6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Atjaunojamās

enerģijas federācija - uzskata, ka Ministru kabinets,

pieņemot apstrīdēto normu, ir pārkāpis tam piešķirto

pilnvarojumu.

6.1. No apstrīdētās normas pieņemšanas materiāliem esot

secināms, ka tā izdota nolūkā veikt obligātā iepirkuma mehānisma

izvērtējumu un nodrošināt pārejas periodu līdz jauna atbalsta

mehānisma ieviešanai. Tomēr faktiski tā esot vērsta uz

atjaunojamās enerģijas nozares attīstības ierobežošanu. Par to

liecinot tas apstāklis, ka Ministru kabinets nav izvērtējis

līdzšinējo obligātā iepirkuma mehānismu, kā arī nav izstrādājis

priekšlikumus jauna atbalsta mehānisma ieviešanai.

Neesot pamatots arī Ministru kabineta atbildes rakstā

norādītais, ka ar apstrīdētās normas pieņemšanu tiekot ierobežota

obligātā iepirkuma mehānisma ietekme uz elektroenerģijas gala

cenu. Elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos

energoresursus, sniegtais atbalsts vismazāk ietekmējot

elektroenerģijas gala cenu. Elektroenerģijas cenas pieaugumu

radot tieši likumdevēja rīcība, proti, pievienotās vērtības

nodokļa likmes paaugstināšana.

6.2. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta pirmā

daļa un 29.1 panta pirmā daļa garantējot

elektroenerģijas ražotājiem tiesības kvalificēties attiecīgu

tiesību - proti, tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti

iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā un saņemt garantētu maksu

par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu - iegūšanai.

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa un

29.1 panta ceturtā daļa piešķirot Ministru kabinetam

tiesības noteikt kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā likuma 29.

panta pirmajā daļā un 29.1 panta pirmajā daļā

paredzēto tiesību iegūšanai. Tomēr tas nenozīmējot, ka Ministru

kabinets būtu deleģēts uz noteiktu laiku apturēt obligātā

elektroenerģijas iepirkuma piemērošanu. Šāda Ministru kabineta

rīcība būtu pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta

pirmo daļu un 29.1 panta pirmo daļu.