Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 53.1 punkta skaitļa un vārda "10 gadus" un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 68. punkta skaitļa un vārda "10 gadus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam 11. pants

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Māris

Onževs - norāda uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa

piemērošanas aspektiem.

Kontinentālās Eiropas tiesību telpā tiekot uzskatīts, ka

iepriekš nodibinātu tiesisko attiecību ietekmēšana, radot tiesību

normu adresātiem nelabvēlīgākas tiesiskās sekas, nekā bija

noteikts iepriekš, ir izvērtējama tiesiskās paļāvības

aizsardzības principa gaismā. Šāda tiesiskās paļāvības

aizsardzība esot attiecināma uz visām iespējamām iepriekš

nodibinātu (ievadītu) tiesisko attiecību izmaiņām, piemēram, uz

likumdevēja jau piešķirtu beztermiņa vai terminētu finansiālu

labumu samazināšanu.

Vispār likumdevējs esot tiesīgs noteikt īsāku termiņu jau

izveidotām tiesiskajām attiecībām, ja attiecīgi normatīvo aktu

grozījumi nav pieņemti ar atpakaļvērstu spēku laikā un ir

ievērots samērīguma princips, proti, ir nodrošināts līdzsvars

starp sabiedrības interesēm un tiesību normas adresāta

ekonomiskajām vai cita veida tiesiski aizsargājamām interesēm,

kas radušās pirms izmaiņu veikšanas.

Konkrētajā situācijā Noteikumu Nr. 221 53.1 punktam

esot tūlītējs spēks, jo valsts atbalsta ierobežošana paredzēta

tikai nākotnē - pēc 10 gadu atbalsta termiņa beigām. Ja tiesību

normas paredzētu, ka no ražotājiem ir atprasāms vēl pirms 2012.

vai 2017. gada, kad Noteikumu Nr. 221 53.1 punktu

varēja sākt piemērot, izmaksātais valsts atbalsts, tad būtu

konstatējams, ka attiecīgajiem grozījumiem ir atpakaļvērsts

spēks, un tie, visticamāk, būtu prettiesiski. Tā kā finansiālā

atbalsta atcelšana tiekot īstenota tikai no noteikta brīža

nākotnē, Ministru kabinets neesot ietekmējis jau pabeigtas

tiesiskās attiecības.

Līdz ar to esot būtiski izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību

samērīguma principam. Pieteikuma iesniedzējas izvirzītie

ekonomiskie argumenti, kas balstīti uz kapitālieguldījumu

iekšējās peļņas normas analīzi, neesot vienīgais iespējamais

veids, kā pārbaudīt iespējamo Pieteikuma iesniedzējas tiesiskās

paļāvības aizskārumu.

Ja vien Pieteikuma iesniedzējai apstrīdēto normu dēļ nav

radušās tiešas negatīvas sekas attiecībā uz to līdzekļu atdošanu,

kuri ir saņemti no Eiropas Savienības fondiem, tad neesot pamata

uzskatīt, ka apstrīdētās normas ir prettiesiskas.