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā

kurināmā, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību,

kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, nosaka Ministru kabinets.

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 3. pantā noteiktajām

šā likuma darbības jomām likumdevējs pats esot izlēmis ar valsts

enerģētikas politiku un tās mērķiem saistītos jautājumus, bet

Ministru kabinetu pilnvarojis noteikt obligātā iepirkuma

īstenošanas un uzraudzības kārtību, kas tieši saistīta ar

atbalsta pārkompensācijas izvērtēšanu un novēršanu. Likumdevējs

esot uzdevis Ministru kabinetam noteikt attiecīgā jautājuma

procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru, kā arī

īstenošanas mehānismu. Tādējādi, ievērojot varas dalīšanas

principu, Ministru kabinetam esot dota attiecīga rīcības brīvība

- reaģēt uz tiesiskās vai faktiskās situācijas izmaiņām un

noteikt obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas

nosacījumus.

Apstrīdētās normas pārkompensācijas jautājumos arī esot

izstrādātas atbilstoši pilnvarojošā likuma mērķim.

Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 1. un 2. punktā esot

noteikts, ka šā likuma mērķis ir izveidot priekšnoteikumus

efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai un

nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo

aktu prasības, visefektīvākajā iespējamā veidā par pamatotām

cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija.

Aktuālais mehānisms atbalsta saņēmēja projekta pārkompensācijas

izvērtēšanai un novēršanai esot saskaņots ar Eiropas

Komisiju.

Pārkompensācijas jautājuma izvērtēšanas un pārkompensācijas

novēršanas kārtība noteikumos Nr. 221 un noteikumos Nr. 262 esot

noteikta, lai īstenotu Eiropas Komisijas nosacījumus, kas Eiropas

Savienības dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz atbilstību Eiropas

Savienības iekšējā tirgus principiem. Pirmspaziņojuma procesā ar

Eiropas Komisiju par valsts atbalstu elektroenerģijas ražotājiem

esot saņemtas Eiropas Komisijas vēstules, kurās tā norādījusi, ka

sagaida no Latvijas konkrētu priekšlikumu par pārkompensācijas

novēršanu, proti, apstiprinātu un detalizētu aprakstu par to,

kādā veidā Latvija novērsīs pārkompensāciju tām elektrostacijām

un koģenerācijas stacijām, kurām tā ir konstatēta visa dzīves

cikla ietvaros. Lai atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības

darbību 108. panta 3. punktam saņemtu Eiropas Komisijas lēmumu

par atbalsta pasākuma atbilstību iekšējam tirgum, Latvijai bijis

nepieciešams ieviest mehānismu atbalsta saņēmēja projekta

pārkompensācijas konstatēšanai un novēršanai. Ar Eiropas

Komisijas lēmumu Latvijā esošā subsidētās elektroenerģijas

atbalsta sistēma atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tādējādi

Eiropas Komisija arī Latvijas īstenoto pārkompensācijas riska

novēršanas mehānismu esot atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu.

Ievērojot minēto, vajagot atzīt, ka apstrīdētās normas, kas

regulē pārkompensācijas aprēķinu, ir pieņemtas saskaņā ar

pilnvarojošā likuma mērķiem.

Ar nosacījumiem pārkompensācijas izvērtēšanai un novēršanai

esot ieviestas nevis jaunas politiskās iniciatīvas, bet gan

tiesisko un faktisko apstākļu izmaiņām atbilstošas izmaiņas

obligātā iepirkuma īstenošanas kārtībā un elektroenerģijas cenas

noteikšanas kārtībā.

3.2. Apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa

kontroli, - noteikumu Nr. 262 106., 107., 113. un 114. punkts -

paredzot obligātā iepirkuma īstenošanas un uzraudzības kārtību

elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos

energoresursus. Šīs normas esot pieņemtas, pamatojoties uz

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu, atbilstoši

kurai nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju

kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma

tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām,

elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma

noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā

iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai

veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru

kabinets.

Apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, -

noteikumu Nr. 221 91., 92., 98. un 99. punkts - paredzot obligātā

iepirkuma īstenošanas un uzraudzības kārtību elektroenerģijas

ražošanai koģenerācijas stacijās. Šīs normas esot pieņemtas,

pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otro

daļu. Likumdevējs ar šo normu paredzējis, ka kritērijus, pēc

kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās

elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā

iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas

noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas

elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, obligātā iepirkuma

izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atteikties no

tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros, nosaka Ministru kabinets.

Likumdevējs pats esot izlēmis Elektroenerģijas tirgus likuma

3. pantā noteiktos ar valsts enerģētikas politiku un tās mērķiem

saistītos jautājumus, tomēr atbilstoši Elektroenerģijas tirgus

likuma 28. panta otrajai daļai un 29. panta ceturtajai daļai

uzdevis Ministru kabinetam noteikt atsevišķu pasākumu īstenošanas

kārtību, tostarp obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību.

