2. pants

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji - Edgars

Ābols un Artūrs Pušmucāns (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji)

- lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. un 112.

pantam.

Apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. pantā noteiktās

tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, jo stipendiju piešķiršanai,

ņemot vērā sociālos kritērijus, nevis studējošo sekmes, neesot

objektīva un saprātīga pamata. Norma arī nesasniedzot savu mērķi,

jo izvirzītie kritēriji nenodrošinot sociālo stipendiju

piešķiršanu tām personām, kuras faktiski atrodas sliktākā

materiālajā situācijā. Studējošā atbilstība apstrīdētajā normā

noteiktajiem kritērijiem pati par sevi nenozīmējot, ka viņš

patiešām atrodas sliktākā materiālajā situācijā nekā studējošais,

kurš varētu pretendēt uz stipendiju pēc sekmju kritērija, bet

neatbilst apstrīdētajā normā noteiktajiem kritērijiem.

Stipendija esot līdzeklis spējīgāko studentu motivēšanai un

atbalstīšanai, nevis sociālās palīdzības sniegšanai. Līdz ar to

apstrīdētā norma neatbilstot Augstskolu likumā un Izglītības

likumā ietvertajai stipendijas institūta būtībai. Turklāt iespēja

saņemt stipendiju neatkarīgi no studijās ieguldītā darba

kvalitātes graujot studējošo dabisko konkurenci studiju procesā

un mazinot studējošo motivāciju mācīties.

Labāko studentu tiesības saņemt stipendiju esot neatņemama

tiesību uz augstāko izglītību sastāvdaļa. Proti, ja ir tiesības

iegūt augstāko izglītību, tad esot jānodrošina arī tiesības

studējošiem pretendēt uz visiem no tā izrietošajiem labumiem,

tostarp stipendiju. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot arī

Satversmes 112. pantā noteiktajām pamattiesībām.