Par Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 113. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Patērētāju tiesību

aizsardzības centrs - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī Elektroenerģijas

tirgus likuma 32. panta piektajai daļai.

Gadījumos, kad objektā nav uzstādīts komercuzskaites

mēraparāts vai ir izveidots pieslēgums pirmsuzskaites ķēdēm,

noteikt konkrētu patērētās elektroenerģijas daudzumu neesot

iespējams. Tāpat gadījumos, kad starp pakalpojuma sniedzēju un

pakalpojuma saņēmēju nav noslēgts attiecīgs līgums, kurā ietverts

plānotais elektroenerģijas patēriņa apjoms, vai nav noslēgts

līgums, kas ļautu konstatēt līdzšinējo elektroenerģijas

lietošanas apjomu un lietošanas paradumus, neesot iespējams

izmantot konkrētu metodi precīzai faktiski patērētās

elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai.

Apstrīdētā norma paredzot, ka patērēto elektroenerģiju

aprēķina par laikposmu līdz vienam gadam. Tomēr tas neizslēdzot

iespējamību, ka, ņemot vērā konkrētus apstākļus un saņemot no

elektroenerģijas sistēmas lietotāja konkrētus pierādījumus, būtu

iespējams pārrēķinus veikt precīzāk, piemēram, tos veicot par

īsāku laikposmu. Turklāt pieteikumam pievienotie materiāli ļaujot

secināt, ka Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā

civillietā sistēmas operatora veiktais zaudējumu aprēķins ir

individuāli izvērtēts, pamatots ar objektīvām, pierādāmām

izmaksām un tam pēc būtības nav sodoša rakstura.

Secinājumu

daļa