8. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Ārvalstu

investoru padome Latvijā" (turpmāk - Ārvalstu investoru

padome Latvijā) - norāda uz valsts atbalsta ietekmi uz konkurenci

un investīciju vidi Latvijā.

Gan valsts atbalsta sniedzējam, gan arī tā saņēmējam esot

savstarpējs pienākums iesaistīties ne tikai valsts atbalsta

instrumentam izvirzītā mērķa sasniegšanā, bet arī tādas

pārliecības veidošanā, ka valsts atbalsts tiek saņemts tik lielos

apmēros un tik ilgi, cik tas ir attaisnojams ar šā atbalsta

sniegšanas mērķi un vienlaikus savienojams ar atvērta tirgus

darbību brīvas konkurences apstākļos. Ievērojot šo pieeju, valsts

atbalsts tā saņēmējam esot sniedzams, vienlaikus izpildoties

vismaz šādiem diviem kritērijiem: (a) atbalsta saņēmēja īstenotā

komercdarbība dod saprātīgi iespējamu pienesumu atbalsta

instrumentam izvirzītā mērķa sasniegšanā, un (b) atbalsta

saņēmēja komercdarbība ar laiku sasniedz tādu pakāpi, kas ir

pietiekama, lai atbalsta saņēmējs turpmāk darbotos un konkurētu

atklātā tirgū jau bez valsts atbalsta.

Valsts atbalsts parasti esot vērsts uz to, lai komersants

uzņemtos iniciatīvu iesaistīties tirgū ar projektu, ko tas

citādi, proti, bez valsts atbalsta, neuzņemtos. Taču valsts

atbalsta pašpietiekams un vispārējs mērķis nedrīkstot būt valsts

atbalsta sniegšana tādiem komersantiem, kuri jau projekta

uzsākšanas laikā ir ieinteresēti darboties tirgū tikai tik ilgi,

kamēr saņem valsts atbalstu.

Valsts atbalsta instruments nevarot tikt izstrādāts un

ieviests ar nodomu garantēt atbalsta saņēmējam, ka tas noteiktā

laika periodā gūs peļņu paša iecerētā apmērā, ka tā komercdarbība

nebūs pakļauta riskiem un tas necietīs zaudējumus. Valsts

atbalsts neesot tāds instruments, ar kura palīdzību komersants šā

atbalsta saņemšanas laikā varētu iesaistīties beztermiņa,

bezriska un garantētas peļņas komercdarbībā.

Obligātā iepirkuma sistēma Latvijā esot viens no iemesliem,

kura dēļ uzticība investīciju videi degradējas. Šī sistēma kopumā

esot raksturojama kā tāda, kas ne tās izveides laikā, ne arī

neskaitāmo grozījumu un konceptuālo izmaiņu rezultātā nav bijusi

vērsta uz tāda valsts atbalsta īstenošanu, kas motivētu

komersantus uzsākt efektīvu un pārdomātu komercdarbību ar mērķi

turpināt šo komercdarbību arī pēc tam, kad valsts atbalsts vairs

nebūs pieejams.

Valsts atbalsts kopumā esot bijis dāsns. Ja tas ir ticis

kombinēts ar siltumenerģijas pārdošanu par pašizmaksu, tad šāda

rīcība siltumapgādes tirgū esot bijusi atbalsta saņēmēja apzināta

izvēle. Normatīvais regulējums liedzis pārdot siltumenerģiju zem

pašizmaksas, taču neesot noteicis obligātu pienākumu pārdot to

par pašizmaksu. Ja siltumenerģija būtu pārdota par tirgus cenu,

tad nebūtu pieļauts siltumapgādes tirgus kropļojums un nebūtu

apzināti mazināts iekšējās peļņas normas aprēķins, ko valsts

atbalsta spēkā esības periodā spēj dot konkrētais projekts. Nedz

valsts, nedz arī kāds cits neesot atbildīgs par komersanta izvēli

apzināti rīkoties pretēji savas komercdarbības un peļņas gūšanas

interesēm.