16. pants

Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja,

konkretizējot Pakta 7. panta "a" punkta "i"

apakšpunktu, ir norādījusi uz salīdzināšanai izmantojamiem

kritērijiem vienādas vērtības darba novērtēšanai - veicamajam

darbam nepieciešamām prasmēm, personisko ieguldījumu un

atbildību, kas tiek pieprasīta no darbinieka, kā arī darba

apstākļiem (sk.: Committee on Economic, Social and Cultural

Rights. General comment No. 23 (2016) on the right to just and

favourable conditions of work (article 7 of the International

Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/23,

27 April 2016, para. 12).

Līdz ar to, lai novērtētu, vai pirmsskolas izglītības pedagogi

veic vienādas vērtības darbu kā pamatizglītības pakāpē un vidējā

izglītības pakāpē nodarbinātie pedagogi, Satversmes tiesa vērtēs

šādus kritērijus: 1) veicamajam darbam nepieciešamās prasmes; 2)

personiskais ieguldījums un atbildība; 3) darba apstākļi. Minētie

kritēriji ir savstarpēji saistīti un kopumā raksturo vienādas

vērtības darba būtību.

16.1. Ar veicamajam darbam nepieciešamajām prasmēm

saprot tādus faktorus kā konkrētajam amatam izvirzītās prasības,

izglītība un profesionālā kvalifikācija (sal. sk.: Oelz M.,

Olney S., Tomei M. Equal Pay: An Introductory Guide. Geneva:

International Labour Organization, 2013, p. 39).

16.1.1. Atbilstoši likuma "Par reglamentētajām

profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 28.

panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam izglītības un sporta

jomā reglamentētā profesija ir pedagogs, kura kvalifikācijas

prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai - likumā

noteiktajos gadījumos - profesionālās sertifikācijas

noteikumi.

Pedagoga profesija saskaņā ar Noteikumiem Nr. 264 Profesiju

klasifikatorā ir ietverta profesiju otrajā pamatgrupā un sadalīta

atsevišķās grupās - mazajā grupā "233 Vidējās izglītības

pedagogi" un mazajā grupā "234 Pamatizglītības un

pirmsskolas pedagogi". Saskaņā ar Noteikumu Nr. 264

pielikuma 204. punktu vidējās izglītības pedagogu profesijas

grupā ietilpstošie pedagogi pasniedz vienu vai vairākas

disciplīnas, lai sākumskolu beigušie iegūtu vidējo izglītību

pamata vai vidējā pakāpē un sagatavotos izglītības turpināšanai

nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt Noteikumu Nr. 264 pielikuma

207. punktā noteikts, ka pamatizglītības un pirmsskolas pedagogu

profesijas grupā ietilpstošie pedagogi māca vairākus mācību

priekšmetus pamatizglītības un pirmsskolas izglītības līmenī,

organizē grupu un individuālās rotaļas un mācību nodarbības, kas

palīdz izglītojamam fiziski un garīgi attīstīties, kā arī iegūt

komunikatīvās iemaņas.

Tādējādi izvērtējamajās pedagogu grupās ietilpstošie pedagogi

ir vienas reglamentētās profesijas pārstāvji, kas nodrošina

vispārējās izglītības ieguvi un veic pedagoģisko darbu

pirmsskolas izglītības, pamatizglītības vai vidējās izglītības

pakāpē.

16.1.2. Lai strādātu par pirmsskolas izglītības

pedagogu, personai obligāti jāiegūst augstākā izglītība un

jāatbilst vienai no Noteikumu Nr. 569 5. punktā noteiktajām

profesionālās kvalifikācijas prasībām: 1) augstākā pedagoģiskā

vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija; 2)

augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības

skolotāja kvalifikācija; 3) augstākā izglītība pedagoģijā un

apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas

saturā un didaktikā; 4) maģistra vai doktora grāds izglītībā vai

pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir

saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku; 5)

pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija

pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija

pirmsskolas sporta skolotājam.

Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

pedagogiem saskaņā ar Noteikumu Nr. 569 2. punktā noteikto ir

jāatbilst vienai no šādām prasībām: 1) augstākā pedagoģiskā

izglītība un atbilstoša mācību priekšmeta skolotāja

kvalifikācija; 2) augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un

sākumskolas vai pamatizglītības skolotāja kvalifikācija,

pamatizglītības 1. klasē - arī pirmsskolas skolotāja

kvalifikācija vai apgūta profesionālās kompetences pilnveides

programma pirmsskolas saturā un didaktikā; 3) augstākā izglītība

mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja

kvalifikācija vai apgūta profesionālās kompetences pilnveides

programma; 4) augstākā izglītība un maģistra vai doktora grāds

izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais

zinātniskais darbs ir saistīts ar mācību priekšmeta saturu un

didaktiku.

Tādējādi pirmsskolas izglītības pedagogam, tāpat kā vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem ir

nepieciešama augstākā izglītība. Turklāt persona ar pirmsskolas

izglītības pedagoga profesionālo kvalifikāciju ir tiesīga strādāt

pamatizglītības pakāpē sākumskolas posmā. Savukārt persona, kuras

profesionālā kvalifikācija atbilst konkrētai pamatizglītības vai

vidējās izglītības pakāpei, pirmsskolas izglītības pakāpē ir

tiesīga strādāt tikai tad, ja apgūta profesionālās kompetences

pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā.

16.1.3. Saskaņā ar Skolotāja profesijas standartā

noteikto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības pedagogu grupā iekļauto pedagogu profesionālā

kvalifikācija atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju

ietvarstruktūras līmenim. Savukārt pirmsskolas izglītības

pedagoga kvalifikācija atbilst piektajam un sestajam Latvijas

kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Turklāt sestais Latvijas

kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis iekļauj piektā līmeņa

kompetences. Abos kvalifikācijas ietvarstruktūru līmeņos

pedagogiem ir noteikti vienādi pienākumi un uzdevumi, proti,

plānot un īstenot mācību procesu, vērtēt izglītojamā mācīšanās

sniegumu un izaugsmi, kā arī pilnveidot savas profesionālās

kompetences.

Skolotāja profesijas standartā, piemēram, attiecībā uz mācību

procesa plānošanu pirmsskolas izglītības pedagogiem un

pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem

pedagogiem ir izvirzītas līdzīgas prasības vienā no profesionālo

zināšanu jomām. Proti, pirmsskolas izglītības pedagogam ir

jāizprot bērna psihofiziskā, emocionālā un sociālā attīstība, kā

arī tās ietekme uz tālākajiem vecumposmiem, savukārt

pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē

nodarbinātajiem pedagogiem jāizprot bērnu, pusaudžu un jauniešu

psihofiziskās un emocionālās attīstības teorijas, kā arī

attīstības posmiem raksturīgās īpatnības un to ietekme uz mācību

procesu. Tāpat arī profesionālās kvalifikācijas prasības šajā

jomā ir līdzīgas - pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības

pakāpē nodarbinātajiem pedagogiem jāspēj novērtēt izglītojamā

individuālās attīstības, mācīšanās, personības un sociālās

izaugsmes vajadzības atbilstoši viņa attīstībai un mācīšanās

tempiem, ievērojot iekļaujošas izglītības pieeju, savukārt

pirmsskolas izglītības pedagogam jāspēj novērtēt bērna

individuālās attīstības, mācīšanās, personības un sociālās

izaugsmes vajadzības atbilstoši viņa attīstībai, sadarbojoties

iekļaujošas izglītības pieejas nodrošināšanā. Turklāt pirmsskolas

izglītības pedagogam jābūt spējīgam plānot pedagoģisko darbību

atbilstoši bērna individuālajām attīstības un izaugsmes

vajadzībām.

Savukārt mācību procesa īstenošanas stadijā, piemēram, vienā

no profesionālo zināšanu jomām, jebkurā vispārējās izglītības

pakāpē nodarbinātajiem pedagogiem ir izvirzītas pilnīgi vienādas

prasības. Proti, visiem pedagogiem jāprot pielietot grupas

vadības, konfliktsituāciju novēršanas un risināšanas, kā arī

emociju vadības paņēmienus.

