16. pants

Visbeidzot Satversmes tiesai, vērtējot

pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, ir jāpārbauda arī tā

atbilstība, proti, jāpārbauda, vai nelabvēlīgās sekas, kas

personai rodas no tās pamattiesību ierobežojuma, nav lielākas par

labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Izskatāmajā

lietā ir līdzsvarojamas, no vienas puses, tādas personas tiesības

uz īpašumu, kura pieļāvusi elektroenerģijas lietošanas noteikumu

pārkāpumu, un, no otras puses, apstrīdētajā normā noteiktā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu aptvertās sabiedrības

labklājības un citu cilvēku tiesības.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertā

patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanas metode ir

acīmredzami nesamērīga, jo nenodrošina to, ka patērētās

elektroenerģijas daudzums tiek noteikts iespējami tuvu faktiski

patērētajam. Sistēmas operators veicot pārrēķinu, nevis ievērojot

pakalpojuma saņēmēja faktisko patēriņu, ko fiksē ar attiecīgā

komercuzskaites mēraparāta palīdzību, bet gan izmantojot

apstrīdētajā normā ietvertos kritērijus, un tādējādi maksa par

patērēto, bet neuzskaitīto elektroenerģiju tiekot aprēķināta bez

jebkādas individualizācijas. Savukārt Ministru kabinets uzskata,

ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

samērīgs un to apliecina arī lietai pievienotie Pieteikuma

iesniedzējas iesniegtie materiāli. Proti, no tiem varot secināt,

ka aprēķins ir veikts elektroenerģijas sistēmas lietotāja labā un

nav bijis vērsts uz visu iespējamo sistēmas operatora negūto

ieņēmumu piedziņu. Sistēmas operators esot samērīgi līdzsvarojis

savas ekonomiskās intereses ar pienākumu izvairīties no

nepamatotas elektroenerģijas sistēmas lietotāja tiesību uz

īpašumu ierobežošanas un atturējies no rīcības, kurai būtu

izteikti sodošs raksturs.

16.1. Ministru kabinets Elektroenerģijas

noteikumos ir nošķīris vairākus veidus, kā var izpausties

elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpums, un atbilstoši

katram no tiem noteicis atšķirīgas patērētās elektroenerģijas

daudzuma aprēķināšanas metodes.

Viens no elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma

veidiem ir tāds, ka elektroenerģijas sistēmas lietotājs pārkāpis

ar sistēmas operatoru noslēgto līgumu, proti, lietojis

elektroenerģiju noslēgtā līguma ietvaros, bet iejaucies

komercuzskaites mēraparāta darbībā vai bojājis tā plombas.

Tādējādi ir pārkāptas Elektroenerģijas noteikumu prasības. Tāpat

Ministru kabinets nošķīris gadījumu, kad elektroenerģijas

sistēmas lietotājs elektroenerģiju lietojis noslēgtā līguma

ietvaros, taču pieslēguma līguma nosacījumi neparedz

elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu izmantošanu

norēķiniem un pārkāpums ir saistīts ar patvaļīgu iejaukšanos

pieslēguma ķēdēs. Šāds pārkāpums var ietekmēt saņemtā pakalpojuma

apjomu tā, ka tas vairs neatbilst elektroenerģijas sistēmas

lietotāja un sistēmas operatora līgumā paredzētajam apjomam.

Minētajos gadījumos sistēmas operatoram ir tiesības aprēķināt

patērētās elektroenerģijas apjomu atbilstoši Elektroenerģijas

noteikumu 112. punktam, kas paredz elektroenerģijas,

sistēmas pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma

komponenšu apjomu pārrēķināt par laikposmu no pēdējās sistēmas

operatora veiktās lietotājam uzstādītā komercuzskaites mēraparāta

pārbaudes dienas līdz pārkāpuma atklāšanas dienai. Turklāt šādā

gadījumā pārrēķinātais elektroenerģijas, sistēmas pakalpojumu,

citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu apjoms nevar

būt lielāks par to, kāds būtu, ja pārrēķins tiktu veikts pēc

pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts

24 stundu periodā.

Taču apstrīdētā norma ir attiecināma tikai uz tādiem

gadījumiem, kad starp elektroenerģijas sistēmas lietotāju un

sistēmas operatoru nav noslēgts attiecīgs līgums, bet lietotājs

ir apzināti iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā vai

izveidojis pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm, plānojot izmantot

elektroenerģiju, nemaksājot par pakalpojumu un citām saistītajām

izmaksām.

Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertā pārrēķina metode, kas

paredz nodarīto zaudējumu aprēķinu balstīt uz pievienojuma

maksimālo caurlaides spēju 24 stundu periodā par laikposmu

līdz vienam gadam, ir tikai viena no Elektroenerģijas noteikumos

paredzētajām metodēm, kas turklāt piemērojama tikai atsevišķos

gadījumos, proti, tad, kad sistēmas operatoram nav iespējas

piemērot Elektroenerģijas noteikumu 112. punkta

nosacījumus.

16.2. Apstrīdētajā normā ietvertā patērētās

elektroenerģijas daudzuma noteikšanas metode detalizē

Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās sistēmas operatora un

elektroenerģijas sistēmas lietotāja tiesības un pienākumus to

privāttiesiskajās attiecībās, kas rodas elektroenerģijas

lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā. Civiltiesību pamatā ir

likts ekvivalences princips, kas ir no demokrātiskas tiesiskas

valsts pamatnormas atvasinātā taisnīguma principa konkretizācijas

elements un nozīmē to, ka neviens no tiesisko attiecību

dalībniekiem nevar nepamatoti iedzīvoties uz citu šo tiesisko

attiecību dalībnieku rēķina (sk.: Torgāns K. (zin. red.),

Kārkliņš J., Bitāns A. Līgumu un deliktu problēmas

Eiropas Savienībā un Latvijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017,

52. un 148. lpp.). Arī apstrīdētajā normā noteiktajai

metodei jābūt tādai, kas atbilstoši taisnīguma principam

nodrošinātu elektroenerģijas tirgus dalībnieku ekonomisko

ekvivalenci. Tādējādi Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai

apstrīdētajā normā noteiktā patērētās elektroenerģijas daudzuma

aprēķināšanas metode atbilstoši taisnīguma principam nodrošina

ekonomisko ekvivalenci un individualizācijas principa

ievērošanu.

Apstrīdētā norma noteic, ka elektroenerģijas, sistēmas

pakalpojumu, citu pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponenšu

apjoms elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

tiek pārrēķināts par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma

maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā

neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.

Pievienojuma maksimālā caurlaides spēja ir maksimālais

elektroenerģijas daudzums, kas noteiktā laikposmā var izplūst

caur pievienojumu atkarībā no tā veida. Ja pievienojumā pirms

elektroenerģiju patērējošajām elektroietaisēm ir uzstādīts

ievadaizsardzības aparāts, pievienojuma maksimālo caurlaides

spēju raksturo automātslēdža strāvas lielums, pie kura tas

nostrādā un elektroenerģijas plūsma tiek pārtraukta. Savukārt

tad, ja automātslēdzis pievienojumā nav uzstādīts, pievienojuma

maksimālo caurlaides spēju raksturo pievienojumā izmantoto vadu

mazākais šķērsgriezums. Pievienojuma maksimālā caurlaides spēja

ir tehnisks kritērijs, ko sistēmas operators pārkāpuma

konstatēšanas vietā un brīdī var noskaidrot visos gadījumos.

Turklāt maksimālā caurlaides spēja atkarībā no pievienojuma

tehniskā izpildījuma, tostarp pievienojuma vadu šķērsgriezuma,

katrā gadījumā ir atšķirīga (sk. lietas materiālu 5. sēj.

75. lp.). Tādējādi secināms, ka visos gadījumos,

kad sistēmas operators konstatē pārkāpumu, tam ir iespēja

identificēt konkrētā pievienojuma maksimālo caurlaides spēju, kas

katrā pārkāpuma gadījumā būs atšķirīga.

Atbilstoši apstrīdētajā normā norādītajam pievienojuma

maksimālā caurlaides spēja tiek aprēķināta diennakts

24 stundu periodā. Lai gan liela daļa elektroenerģiju

patērējošo elektroietaišu parasti netiek darbinātas visu

24 stundu garumā, apstrīdētajā normā paredzētajos

elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumos

sistēmas operatoram nav iespējas pārkāpuma konstatēšanas brīdī

noskaidrot, kādas elektroenerģiju patērējošās elektroietaises

pievienojumam pieslēgtas un cik ilgi diennakts 24 stundu

periodā tās izmantotas.

Savukārt laikposms līdz vienam gadam ir maksimālais periods,

par kuru sistēmas operators ir tiesīgs veikt pārrēķinu.

Elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā, kad

elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir izveidojis pieslēgumu

pirmsuzskaites ķēdēm, sistēmas operatoram faktiski nav iespējas

noteikt pat aptuvenu šāda pārkāpuma turpināšanās periodu. Var būt

tā, ka elektroenerģijas sistēmas lietotājs elektroenerģiju ir

prettiesiski izmantojis pat ilgāk par vienu gadu. Tādējādi

apstrīdētajā normā ietvertais nosacījums par vienu gadu faktiski

ir uzskatāms par aprēķina periodu ierobežojošu faktoru, kas

nepieļauj aprēķina veikšanu par ilgāku laikposmu pat tādā

gadījumā, kad sistēmas operators ir pārkāpumu konstatējis.

Tomēr gadījumos, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir

iesniedzis sistēmas operatoram attiecīgus pierādījumus vai

sistēmas operatora rīcībā ir informācija par to, ka lietotājs

elektroenerģiju ir prettiesiski patērējis nevis veselu gadu, bet

īsāku laika periodu, sistēmas operatoram ir iespēja un vienlaikus

arī pienākums veikt aprēķinu par īsāku laikposmu. Sistēmas

operatori jau no 2014. gada veic iepriekšējo paaudžu

elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu nomaiņu ar viedajiem

komercuzskaites mēraparātiem, kuriem nodrošināta aizsardzība pret

dažādiem bojājumiem, un jebkura iejaukšanās komercuzskaites

mēraparātā ar mērķi mainīt metroloģiskos parametrus tiek

identificēta un reģistrēta (sk. lietas materiālu 5. sēj.

65. un 82. lp.). Tādējādi gadījumos, kad

elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir patvaļīgi iejaucies

komercuzskaites mēraparāta darbībā, sistēmas operators var

noteikt zaudējumu apmēru salīdzinoši tuvu to faktiskajam

apmēram.

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais kritērijs, kas paredz

sistēmas operatora tiesības veikt pārrēķinu par laikposmu līdz

vienam gadam, ļauj tiesību piemērotājam ņemt vērā katra pārkāpuma

individuālos apstākļus un lemt par taisnīgāko un samērīgāko

samaksu par prettiesiski patērēto elektroenerģiju. Tādējādi

secināms, ka, veicot apstrīdētajā normā noteikto pārrēķinu, pēc

iespējas tiek nodrošināta individualizācijas principa ievērošana

un tāda ekonomiskā ekvivalence, kādu konkrētajos apstākļos

iespējams nodrošināt, lai netiktu nepamatoti aizskartas sistēmas

operatora un arī citu elektroenerģijas sistēmas lietotāju

tiesības, kā arī netiktu pieļauta elektroenerģijas lietošanas

noteikumu pārkāpēja iedzīvošanās no prettiesiskās darbības.

Turklāt apstrīdētajā normā paredzētā sistēmas operatora un

elektroenerģijas sistēmas lietotāju savstarpējo norēķinu kārtība

ir līdzīga uz līgumattiecībām balstītajai kārtībai. Proti, tā

paredz ekvivalentu samaksu par patērēto elektroenerģiju kā

Elektroenerģijas noteikumu 5. punktā minētajā gadījumā, kad

sistēmas operators ar elektroenerģijas sistēmas lietotāju

vienojas par tādu pieslēguma veidu, kas lietotājam dod tiesības

noteiktu laiku izmantot pieslēgumu bez elektroenerģijas patēriņa

ierobežojuma. Arī lietai pievienotie materiāli, kuros redzams

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā sistēmas

operatora veiktais pārrēķins, liecina par to, ka lēmums ir

pieņemts elektroenerģijas sistēmas lietotāja labā un zaudējumu

aprēķins nav bijis vērsts uz visu iespējamo sistēmas operatora

negūto ieņēmumu piedziņu.

Tātad apstrīdētajā normā paredzētā metode patērētās

elektroenerģijas daudzuma noteikšanai elektroenerģijas lietošanas

noteikumu pārkāpuma gadījumā, proti, metode, kas paredz aprēķina

veikšanu par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma

maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā,

nodrošina ekonomisko ekvivalenci, individualizācijas principa

ievērošanu un ir samērīga. Tādējādi labums, ko sabiedrība gūst no

tā, ka elektroenerģijas sistēmas lietotājam, kurš pieļāvis

elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpumu, ir pienākums

samaksāt sistēmas operatoram par prettiesiski patērēto

elektroenerģiju atbilstoši apstrīdētajā normā ietvertajai

pārrēķina metodei, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas

elektroenerģijas sistēmas lietotājam rodas tā pamattiesību

ierobežojuma rezultātā.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 64. pantam, 105. panta

pirmajiem trim teikumiem, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma

32. panta piektajai daļai.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ministru kabineta

2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50

"Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi" 113. punktu par atbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 64. pantam, 105. panta pirmajiem

trim teikumiem un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta

piektajai daļai.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja