13. pants

Apstrīdētā norma izdota, pamatojoties uz

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otro un ceturto

daļu.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru kabinetam, izdodot

noteikumus saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta

otrajā un ceturtajā daļā ietverto pilnvarojumu noteikt obligātā

iepirkuma īstenošanas kārtību un ievērojot šā panta pirmajā daļā

noteiktās ražotāju tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, būtu jānoregulē vienīgi veids, kādā

īstenojamas likuma 29. panta ceturtajā daļā minētās ražotāju

tiesības.

Savukārt Ministru kabinets norāda, ka Elektroenerģijas tirgus

likuma 29. panta otrā un ceturtā daļa to pilnvarojot izdot

apstrīdēto normu. Apstrīdētajā normā esot iekļauts jauns

nosacījums, saskaņā ar kuru elektroenerģijas ražotāji noteiktu

laiku nevar iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros.

13.1. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai

atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306

10. punktu un 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

2007-04-03 20. punktu).

Satversmes tiesai jānoskaidro ne tikai pilnvarojošo normu

saturs, bet arī uz izskatāmo lietu attiecināmo Elektroenerģijas

tirgus likuma normu saturs un jāņem vērā citi normatīvie akti.

Piemērojot gramatisko tiesību normu interpretācijas metodi,

secināms, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrajā un

ceturtajā daļā ir ietverts to jautājumu loks, kurus Ministru

kabinets ir tiesīgs noregulēt.

Tomēr gramatiskā metode ir tikai viena no interpretācijas

metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas

vārdiskās jēgas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

22. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03

6. punktu). Tādēļ nepieciešams izmantot arī citas tiesību

normu interpretācijas metodes - sistēmisko, teleoloģisko un

vēsturisko metodi.

13.2. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta pirmajā

daļā noteikts, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības saražoto

elektroenerģiju pārdot obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma

veidā.

Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju

kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas

ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Atbilstoši

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrajai daļai Ministru

kabinets nosaka šo patēriņa daļu katram atjaunojamo energoresursu

veidam tā, lai līdz 2010. gada 31. decembrim šīs daļas īpatsvars

kopējā elektroenerģijas patēriņā sasniegtu ne mazāk kā 49,3

procentus. Šo daļu katram no atjaunojamo energoresursu veidiem

2010. gadam un turpmākajiem desmit gadiem Ministru kabinets ir

noteicis Noteikumu Nr. 262 1. pielikumā, paredzot, ka Latvijas

elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa daļa, kas obligāti

nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, sasniedz 54,57 procentus.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta trešo daļu

publiskais tirgotājs aprēķina obligāti iepērkamās un, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas apjomu

katram gadam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai daļai

lietotāju kopējā patēriņā un publicē to savā interneta mājas lapā

un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tātad noteiktu daļu no visu elektroenerģijas galalietotāju

kopējā patēriņa sedz ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot

atjaunojamos energoresursus. Ministru kabinets noteic šo daļu

katram atjaunojamo energoresursu veidam, ievērojot likumdevēja

noteiktā īpatsvara robežu. Savukārt publiskais tirgotājs aprēķina

obligāti iepērkamās un saražotās elektroenerģijas apjomu katram

gadam.

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa noteic,

ka nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju

kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai

un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas

noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida,

obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības

kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā

arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no

biomasas, nosaka Ministru kabinets.

Pilnvarojumā ietvertais jēdziens "kārtība" norāda uz

to, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikumos regulēt

attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt

noteiktu procedūru. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens

"kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības

organizāciju (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Papildus

pilnvarojumā lietoti arī tādi jēdzieni kā "nosacījumi

elektroenerģijas ražošanai" un "kritēriji ražotāju

kvalifikācijai", kas norāda uz to, ka Ministru kabinetam

dotais pilnvarojums ir plašāks un aptver ne tikai tiesības

noteikumos regulēt obligātā iepirkuma īstenošanas procesuālo

raksturu.

Tādējādi likumdevējs ir piešķīris Ministru kabinetam

pilnvarojumu noregulēt ar obligātā iepirkuma īstenošanu saistītos

jautājumus, citastarp pilnvarojumu noteikt termiņus, kādos

ražotāji ir tiesīgi pieteikties, lai kvalificētos saražotās

elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros. Tāpat

Ministru kabinetam ir tiesības noregulēt obligātā iepirkuma

apjoma noteikšanas kārtību.

13.3. Ministru kabinets un pieaicinātā persona -

Ekonomikas ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai

novērstu OIK nesamērīgu ietekmi uz elektroenerģijas kopējo cenu

un tādējādi aizsargātu elektroenerģijas lietotāju tiesības saņemt

elektroenerģiju par pamatotu cenu, kā arī lai stiprinātu Latvijas

tautsaimniecību. Proti, OIK, kas sedz obligātā iepirkuma izmaksas

un attiecīgi ietekmē elektroenerģijas kopējo cenu, kopš 2010.

gada bija pieaugusi trīs reizes jeb par 0,68 centiem/kWh (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 92. lpp.).

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi

saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru

kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (sk.

Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

2007-04-03 19. punktu).

Ar likumdevēja doto pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai

viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība

un mērķi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4. punktu). Lai pilnībā

izprastu likuma būtību un mērķi, ne vienmēr ir iespējams vadīties

tikai no viena likuma, bet nākas vērtēt attiecīgās jomas un

dažkārt arī ar to saistīto jomu regulējumu kopumā. Likumdevēja

dotais pilnvarojums nozīmē, ka izpildvarai, to īstenojot,

jārīkojas tiesību sistēmas ietvaros.

