11. pants

Saeima ir pieņēmusi vairākus likumus, kas regulē

enerģētikas nozares pamatus, - Enerģētikas likumu,

Elektroenerģijas tirgus likumu, Subsidētās elektroenerģijas

nodokļa likumu un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem".

Enerģētikas likuma 2. pants noteic, ka šis likums reglamentē

enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu

iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai,

enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali,

tirdzniecību un izmantošanu.

Elektroenerģijas tirgus likums, tostarp tā 3. pants nosaka

elektroenerģijas tirgū veicamo darbību veidus, kas ietver

elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas pārvadi,

elektroenerģijas sadali, elektroenerģijas kā brīvas apgrozības

preces tirdzniecību un tirdzniecībai nepieciešamo pakalpojumu

nodrošināšanu. Tāpat šis likums nosaka prasības, kas

elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un elektroenerģijas sistēmas

dalībniekiem jāievēro savā darbībā elektroenerģijas tirgū, kā arī

atbildību par šā likuma prasību neievērošanu. Šis likums nosaka

arī par enerģētiku atbildīgās ministrijas un Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetenci elektroenerģijas

tirgus uzraudzībā un regulēšanā, kā arī veicināšanas pasākumus

elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos

energoresursus.

Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums nosaka subsidētās

elektroenerģijas nodokļa objektu, nodokļa maksātājus, nodokļa

likmi, subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistra izveidošanas

un uzturēšanas kārtību, nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un

administrēšanas kārtību, kā arī atbildību par šā likuma

pārkāpumiem.

Savukārt likums "Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem" nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

vispārīgo kārtību, regulēšanas sistēmas izveides un darbības

pamatprincipus.

Tātad Saeima ir pieņēmusi likumus, kas regulē dažādus

enerģētikas jomas aspektus, un arī pēc apstrīdētās normas

pieņemšanas izdarījusi grozījumus pieņemtajos likumos.

11.1. Enerģētikas likuma 3. pantā ir definēti šā likuma

mērķi, proti: 1) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu

un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par

pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus,

palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības

prasības; 2) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un

līdzsvarotu patēriņu; 3) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības

izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju; 4) veicināt

ekonomiski pamatotu konkurenci; 5) noteikt pārvaldes kārtību

enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un

regulēšanas principus; 6) veicināt vietējo, atjaunojamo un

sekundāro energoresursu izmantošanu; 7) veicināt saudzējošu

enerģētikas ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu

tehnoloģiju izmantošanu.

Tādējādi likumdevējs ir izšķīries par to, kādai jābūt valsts

politikai enerģētikas jomā.

11.2. Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma

uzdevumiem saskaņā ar tā 3. pantu ir noteikt veicināšanas

pasākumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos

energoresursus. Likumdevējs Elektroenerģijas tirgus likumā ir

reglamentējis valsts atbalsta veidus, par vienu no tiem nosakot

ražotāju tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti

iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Turklāt Elektroenerģijas

tirgus likuma 29. panta otrā daļa paredz, ka noteikta daļa no

visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ir

obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot

atjaunojamos energoresursus.

No iepriekš minētā secināms, ka likumdevējs ir izlēmis

svarīgākos ar valsts enerģētikas politiku un tās mērķiem

saistītos jautājumus, tostarp jautājumus par ražotājiem, kuri

elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem, sniedzamo

atbalstu un šā atbalsta veidiem. Tāpat likumdevējs ir arī

izvirzījis prasības attiecībā uz to, kādam jābūt minimālajam no

atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas patēriņa

īpatsvaram kopējā elektroenerģijas patēriņā.

Tādējādi likumdevējs ir izlēmis

svarīgākos jautājumus attiecībā uz ražotāju tiesībām pārdot

saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas

apjoma veidā.