13. punkts

1Apstrīdētā norma izdota, pamatojoties uz

2Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otro un ceturto

3daļu.

4Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru kabinetam, izdodot

5noteikumus saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta

6otrajā un ceturtajā daļā ietverto pilnvarojumu noteikt obligātā

7iepirkuma īstenošanas kārtību un ievērojot šā panta pirmajā daļā

8noteiktās ražotāju tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

9obligātā iepirkuma ietvaros, būtu jānoregulē vienīgi veids, kādā

10īstenojamas likuma 29. panta ceturtajā daļā minētās ražotāju

11tiesības.

12Savukārt Ministru kabinets norāda, ka Elektroenerģijas tirgus

13likuma 29. panta otrā un ceturtā daļa to pilnvarojot izdot

14apstrīdēto normu. Apstrīdētajā normā esot iekļauts jauns

15nosacījums, saskaņā ar kuru elektroenerģijas ražotāji noteiktu

16laiku nevar iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

17obligātā iepirkuma ietvaros.

1813.1. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai

19atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu (sk., piemēram, Satversmes

20tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306

2110. punktu un 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

222007-04-03 20. punktu).

23Satversmes tiesai jānoskaidro ne tikai pilnvarojošo normu

24saturs, bet arī uz izskatāmo lietu attiecināmo Elektroenerģijas

25tirgus likuma normu saturs un jāņem vērā citi normatīvie akti.

26Piemērojot gramatisko tiesību normu interpretācijas metodi,

27secināms, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrajā un

28ceturtajā daļā ir ietverts to jautājumu loks, kurus Ministru

29kabinets ir tiesīgs noregulēt.

30Tomēr gramatiskā metode ir tikai viena no interpretācijas

31metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas

32vārdiskās jēgas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

3322. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03

346. punktu). Tādēļ nepieciešams izmantot arī citas tiesību

35normu interpretācijas metodes - sistēmisko, teleoloģisko un

36vēsturisko metodi.

3713.2. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta pirmajā

38daļā noteikts, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot

39atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības saražoto

40elektroenerģiju pārdot obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma

41veidā.

42Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju

43kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas

44ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Atbilstoši

45Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrajai daļai Ministru

46kabinets nosaka šo patēriņa daļu katram atjaunojamo energoresursu

47veidam tā, lai līdz 2010. gada 31. decembrim šīs daļas īpatsvars

48kopējā elektroenerģijas patēriņā sasniegtu ne mazāk kā 49,3

49procentus. Šo daļu katram no atjaunojamo energoresursu veidiem

502010. gadam un turpmākajiem desmit gadiem Ministru kabinets ir

51noteicis Noteikumu Nr. 262 1. pielikumā, paredzot, ka Latvijas

52elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa daļa, kas obligāti

53nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos

54energoresursus, sasniedz 54,57 procentus.

55Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta trešo daļu

56publiskais tirgotājs aprēķina obligāti iepērkamās un, izmantojot

57atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas apjomu

58katram gadam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai daļai

59lietotāju kopējā patēriņā un publicē to savā interneta mājas lapā

60un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

61Tātad noteiktu daļu no visu elektroenerģijas galalietotāju

62kopējā patēriņa sedz ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot

63atjaunojamos energoresursus. Ministru kabinets noteic šo daļu

64katram atjaunojamo energoresursu veidam, ievērojot likumdevēja

65noteiktā īpatsvara robežu. Savukārt publiskais tirgotājs aprēķina

66obligāti iepērkamās un saražotās elektroenerģijas apjomu katram

67gadam.

68Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa noteic,

69ka nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot

70atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju

71kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai

72un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas

73noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida,

74obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības

75kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā

76arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no

77biomasas, nosaka Ministru kabinets.

78Pilnvarojumā ietvertais jēdziens "kārtība" norāda uz

79to, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikumos regulēt

80attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt

81noteiktu procedūru. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens

82"kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības

83organizāciju (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra

84sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Papildus

85pilnvarojumā lietoti arī tādi jēdzieni kā "nosacījumi

86elektroenerģijas ražošanai" un "kritēriji ražotāju

87kvalifikācijai", kas norāda uz to, ka Ministru kabinetam

88dotais pilnvarojums ir plašāks un aptver ne tikai tiesības

89noteikumos regulēt obligātā iepirkuma īstenošanas procesuālo

90raksturu.

91Tādējādi likumdevējs ir piešķīris Ministru kabinetam

92pilnvarojumu noregulēt ar obligātā iepirkuma īstenošanu saistītos

93jautājumus, citastarp pilnvarojumu noteikt termiņus, kādos

94ražotāji ir tiesīgi pieteikties, lai kvalificētos saražotās

95elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros. Tāpat

96Ministru kabinetam ir tiesības noregulēt obligātā iepirkuma

97apjoma noteikšanas kārtību.

9813.3. Ministru kabinets un pieaicinātā persona -

99Ekonomikas ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai

100novērstu OIK nesamērīgu ietekmi uz elektroenerģijas kopējo cenu

101un tādējādi aizsargātu elektroenerģijas lietotāju tiesības saņemt

102elektroenerģiju par pamatotu cenu, kā arī lai stiprinātu Latvijas

103tautsaimniecību. Proti, OIK, kas sedz obligātā iepirkuma izmaksas

104un attiecīgi ietekmē elektroenerģijas kopējo cenu, kopš 2010.

105gada bija pieaugusi trīs reizes jeb par 0,68 centiem/kWh (sk.

106lietas materiālu 2. sēj. 92. lpp.).

107Satversmes tiesa jau norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi

108saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru

109kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (sk.

110Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

1112007-04-03 19. punktu).

112Ar likumdevēja doto pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai

113viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība

114un mērķi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra

115sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4. punktu). Lai pilnībā

116izprastu likuma būtību un mērķi, ne vienmēr ir iespējams vadīties

117tikai no viena likuma, bet nākas vērtēt attiecīgās jomas un

118dažkārt arī ar to saistīto jomu regulējumu kopumā. Likumdevēja

119dotais pilnvarojums nozīmē, ka izpildvarai, to īstenojot,

120jārīkojas tiesību sistēmas ietvaros.

121Līdz ar to Ministru kabinetam, pieņemot apstrīdēto normu, bija

122jāņem vērā arī tās konkrētās jomas specifika, kuru likumdevējs

123uzdevis tam reglamentēt vairāku likumu ietvaros.

124Enerģētikas likuma 3. panta 1. punktā noteikts, ka šā likuma

125mērķis ir nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un

126kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par

127pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus,

128palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības

129prasības. Tāpat šā likuma mērķis ir veicināt vietējo, atjaunojamo

130un sekundāro energoresursu izmantošanu (sk. Enerģētikas likuma

1312. panta 6. punktu).

132Arī Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 2. punktā ir

133noteikts, ka viens no likuma mērķiem ir nodrošināt, lai visiem

134elektroenerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības,

135visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši

136un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija. Šā paša panta 4. punktā

137noteikts, ka likuma mērķis ir veicināt elektroenerģijas ražošanu,

138izmantojot atjaunojamos energoresursus.

139Tādējādi Ministru kabineta uzdevums ir izstrādāt tādu kārtību,

140kas ne tikai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

141atjaunojamos energoresursus, bet citastarp nodrošinātu arī to, ka

142visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta

143elektroenerģija par pamatotām cenām.

14413.4. Lai noskaidrotu, vai Ministru kabinets ir

145rīkojies atbilstoši pilnvarojošā likuma mērķim, nepieciešams

146noskaidrot, kādi apsvērumi bijuši par pamatu apstrīdētās normas

147pieņemšanai.