Līdz ar to Ministru kabinetam, pieņemot apstrīdēto normu, bija

jāņem vērā arī tās konkrētās jomas specifika, kuru likumdevējs

uzdevis tam reglamentēt vairāku likumu ietvaros.

Enerģētikas likuma 3. panta 1. punktā noteikts, ka šā likuma

mērķis ir nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un

kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par

pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus,

palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības

prasības. Tāpat šā likuma mērķis ir veicināt vietējo, atjaunojamo

un sekundāro energoresursu izmantošanu (sk. Enerģētikas likuma

2. panta 6. punktu).

Arī Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 2. punktā ir

noteikts, ka viens no likuma mērķiem ir nodrošināt, lai visiem

elektroenerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības,

visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši

un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija. Šā paša panta 4. punktā

noteikts, ka likuma mērķis ir veicināt elektroenerģijas ražošanu,

izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Tādējādi Ministru kabineta uzdevums ir izstrādāt tādu kārtību,

kas ne tikai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, bet citastarp nodrošinātu arī to, ka

visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta

elektroenerģija par pamatotām cenām.

13.4. Lai noskaidrotu, vai Ministru kabinets ir

rīkojies atbilstoši pilnvarojošā likuma mērķim, nepieciešams

noskaidrot, kādi apsvērumi bijuši par pamatu apstrīdētās normas

pieņemšanai.

Anotācija, kas pievienota Noteikumiem Nr. 365, ar kuriem

Noteikumi Nr. 262 tika papildināti ar 100. punktu, apstiprina, ka

apstrīdētā norma pieņemta nolūkā nepieļaut elektroenerģijas

kopējās cenas pieaugumu. Anotācijā norādīts, ka, pieaugot

elektroenerģijas gala tarifam, nepieciešams steidzami izvērtēt,

vai turpmāk šāds atbalsts ir ekonomiski pamatojams. "Ja no

2011. gada 26. maija līdz 2013. gada 1. janvārim jaunas tiesības

enerģijas ražotājiem saņemt valsts atbalstu netiks piešķirtas,

papildu elektroenerģijas tarifa kāpums, kura pamatā būtu tarifa

obligātā iepirkuma komponentes atjaunojamās enerģijas daļas

pieaugums turpmākajos gados, nebūs lielāks par to, ko Ekonomikas

ministrija prognozē turpmākajiem gadiem, ja visas līdz šim

piešķirtās tiesības tiek realizētas" (Ministru kabineta

noteikumu projekta Nr. TA-1007 "Grozījumi Ministru kabineta

2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību""

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums).

Attiecībā uz nepieciešamību pieņemt apstrīdēto normu un

pagarināt aizliegumam kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai

obligātā iepirkuma ietvaros paredzēto termiņu, Noteikumu Nr. 606

anotācijā norādīts, ka "noteikumu Nr. 262 100. punkts

ieviests kā pārejas regulējums līdz jauna atbalsta mehānisma

ieviešanas brīdim un šobrīd neparedz jaunu tiesību piešķiršanu.

Lai ieviestu jaunu atbalsta mehānismu, nepieciešams pagarināt

pārejas regulējuma termiņu". Anotācijas II sadaļas

"Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību" 3. punktā

norādīts: "Ja līdz 2016. gada 1. janvārim tiesības enerģijas

ražotājiem pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un

tiesības saņemt garantētu maksu par stacijā uzstādīto elektrisko

jaudu netiks piešķirtas, tad netiks radīts papildu slogs

elektroenerģijas galalietotājiem, salīdzinot ar to, ko pēc

Ekonomikas ministrijas prognozēm varētu radīt jau piešķirto

tiesību īstenošana. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja

visi izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu

pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek īstenoti

pilnā apmērā [..], tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu

palielināsies no 0,0029 LVL/kWh līdz 0,0299 LVL/kWh laikā līdz

2014. gadam" (Ministru kabineta noteikumu projekta Nr.

TA-1673 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta

noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu,

izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojums).

Atbalsta mehānismu pamatā veido Ekonomikas ministrijas

piešķirtas tiesības atbalstāmajiem ražotājiem saražoto

elektroenerģiju pārdot elektroenerģijas publiskajam tirgotājam

obligātā iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstāks par

elektroenerģijas tirgus cenu. Visas izmaksas, kas rodas

publiskajam tirgotājam, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem,

kuri ieguvuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros, sedz elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli to

elektroenerģijas patēriņam (sk. lietas materiālu 1. sēj. 68.

lpp.). Ja tiek izsniegtas jaunas atļaujas un palielināts

obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjoms,

var palielināties OIK ietekme uz elektroenerģijas tarifu (sk.

Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par

atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot

atjaunojamos energoresursus", kurš pieņemts zināšanai ar

Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta lēmumu). Tātad

obligātā iepirkuma apjoma palielinājums var ietekmēt izmaksas,

kas rodas, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Ministru kabinets uz noteiktu laiku apturējis tiesību piešķiršanu

ražotājiem kvalificēties saražotās elektroenerģijas pārdošanai

obligātā iepirkuma ietvaros, lai novērstu OIK nesamērīgu ietekmi

uz elektroenerģijas kopējo cenu. Šādu Ministru kabineta rīcību

pamato objektīva nepieciešamība nepieļaut elektroenerģijas

kopējās cenas pieaugumu, kas negatīvi ietekmētu mājsaimniecību

maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

Līdz ar to apstrīdētā norma pieņemta

saskaņā ar pilnvarojošā likuma mērķi un lai nodrošinātu to, ka

visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta

elektroenerģija par pamatotām cenām.