12. pants

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2.

punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

norma (akts) ir zaudējusi spēku.

Izskatāmajā lietā apstrīdētais Noteikumu Nr. 350 91. punkts ir

zaudējis spēku 2017. gada 10. augustā - jau pēc tam, kad

Satversmes tiesā tika saņemts Ministru kabineta atbildes raksts.

Ministru kabineta argumenti par tiesvedības izbeigšanu lietā ir

balstīti nevis uz to, ka apstrīdētā norma zaudējusi spēku, bet

gan uz to, ka apstrīdētās normas saturs pēc būtības esot bijis

dublēts ar augstāka juridiska spēka tiesību normā ietvertu

regulējumu - Pārejas noteikumu 52. punktu.

Satversmes tiesa norāda, ka Pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis

atzīt Noteikumu Nr. 350 91. punktu par spēkā neesošu no tā

pieņemšanas brīža, jo tas esot pieņemts ultra vires un

neatbilstot Satversmes 64. pantam (sk. lietas materiālu 9.-11.

lp.). Tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir

tiesību normas spēkā esības priekšnoteikums (sk. Satversmes

tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 23.

punktu un 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03

16. punktu). Gadījumos, kad tiesību norma ir pieņemta

ultra vires, var tikt uzskatīts, ka tā nekad nav bijusi

spēkā un tāpēc arī nevar radīt tiesiskas sekas (sk. Satversmes

tiesas 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13.

punktu). Ņemot vērā minēto, izskatāmajā lietā nepieciešams

izvērtēt, vai Noteikumu Nr. 350 91. punkta pieņemšanas kārtība ir

ievērota un vai šī tiesību norma vispār varēja radīt personām

kādas tiesiskās sekas. Turklāt Ministru kabineta norādītais

apstāklis, ka Noteikumu Nr. 350 91. punkta saturs pēc būtības

esot bijis dublēts ar augstāka juridiska spēka tiesību normā

ietvertu regulējumu, nav pastāvējis visu šā punkta spēkā esības

laiku, jo Pārejas noteikumu 52. punkts tika pieņemts vēlāk.

Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā

lietā ir turpināma.