8. pants

Pieaicinātā persona - Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisija - uzskata, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī

Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai

daļai.

Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā

ietvertā pilnvarojuma mērķis esot uzdot Ministru kabinetam

detalizēti noteikt iesaistīto pušu (tirgotāju, sistēmas

operatoru, lietotāju) pienākumus un tiesības visā

elektroenerģijas tirdzniecības un piegādes procesā, kā arī

norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem. Minētajā tiesību normā

noteiktais pilnvarojums citstarp ietverot arī Ministru kabineta

tiesības noteikt metodi elektroenerģijas sistēmas lietotāja

izlietotās elektroenerģijas daudzuma un saņemto pakalpojumu

apjoma noteikšanai. Tomēr ne vienmēr šos datus esot iespējams

noteikt ar komercuzskaites mēraparātu palīdzību vai saskaņā ar

Elektroenerģijas noteikumu 5. punktā minēto vienošanos, kas

paredz piegādātās elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu

aprēķināt bez mēraparāta uzstādīšanas. Tāpat vajagot ņemt vērā

to, ka likumdevējs nav paredzējis elektroenerģijas sistēmas

lietotāju tiesības saņemt un pakalpojumu sniedzēju pienākumu

nodrošināt elektroenerģiju un ar tās piegādi saistītos

pakalpojumus bez maksas. Līdz ar to esot pamats uzskatīt, ka

Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektā daļa ietver

likumdevēja pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt arī kārtību

jeb metodi, pēc kuras apstākļos, kad vispārējo Elektroenerģijas

noteikumos paredzēto kārtību piemērot nav iespējams, var tikt

noteikts elektroenerģijas sistēmas lietotāja patērētās

elektroenerģijas daudzums un saņemto pakalpojumu apjoms. Faktiski

šāds pilnvarojums attiecoties uz gadījumiem, kad komercuzskaites

mēraparāts nav darbojies pareizi vai elektroenerģija bez

uzskaites lietota prettiesiski. Tādējādi apstrīdētā norma

atbilstot Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektās

daļas mērķim.

Apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam esot

leģitīms mērķis, un tas esot samērīgs ar šo mērķi. Gadījumos, kad

izdarīts apstrīdētajā normā paredzētais pārkāpums, neesot

iespējams noteikt vidējo elektroenerģijas un pakalpojumu apjomu

iepriekšējā norēķinu periodā, jo komercuzskaites mēraparāts šo

apjomu iepriekšējā periodā nav uzskaitījis pilnā apmērā vai

vispār nav uzskaitījis. Civillikuma regulējuma piemērošana neesot

alternatīvs līdzeklis, jo neesot iespējams noteikt nedz

elektroenerģijas vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā, nedz

elektroenerģijas prettiesiskās lietošanas periodu, nedz arī

izlietotās elektroenerģijas daudzumu šajā periodā un līdz ar to

neesot iespējams noteikt arī zaudējumu apmēru. Savukārt visi

apstrīdētajā normā ietvertie kritēriji nodrošinot tādu izlietotās

elektroenerģijas daudzuma individualizāciju un tādu ekonomisko

ekvivalenci, kādu konkrētajos apstākļos iespējams nodrošināt tā,

lai netiktu nepamatoti aizskartas sistēmas operatora, kā arī citu

elektroenerģijas sistēmas lietotāju tiesības.