5. pants

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. pantam.

5.1. Saeima norāda, ka Elektroenerģijas tirgus likuma

29. panta ceturtā daļa, kas ietver Ministru kabineta tiesības

noteikt kritērijus ražotāju kvalifikācijai, kā arī obligātā

iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību,

pilnvarojot Ministru kabinetu izdot apstrīdēto normu. Likumdevējs

esot Ministru kabinetam devis plašu pilnvarojumu noregulēt ne

tikai minēto kārtību, bet arī citus Elektroenerģijas tirgus

likuma 29. panta ceturtajā daļā norādītos jautājumus.

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto

tiesību - proti, tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros - īstenošana esot atkarīga no obligātā

iepirkuma apjoma. Savukārt obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu

likumdevējs esot deleģējis Ministru kabinetam. Tādējādi Ministru

kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, neesot pārkāpis tam dotā

pilnvarojuma robežas.

5.2. Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja uzskatam,

ka Ministru kabinets, papildinot Noteikumus Nr. 262 ar apstrīdēto

normu, esot vēlējies pilnībā apturēt atbalsta mehānisma -

obligātā elektroenerģijas iepirkuma - piemērošanu līdz jauna

atbalsta mehānisma ieviešanai. Atbilstoši apstrīdētajai normai

jaunas tiesības pārdot biomasas, saules vai vēja elektrostacijās

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un jaunas

tiesības saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu no

2011. gada 26. maija līdz 2016. gada 1. janvārim netiekot

piešķirtas. Tomēr, pamatojoties uz jau pieņemtajiem lēmumiem,

elektroenerģijas iepirkšana obligātā iepirkuma ietvaros tiekot

turpināta.