3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto tiesību aktu, -

Ministru kabinets - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju

viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.

pantā ietvertajam vienlīdzības principam, kā arī Satversmes 112.

pantā noteiktajām tiesībām iegūt augstāko izglītību.

Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

pantam, Ministru kabinets pauž uzskatu, ka atšķirīgās attieksmes

piemērošanai esot leģitīms mērķis, kā arī objektīvs un saprātīgs

pamats. Tā kā studenti, kuri atbilst apstrīdētajā normā

noteiktajiem kritērijiem, esot sociāli mazāk aizsargāti, tie

neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citiem budžeta

grupas studentiem. Līdz ar to esot objektīva nepieciešamība

nodrošināt augstākās izglītības pieejamību un finansiālo atbalstu

pēc iespējas plašākam personu lokam neatkarīgi no šo personu

finansiālajām iespējām.

Stipendija pildot sociāla rakstura palīdzības funkciju, un tās

piešķiršana apstrīdētajā normā noteiktajā kārtībā atbilstot gan

Augstskolu likumā, gan arī Izglītības likumā ietvertajam šā

institūta mērķim. Stipendija līdzīgi jebkāda cita veida

materiālajam atbalstam esot uzskatāma par sociāla rakstura

pabalstu, un šāda tās izpratne esot plaši piemērota arī citos

normatīvajos tiesību aktos.

Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā norma sasniedz tās

mērķi, jo garantē finansiālu atbalstu sociāli mazāk

nodrošinātajām personu grupām. Turklāt apstrīdētā norma

neizslēdzot iespēju studentiem ar labākajām sekmēm saņemt

stipendiju, jo daļa no stipendijām paredzētajiem līdzekļiem

joprojām tiekot veltīta spējīgāko studentu atbalstam.

Atbildes raksta precizējumos Ministru kabinets norāda, ka var

rasties arī tādas situācijas, kad saskaņā ar apstrīdēto normu

stipendiju saņem students, kura materiālais stāvoklis ir

pietiekami apmierinošs. Tomēr šādu gadījumu varētu būt

salīdzinoši maz. Materiālais stāvoklis esot tikai viens no

pamatiem, kuru dēļ apstrīdētā norma prioritāti stipendijas

saņemšanā noteikusi šajā normā minētajām personu grupām. Bez

materiālā stāvokļa esot vēl arī citi sociālie faktori, piemēram,

veselības problēmas, kas ierobežojot personu iespējas sekmīgi

studēt un sekmīgi pabeigt studijas. Visu šo sociālo faktoru

kopums esot par pamatu tam, kādēļ tieši minētās personu grupas

būtu uzskatāmas par sociāli mazāk aizsargātām.

Apstrīdētā norma neskarot pamattiesības iegūt augstāko

izglītību, jo Satversmes 112. pants neparedzot pozitīvu valsts

pienākumu nodrošināt Pieteikuma iesniedzējiem iespēju iegūt

bezmaksas augstāko izglītību. Līdz ar to Ministru kabinetam esot

rīcības brīvība noteikt stipendiju izmaksas kārtību.