Ņemot vērā minēto, vajagot atzīt, ka elektroenerģijas obligātā

iepirkuma īstenošanas un uzraudzības kārtības noteikšana un

pilnveidošana tieši izriet no likumdevēja dotā pilnvarojuma un

Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, ir rīkojies

pilnvarojuma ietvaros.

Attiecīgās īstenošanas un uzraudzības procedūras atbilstot

pilnvarojošā likuma mērķim. Ministru kabineta 2018. gada 10.

aprīļa noteikumu Nr. 214 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.

gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot

elektroenerģiju koģenerācijā"" (turpmāk - noteikumi Nr.

214) un Ministru kabineta 2018. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 215

"Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos

Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību"" (turpmāk - noteikumi Nr. 215) sākotnējās

ietekmes novērtējuma ziņojumos (anotācijās) esot izklāstītas

identificētās problēmas, tostarp Ministru kabinets esot

norādījis, ka attiecīgā regulējuma leģitīmais mērķis ir

nodrošināt efektīvu kontroli pār valsts atbalsta saņemšanu, kā

arī nodrošināt tiesisko attiecību stabilitāti, ņemot vērā

Ekonomikas ministrijas konstatējumu, ka atsevišķos gadījumos

komersanti ir izmantojuši pastāvošā normatīvā regulējuma robus.

Tādējādi nolūkā nodrošināt valsts spēju reaģēt uz mainīgajiem

dzīves apstākļiem un sasniegt Elektroenerģijas tirgus likuma

mērķi - izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša

elektroenerģijas tirgus darbībai -, Ministru kabinets

pilnveidojis obligātā iepirkuma īstenošanas un uzraudzības

procesu, lai nodrošinātu pirktās elektroenerģijas apjoma precīzu

kontroli, proti, nodrošinātu to, ka ražotāji pārdod saražotās

elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pāri pēc elektroenerģijas

izlietošanas elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas

vajadzībām. Arī Satversmes tiesa esot atzinusi, ka valsts tiešā

atbalsta piešķiršanas kārtībā izšķiroša nozīme ir spējai

operatīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem elektroenerģijas

tirgū, periodiski pilnveidojot izveidoto valsts atbalsta

sistēmu.

Turklāt, ņemot vērā to, ka līdz noteikumu Nr. 214 un noteikumu

Nr. 215 izdošanas brīdim noteikumos Nr. 221 un noteikumos Nr. 262

nebija noteikts šāds uzraudzības mehānisms un sakarā ar tā

ieviešanu ražotājiem un sadales tīkla operatoram jāveic papildu

administratīvās un faktiskās darbības, kas tieši saistītas ar

papildu finanšu un laika resursu ieguldījumu, Ministru kabinets

noteicis pārejas periodu uzraudzības mehānisma ieviešanai.

Pārejas perioda noteikšana uzraudzības mehānisma ieviešanai

esot saistāma ar apstākli, ka ir noteikta konkrēta pašpatēriņa

uzraudzības kārtība, kuras ietvaros ražotājiem var būt

nepieciešams tehnoloģiski pielāgot elektrostaciju. Pārejas

periods esot nepieciešams arī tādēļ, lai sadales sistēmas

operators varētu ieviest tādus ar noteikumiem Nr. 214 un

noteikumiem Nr. 215 izdarītos grozījumus attiecīgi noteikumos Nr.

221 un noteikumos Nr. 262, kas paredz, ka tad, ja elektrostacijai

ir vairāki pieslēgumi sistēmas operatora tīklam, saražoto

elektroenerģiju, kas atlikusi pēc elektroenerģijas izlietošanas

elektrostacijas darbības nodrošināšanai, katrā stundā aprēķina kā

elektroenerģijas daudzumu, ko veido starpība starp sistēmas

operatora tīklā nodoto un no sistēmas operatora tīkla saņemto

elektroenerģiju visu sistēmas pieslēgumu ietvaros. Tādējādi

Ministru kabinets, ieviešot jauno uzraudzības mehānismu, esot

vērtējis ar tā īstenošanu saistīto finanšu un laika resursu

ieguldījumu, kas attiecināms uz ražotājiem un sadales tīkla

operatoru.

Nosakot pārejas periodu attiecīgā mehānisma ieviešanai,

Ministru kabinets esot izvērtējis visus ar tā ieviešanu saistītos

apstākļus un atbilstoši labas pārvaldības principam īstenojis

procedūru saprātīgā laikā.

Ministru kabinets šādu uzraudzības mehānismu esot ieviesis

atbilstoši savai kompetencei un ievērojot pilnvarojošā likuma

mērķi, lai nodrošinātu to, ka ražotāji ievēro likumdevēja

noteiktās prasības. To neievērošana tiešā veidā ietekmējot

elektroenerģijas cenu, kas jāmaksā elektroenerģijas

lietotājiem.