Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 53.1 punkta skaitļa un vārda "10 gadus" un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 68. punkta skaitļa un vārda "10 gadus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Atjaunojamās enerģijas federācija" (turpmāk - Latvijas

Atjaunojamās enerģijas federācija) - uzskata, ka apstrīdētās

normas nesamērīgi ierobežo Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz

īpašumu un tāpēc neatbilst Satversmes 105. pantam.

Neesot iespējams secināt, vai termiņa noteikšana obligātā

iepirkuma tiesību īstenošanai veicinājusi elektroenerģijas

ražošanas efektivitāti, jo to ietekmējot dažādi aspekti. Turklāt

esot būtiski, ka tādi ražotāji kā Pieteikuma iesniedzēja, kas

termiņa noteikšanas brīdī jau bija uzcēluši koģenerācijas

stacijas, neesot varējuši pielāgoties jaunajiem nosacījumiem tādā

pašā mērā kā ražotāji, kuri nebija uzbūvējuši savas koģenerācijas

stacijas un tātad varēja pārdomāt savus biznesa plānus.

Pastāvot šaubas par to, vai ar obligātā iepirkuma termiņa

noteikšanu var samazināt pārmērīgas galalietotāju izmaksas, jo

tās arī ietekmējot vairāki faktori - pievienotās vērtības

nodoklis, atbalsts par elektrostacijā uzstādīto jaudu, kā arī

sadales un pārvades tīkla tarifs. Atbalsts koģenerācijas

elektrostacijām veidojot salīdzinoši ierobežotu daļu no

galalietotāju izmaksām. Turklāt atsevišķi ražotāji dažādu

apstākļu dēļ vairs nepārdodot elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros neatkarīgi no ierobežotā atbalsta termiņa

iestāšanās.

Ekonomiski pamatoti būtu ražotājiem, kuru iekšējās peļņas

norma visā atbalsta periodā ir bijusi būtiski zemāka par 9 %,

piešķirt valsts atbalstu 20 gadu garumā, lai arī tie varētu gūt

samērīgu peļņu.