Līdz ar to kopumā piektajā un sestajā Latvijas kvalifikāciju

ietvarstruktūras līmenī ietvertās vispārējās izglītības pedagogu

kompetences tiek apgūtas atbilstoši mācību programmas

specializācijai, ņemot vērā izglītojamo vecuma posma īpatnības

attiecīgajā vispārējās izglītības pakāpē. Tādējādi arī

pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbināto

pedagogu profesionālā kvalifikācija var būt atšķirīga atkarībā no

konkrētā mācību priekšmeta mērķiem un uzdevumiem, satura apguves

plānojuma, kā arī mācību programmas īstenošanai nepieciešamo

metožu un mācību līdzekļu pielietojuma.

Tā kā visiem vispārējās izglītības pedagogiem attiecībā uz

pedagoģisko darbību noteiktie pienākumi un izvirzītie uzdevumi ir

vienādi, bet atšķiras tikai metodes un paņēmieni, ar kādiem tie

tiek veikti, atzīstams, ka pirmsskolas izglītības pakāpē,

pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē

nodarbinātajiem pedagogiem izvirzītās profesionālās

kvalifikācijas prasības ir līdzvērtīgas.

16.1.4. OECD pētījumu rezultāti apstiprina, ka

pedagoga izglītība un profesionalitāte ir faktori, kas būtiski

ietekmē izglītojamos un viņu mācību sasniegumus (sk.: Creating

Effective Teaching and Learning Environments: First Results from

TALIS. OECD, 2009. Pieejams: oecd.org).

Pedagogam ir svarīga nozīme cilvēka personības attīstībā, jo

izglītības process ietver ne tikai mācību, bet arī audzināšanas

darbu. Arī Izglītības likuma 2. pantā ir noteikts, ka atbilstoši

izglītojamā vecumam un vajadzībām izglītojamam tiek nodrošināta

iespēja iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, kas

nepieciešama, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē.

Satversmes tiesa secina, ka pirmsskolas izglītības pedagoga

amatam izvirzītās prasības, izglītība un profesionālā

kvalifikācija ir noteiktas, lai nodrošinātu kvalitatīvu un bērna

labākajām interesēm atbilstošu pedagoģisko darbību un ir vērstas

uz bērna sekmīgu pāreju pamatizglītības pakāpē. Tātad pirmsskolas

izglītības pedagoga darba veikšanai nepieciešamās prasmes ir

līdzvērtīgas, salīdzinot ar citās vispārējās izglītības pakāpēs

nodarbinātajiem pedagogiem nepieciešamajām prasmēm.

16.2. Pedagoga personisko ieguldījumu un atbildību

vērtē, ņemot vērā katrā izglītības pakāpē atbilstoši izglītojamo

vecuma posmam izmantotās metodes un paņēmienus, kā arī

sasniedzamos mācīšanās rezultātus (sk. Izglītības likuma 51.

panta otro daļu). Proti, pedagogs ir atbildīgs par savu

darbu, tajā izmantoto metožu un paņēmienu atbilstību, kā arī

kopumā par sasniegtajiem rezultātiem, kas atspoguļo iegūtās

izglītības kvalitāti.

Noteikumu Nr. 445 10. punktā citstarp paredzēts, ka izglītības

iestādes vadītājam saskaņā ar iestādē apstiprinātajiem

kritērijiem, izvērtējot pedagoga darba intensitāti un personisko

ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, ir tiesības noteikt

līdz 60 procentiem augstāku vispārējās izglītības pedagoga mēneša

darba algas likmi. Nosakot augstāku mēneša darba algas likmi, var

ņemt vērā pedagoģiskā darba stāžu. Satversmes tiesa konstatē, ka

pedagoga personiskā ieguldījuma izvērtējums ir saistīts ar viņa

profesionālo darbību konkrētās izglītības iestādes mērķu

sasniegšanā un līdzdalību citos ar izglītības kvalitātes

uzlabošanu saistītos pasākumos. Minētais kritērijs tiek vērtēts,

nosakot pedagoga darba algas mainīgo daļu, kas atšķiras no

apstrīdētajās normās noteiktās zemākās darba algas likmes.

