14. pants

Pilnvarojuma apjoms nozīmē to jautājumu loku, kurus

Ministru kabinets ir tiesīgs noregulēt.

Noskaidrojot likumdevēja dotā pilnvarojuma apjomu, jāņem vērā

arī tās konkrētās nozares specifika, kuru likumdevējs uzdevis

reglamentēt Ministru kabinetam (sk. Satversmes tiesas 2011.

gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4.

punktu).

Valsts tiešā atbalsta piešķiršanas kārtībā izšķiroša nozīme ir

spējai operatīvi reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem

elektroenerģijas tirgū, periodiski pilnveidojot izveidoto valsts

atbalsta sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 17.

februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-42-0103

13. punktu).

Lai iespēju robežās mazinātu nelabvēlīgās sekas, ko rada OIK

pieaugums, izšķiroša nozīme ir tam, cik ātri Ministru kabinets

spēj reaģēt uz izmaiņām elektroenerģijas tirgū. Pirms apstrīdētās

normas pieņemšanas Saeimā notika diskusijas par likumprojektu

"Atjaunojamās enerģijas likums", ar kuru bija plānots

izveidot jaunu valsts atbalsta mehānismu. Tomēr likumdevējs

likumprojekta "Atjaunojamās enerģijas likums" izstrādi

neturpināja (sk. lietas materiālu 1. sēj. 71.-72. lpp.).

Lai aizsargātu sabiedrības labklājību, nepieļaujot nesamērīgu

elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, Ministru kabinetam bija

nepieciešams ātri reaģēt uz izmaiņām un līdz brīdim, kad

likumdevējs izšķiras par jaunu atbalsta mehānismu, ierobežot

obligātā elektroenerģijas iepirkuma piemērošanu.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija uzskata, ka

elektroenerģijas cenas pieaugumu radot nevis OIK pieaugums, bet

gan tas, ka pēdējo trīs gadu laikā ir vairākkārt mainīta

pievienotās vērtības nodokļa likme (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 66. lpp.). Nav šaubu, ka nodokļa likmes palielinājums

arī ietekmē elektroenerģijas kopējo cenu, tomēr Satversmes tiesas

uzdevums nav pārvērtēt, cik lielā mērā šo kopējo cenu paaugstina

dažādi faktori.

Satversmes tiesa secina, ka likumdevēja dotais pilnvarojums

ļāva Ministru kabinetam elektroenerģijas kopējās cenas nesamērīga

pieauguma novēršanas labad uz noteiktu laiku apturēt tiesību

piešķiršanu ražotājiem kvalificēties saražotās elektroenerģijas

pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros. Tomēr tas nenozīmē, ka

Ministru kabinets būtu pilnvarots neierobežoti pagarināt

apstrīdētajā normā noteikto termiņu. Vienlaikus Saeimai

saglabājas pienākums lemt par ražotāju tiesībām kvalificēties

saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma

ietvaros.

Ievērojot visu iepriekš minēto, secināms, ka Ministru

kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, nav pārkāpis likumdevēja

piešķirto pilnvarojumu, bet rīkojies tā ietvaros.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 64. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ministru kabineta 2010. gada

16. marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu

noteikšanas kārtību" 100. punktu par atbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 64. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš