6. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda uz

apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību Satversmes 105. panta

pirmajiem trim teikumiem.

Tiesībsargs uzskata, ka būtu apsverams jautājums par

tiesvedības izbeigšanu prasījumā par Noteikumu Nr. 221

53.1 punkta atbilstību Satversmes 105. pantam, jo

minētā norma ir zaudējusi spēku ar jaunas tiesību normas -

Noteikumu Nr. 561 68. punkta - spēkā stāšanos un vairs neaizskar

Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības.

Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai obligātā iepirkuma

sistēmas ietvaros jau piešķirtās tiesības ietilpstot Satversmes

105. panta tvērumā. Tomēr Satversmes 105. panta tvērumā

neietilpstot tiesības gūt peļņu nākotnē, tādēļ izskatāmajā lietā

esot apsverams arī tas, vai apstrīdētās normas aizskar Pieteikuma

iesniedzējas tiesības uz īpašumu.

Latvijas enerģētikas politikai esot divi apakšmērķi -

energoapgādes drošuma paaugstināšana un ilgtspējīgas

energoapgādes veicināšana, kas ietverot atjaunīgo energoresursu

izmantošanu un ražošanas efektivitātes veicināšanu. Lai

nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu, valsts atbalsta sistēmai

vajagot būt organizētai tā, lai komersanti ar valsts atbalstu

varētu uzsākt elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem

energoresursiem un saglabāt dzīvotspēju pēc atbalsta termiņa

beigām.

Pēc tiesībsarga ieskata, Noteikumu Nr. 221 53.1

punkts nav pieņemts tādā procedūrā, kas atbilstu labas

likumdošanas principam, jo šīs normas izstrādes laikā neesot ar

pētījumiem pamatota tieši 10 gadu termiņa noteikšana

elektrostacijām, kas darbojas ar jaudu zem četriem megavatiem.

Savukārt Noteikumu Nr. 561 68. punkta izdošanas procesā esot

ievērots labas likumdošanas princips, jo šīs normas izstrādes

laikā Ministru kabineta rīcībā bijuši pētījumi par 10 gadu

termiņu. Turklāt šāds valsts atbalsta termiņš esot saskaņots ar

Komisijas lēmumu. Līdz ar to neesot pamatota Pieteikuma

iesniedzējas atsauce uz Atjaunojamo energoresursu direktīvas 6.

panta 1. punktu.

Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība

un sabiedrības labklājība, kas izpaužoties kā elektroenerģijas

kopējās cenas pieauguma ierobežošana, tautsaimniecības

konkurētspējas sekmēšana un atjaunīgo energoresursu efektīva

apgūšana.

Pamattiesību ierobežojums esot piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo samazinot elektroenerģijas galalietotāju

izdevumus par elektroenerģiju. Tomēr neesot pārliecības par to,

ka nepastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai,

piemēram, iespēja stingrāk kontrolēt ražotājus.

Pieaugot elektroenerģijas cenai, obligātā iepirkuma komponente

galalietotāju elektroenerģijas rēķinos samazinoties. Savukārt no

atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās elektrības izmaksas

joprojām esot salīdzinoši lielas. Ekonomikas ministrijas

informatīvajā ziņojumā "Par risinājumiem obligātā iepirkuma

mehānisma atcelšanai un ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas

ražošanai" secināts, ka tehnoloģijas, kādas uzstādītas

stacijās, kuras atbalstu saņem obligātā iepirkuma mehānisma

ietvaros, neļauj ar elektroenerģijas cenas pašizmaksu konkurēt

vairumtirgū. Līdz ar to pēc obligātā iepirkuma mehānisma

atcelšanas esot nepieciešams tāds mehānisms, kas ļautu šīm

stacijām turpināt darbu. Neesot iespējams izvērtēt un pārrēķināt

Pieteikuma iesniedzējas un Ministru kabineta norādītos

ekonomiskos datus. Tomēr tieši individuālie apsvērumi par to,

kāpēc Pieteikuma iesniedzējai nav izdevies atpelnīt investīcijas,

esot būtiski konstitucionālās sūdzības izskatīšanā.