148Anotācija, kas pievienota Noteikumiem Nr. 365, ar kuriem

149Noteikumi Nr. 262 tika papildināti ar 100. punktu, apstiprina, ka

150apstrīdētā norma pieņemta nolūkā nepieļaut elektroenerģijas

151kopējās cenas pieaugumu. Anotācijā norādīts, ka, pieaugot

152elektroenerģijas gala tarifam, nepieciešams steidzami izvērtēt,

153vai turpmāk šāds atbalsts ir ekonomiski pamatojams. "Ja no

1542011. gada 26. maija līdz 2013. gada 1. janvārim jaunas tiesības

155enerģijas ražotājiem saņemt valsts atbalstu netiks piešķirtas,

156papildu elektroenerģijas tarifa kāpums, kura pamatā būtu tarifa

157obligātā iepirkuma komponentes atjaunojamās enerģijas daļas

158pieaugums turpmākajos gados, nebūs lielāks par to, ko Ekonomikas

159ministrija prognozē turpmākajiem gadiem, ja visas līdz šim

160piešķirtās tiesības tiek realizētas" (Ministru kabineta

161noteikumu projekta Nr. TA-1007 "Grozījumi Ministru kabineta

1622010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par

163elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

164energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību""

165sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums).

166Attiecībā uz nepieciešamību pieņemt apstrīdēto normu un

167pagarināt aizliegumam kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai

168obligātā iepirkuma ietvaros paredzēto termiņu, Noteikumu Nr. 606

169anotācijā norādīts, ka "noteikumu Nr. 262 100. punkts

170ieviests kā pārejas regulējums līdz jauna atbalsta mehānisma

171ieviešanas brīdim un šobrīd neparedz jaunu tiesību piešķiršanu.

172Lai ieviestu jaunu atbalsta mehānismu, nepieciešams pagarināt

173pārejas regulējuma termiņu". Anotācijas II sadaļas

174"Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību" 3. punktā

175norādīts: "Ja līdz 2016. gada 1. janvārim tiesības enerģijas

176ražotājiem pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un

177tiesības saņemt garantētu maksu par stacijā uzstādīto elektrisko

178jaudu netiks piešķirtas, tad netiks radīts papildu slogs

179elektroenerģijas galalietotājiem, salīdzinot ar to, ko pēc

180Ekonomikas ministrijas prognozēm varētu radīt jau piešķirto

181tiesību īstenošana. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja

182visi izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu

183pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek īstenoti

184pilnā apmērā [..], tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu

185palielināsies no 0,0029 LVL/kWh līdz 0,0299 LVL/kWh laikā līdz

1862014. gadam" (Ministru kabineta noteikumu projekta Nr.

187TA-1673 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta

188noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu,

189izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas

190kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma

191ziņojums).

192Atbalsta mehānismu pamatā veido Ekonomikas ministrijas

193piešķirtas tiesības atbalstāmajiem ražotājiem saražoto

194elektroenerģiju pārdot elektroenerģijas publiskajam tirgotājam

195obligātā iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstāks par

196elektroenerģijas tirgus cenu. Visas izmaksas, kas rodas

197publiskajam tirgotājam, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem,

198kuri ieguvuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma

199ietvaros, sedz elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli to

200elektroenerģijas patēriņam (sk. lietas materiālu 1. sēj. 68.

201lpp.). Ja tiek izsniegtas jaunas atļaujas un palielināts

202obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjoms,

203var palielināties OIK ietekme uz elektroenerģijas tarifu (sk.

204Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par

205atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot

206atjaunojamos energoresursus", kurš pieņemts zināšanai ar

207Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta lēmumu). Tātad

208obligātā iepirkuma apjoma palielinājums var ietekmēt izmaksas,

209kas rodas, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

210Ministru kabinets uz noteiktu laiku apturējis tiesību piešķiršanu

211ražotājiem kvalificēties saražotās elektroenerģijas pārdošanai

212obligātā iepirkuma ietvaros, lai novērstu OIK nesamērīgu ietekmi

213uz elektroenerģijas kopējo cenu. Šādu Ministru kabineta rīcību

214pamato objektīva nepieciešamība nepieļaut elektroenerģijas

215kopējās cenas pieaugumu, kas negatīvi ietekmētu mājsaimniecību

216maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

217Līdz ar to apstrīdētā norma pieņemta

218saskaņā ar pilnvarojošā likuma mērķi un lai nodrošinātu to, ka

219visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta

220elektroenerģija par pamatotām cenām.