8. pants

Pieteikuma iesniedzējs vērsies Satversmes tiesā,

izskatot administratīvo lietu. Pieteikumā lūgts izvērtēt

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 64. pantam.

Apstrīdētā norma nosaka: "No 2011. gada 26. maija līdz

2016. gada 1. janvārim ministrija neorganizē konkursus par

tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja

elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas

pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai

saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu."

Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās daļas 2.

punktā noteikts, ka pieteikums iesniedzams, ja tiesa, izskatot

administratīvo lietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas

kārtībā, uzskata, ka norma, ko iestāde ir piemērojusi vai kas

administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā,

neatbilst Satversmei.

No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdēto normu konkrētajā

administratīvajā lietā piemērojusi Ekonomikas ministrija. Arī

Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa,

izlemjot prasījumu palielināt obligātā iepirkuma ietvaros

pārdodamās hidroelektrostacijā saražotās elektroenerģijas apjomu,

spriedumos atsaukusies uz apstrīdēto normu (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 14.-15., 21.-24., 32.-39. lpp.). Tādējādi

apstrīdēto normu piemēroja gan iestāde, gan arī administratīvās

tiesas.

Apstrīdētā norma regulē divas atšķirīgas situācijas, proti,

aizliegumu kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā

iepirkuma ietvaros un aizliegumu kvalificēties tiesību iegūšanai

saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu.

Tā kā lietas faktiskie apstākļi neattiecas uz apstrīdētajā

normā ražotājiem noteikto aizliegumu kvalificēties tiesību

iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu,

Satversmes tiesa apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 64.

pantam vērtēs tiktāl, ciktāl tā attiecas uz ražotāju tiesībām

kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma

ietvaros.