5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka valsts rīcība, mainot nosacījumus, ar kādiem saņemams

valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā,

nepārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un nav

uzskatāma par tiesību uz īpašumu ierobežojumu.

Pieteikuma iesniedzējai neesot bijis pamata paļauties uz to,

ka regulējums attiecībā uz valsts atbalsta saņemšanas

nosacījumiem paliks nemainīgs, it īpaši ņemot vērā diskusijas par

obligātā iepirkuma sistēmas reformu. Nebūtu pamatoti un saprātīgi

paļauties uz valsts atbalsta turpināšanos bezgalīgi.

Tieslietu ministrija pievienojas Ministru kabineta paustajiem

argumentiem par to, kādēļ atbalstam izraudzīts tieši 10 gadu

termiņš. Turklāt esot jāņem vērā, ka Noteikumi Nr. 561 izdoti

citstarp saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma

30.4 panta trešo daļu. Noteikumu Nr. 561 68. punktā

noteiktais nepārsniedzot Elektroenerģijas tirgus likuma

30.4 pantā noteikto kopējā atbalsta perioda pieļaujamo

maksimālo ilgumu - 20 gadus.

Nosakot 10 gadu termiņu obligātā iepirkuma tiesību

īstenošanai, Ministru kabinets esot paredzējis arī saprātīgu

pārejas periodu. Proti, Noteikumu Nr. 221 76. punkts noteicis, ka

šo noteikumu 53.1 punkts ir piemērojams no 2017. gada

1. jūlija. Līdz ar to nevarot uzskatīt, ka būtu pārkāpts

tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

Savukārt apstrīdēto normu atbilstība Eiropas Parlamenta un

Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no

atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas

veicināšanu (turpmāk - Atjaunojamo energoresursu direktīva) 6.

panta 1. punktam neesot vērtējama, jo šī direktīva stājusies

spēkā 2018. gada 24. decembrī - pēc apstrīdēto normu

pieņemšanas.