Turklāt tas ir atkarīgs no pedagoga individuālā darba snieguma

novērtējuma, kas nav Satversmes tiesas uzdevums.

Tādēļ, lai noskaidrotu, vai pirmsskolas izglītības pedagogi un

pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē nodarbinātie

pedagogi veic vienādas vērtības darbu, Satversmes tiesa vērtēs

pedagogu atbildību.

16.2.1. Lai nodrošinātu mūsdienīgu un pēctecīgu

izglītības satura īstenošanu, ar Ministru kabineta 2018. gada 21.

novembra noteikumiem Nr. 716 "Noteikumi par valsts

pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 716) no 2019.

gada 1. septembra pirmsskolas izglītības pakāpē tika uzsākta

kompetenču pieejas īstenošana. Noteikumu Nr. 716 2. punktā

noteikts, ka pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir

zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi,

droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku

mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un

savstarpējo mijiedarbību tajā.

Kā norādījusi Dr. paed. Inga Stangaine, pirmsskolas

izglītības saturu pedagogs veido visas dienas garumā, to

integrējot ar bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos un pedagoga

mērķtiecīgi organizētu un netieši vadītu mācīšanos

rotaļnodarbībā, vienlaikus nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu

un bērnu darbošanos atbilstoši individuālajām spējām. Pirmsskolas

izglītības pakāpē, tāpat kā pamatizglītības pakāpē un vidējās

izglītības pakāpē, pedagogs vada un novēro bērnu, novērtē bērna

sniegumu un sniedz bērnam attīstošu atgriezenisko saiti, kura

rosina uzlabot sniegumu. Pirmsskolas izglītības pakāpē kontakts

ar bērnu ir tiešs un nav vērsts tikai uz kopīgu grupas

mērķauditoriju. Tāpat kā pamatizglītības pakāpē un vidējās

izglītības pakāpē, arī pirmsskolas izglītības pakāpē bērns

praktiskā darbībā integrēti apgūst zināšanas septiņās mācību

jomās, kā arī attīsta caurviju prasmes. Pirmsskolas izglītībā par

bērna personības veidošanās galveno jeb virzošo principu tiek

atzīta bērna aktīva darbība, kas prasa no pedagoga iepriekšēju

sagatavošanās darbu - didaktisko materiālu atlasi un

sagatavošanu, kā arī nodarbību plānošanu (sk. lietas materiālu

3. sēj. 41.-45. lp.). Tādējādi pēc kompetenču pieejā balstīta

pirmsskolas izglītības satura ieviešanas ir būtiski mainījusies

bērna un pedagoga vieta un loma pedagoģiskajā procesā. Proti,

bērna mācīšanās rezultāts pirmsskolas izglītības pakāpē ir

ilgtermiņa prasmju attīstība. Pirmsskolas izglītības pakāpē

iegūtās mācīšanās prasmes ir būtisks priekšnosacījums bērna

izglītības kompetenču attīstībai un sekmīgai pārejai

pamatizglītības pakāpē.

Dr. paed. Linda Daniela norāda, ka pamatizglītības

pakāpē un vidējās izglītības pakāpē mācību process tiek

organizēts atšķirīgā veidā. Proti, pirmsskolas izglītības pakāpē

mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Ņemot vērā

izglītojamā vecuma īpatnības un briedumu, pamatizglītības pakāpē

un vidējās izglītības pakāpē mācību organizācijas forma ir mācību

stunda konkrētos mācību priekšmetos. Mācību stundu skaits pieaug

proporcionāli, izglītojamam pārejot augstākā vispārējās

izglītības pakāpē. Tāpat mainās arī mācību priekšmetu apguves

metodika, mācību līdzekļi un izglītojamo iesaiste mācību procesā.

Līdzīgi mainās arī pedagoga darbs mācību līdzekļu sagatavošanā un

saskarsmē ar izglītojamiem, kas citstarp paredz individuālu

pieeju konsultācijās un darbā ar izglītojamiem, kuri uzrādījuši

izcilību kādā no mācību priekšmetiem (sk. 2023. gada 22. maija

tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 40.-45.

lp.).

