9. pants

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru

kabinetam nebija likumā noteikta pilnvarojuma izdot apstrīdēto

normu, ar kuru atbalsta mehānisma - obligātā elektroenerģijas

iepirkuma - piemērošana tiekot pilnībā apturēta līdz jauna

atbalsta mehānisma ieviešanai.

Turpretim Ministru kabinets un Ekonomikas ministrija pauž

viedokli, ka ar apstrīdētās normas pieņemšanu minētais atbalsta

mehānisms tiekot apturēts tikai uz laiku.

Savukārt pieaicinātā persona - Latvijas Atjaunojamās enerģijas

federācija - paudusi viedokli, ka apstrīdētā norma neesot pilnīgi

skaidra - ja tā tiekot interpretēta gramatiski, tad attiecoties

tikai uz tiem ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo biomasas,

biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās, bet ne uz tiem

ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo hidroelektrostacijās

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 67. lpp.).

Lai noskaidrotu apstrīdētās normas tvērumu, šo normu

nepieciešams interpretēt kopsakarā ar citām Noteikumu Nr. 262

normām un Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumiem

Nr. 883 "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas

jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu

ieviešanai", kuri nosaka prasības, kas ir jāizpilda, lai

saņemtu atļaujas elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai

vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai.

9.1. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 262 7. punktu

komersantam, lai tas kvalificētos tiesību iegūšanai pārdot

hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros, jāiesniedz Ekonomikas ministrijā attiecīgs iesniegums.

Savukārt atbilstoši Noteikumu Nr. 262 14. punktam komersantam,

lai tas kvalificētos tiesību iegūšanai pārdot biomasas, biogāzes,

saules vai vēja elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros, jāpiedalās ministrijas organizētajos

konkursos, iesniedzot Ekonomikas ministrijā attiecīgu

iesniegumu.

Tātad komersantam, lai tas varētu kvalificēties tiesību

iegūšanai pārdot hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, nav jāpiedalās Ekonomikas

ministrijas organizētajos konkursos, bet gan jāiesniedz

iesniegums Ekonomikas ministrijā, kura Noteikumos Nr. 262

noteiktajā kārtībā to izskata un pieņem attiecīgu lēmumu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktais, proti, tas, ka

ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā

iepirkuma ietvaros, attiecas ne tikai uz tiem komersantiem, kuri

elektroenerģiju ražo biomasas, biogāzes, saules vai vēja

elektrostacijās, bet arī uz tiem komersantiem, kuri

elektroenerģiju ražo hidroelektrostacijās.

9.2. Ja komersants vēlas palielināt obligātā iepirkuma

ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjomu, tam saskaņā ar

Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 883

"Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu

palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai"

jāsaņem atļauja palielināt elektrostacijas elektrisko jaudu.

Tādējādi apstrīdētā norma attiecas ne tikai uz tiem

elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos

energoresursus un vēlas no jauna iegūt tiesības pārdot saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, bet arī uz tiem

ražotājiem, kuri vēlas palielināt obligātā iepirkuma ietvaros

pārdodamās elektroenerģijas apjomu.

9.3. Gan Ministru kabinets, gan Ekonomikas ministrija

norāda, ka pēc apstrīdētās normas pieņemšanas joprojām

turpinoties elektroenerģijas iepirkšana obligātā iepirkuma

ietvaros no tiem komersantiem, kuri jau saņēmuši tiesības pārdot

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Proti, 2013. gadā

obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģija iepirkta no 368

ražotājiem, tas ir, par 33 vairāk nekā 2012. gadā. Turklāt pēc

apstrīdētās normas pieņemšanas darbu uzsākuši 62 ražotāji, kuriem

jau bija piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros (sk. lietas materiālu 1. sēj. 67.,

146.-147. lpp.).

Tātad apstrīdētā norma neatceļ jau piešķirto valsts atbalstu

komersantiem, kuri ieguvuši tiesības pārdot saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.