Šīs pirmsskolas izglītības pedagogu un vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu

izmantoto metožu un paņēmienu atšķirības ir saistītas ar

nepieciešamību katrā izglītības pakāpē pielāgot mācību saturu

izglītojamo vecuma posma īpatnībām. No minētā izriet, ka, pārejot

uz kompetenču pieeju vispārējās izglītības sistēmā, arī

pirmsskolas izglītībā, tāpat kā pamatizglītībā un vidējā

izglītībā, mācību procesu plāno integrēti, jēgpilni, sasaistot

mācību jomas, caurviju prasmes un veidojot izglītojamo vērtībās

balstītus ieradumus.

16.2.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes

112. panta pirmais teikums nosaka pamattiesības iegūt izglītību

šo tiesību visplašākajā izpratnē, un ir attiecināms uz visu

līmeņu un veidu izglītības programmām. Izglītības kvalitāti

raksturo prasmes, vērtības, attieksmes un zināšanas, kas

indivīdam dod iespēju dzīvot pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi,

pieņemt apzinātus un izsvērtus lēmumus, reaģēt uz izaicinājumiem

un veiksmīgi iekļauties darba tirgū (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 26. maija sprieduma lietā Nr. 2021-33-0103 16.

punktu).

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 3. panta pirmo daļu

vispārējā izglītība tiek īstenota trijās vispārējās izglītības

pakāpēs: 1) pirmsskolas izglītība; 2) pamatizglītība un 3) vidējā

izglītība. Pirmsskolas izglītības pakāpe aptver divus posmus.

Pirmais posms ir pirmsskolas izglītība bērna agrīnā vecumā,

proti, no pusotra gada līdz pieciem gadiem. Otrais posms ir

obligātā pirmsskolas izglītība bērnam vecumā no pieciem līdz

septiņiem gadiem. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes

112. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz izglītību aptver

pirmsskolas izglītības pakāpi abos tās posmos (sk. Satversmes

tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 12.2.

punktu). Tādējādi pirmsskolas izglītība ir vispārējās

izglītības pirmā pakāpe.

Latvijas izglītības sistēma ir organizēta tā, lai katras

izglītības pakāpes ietvaros tiek nodrošināta sekmīga zināšanu un

prasmju apguve, kas nepieciešama, lai bērns no pirmsskolas

izglītības pakāpes veiksmīgi pārietu un iekļautos pamatizglītības

pakāpē un pēc tam arī vidējās izglītības pakāpē. Pirmsskolas

izglītībai jānodrošina tas, lai izglītojamais, beidzot

pirmsskolas izglītības iestādi un turpinot mācības

pamatizglītības pakāpē, spētu sekmīgi apgūt pamatizglītības

pakāpē noteikto mācību saturu (sal. sk. Satversmes

tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-20-03 14.3.

punktu).

Tādējādi pirmsskolas izglītības pakāpe, tāpat kā

pamatizglītības pakāpe un vidējās izglītības pakāpe, ir viens no

vispārējās izglītības posmiem. Pirmsskolas izglītības pedagogi,

tāpat kā pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē

nodarbinātie pedagogi, nodrošina izglītojamā tiesības uz

vispārējās izglītības apguvi.

16.2.3. Agrīnajā bērnībā bērni veido pamatu un spējas

mācīties visa mūža garumā. Mācīšanās ir pakāpenisks process,

tāpēc stabila pamata izveide agrīnā bērnībā ir vienlīdz būtisks

priekšnoteikums gan augstāka līmeņa kompetenču attīstībai un

izglītības panākumiem, gan bērnu veselībai un labbūtībai. Agrīnā

pirmsskolas izglītība un aprūpe ir jāuzskata par izglītības un

apmācības sistēmu pamatu, un tai jābūt izglītības nepārtrauktības

neatņemamai sastāvdaļai (sk. Eiropas Savienības Padomes 2019.

gada 22. maija ieteikumu "Par kvalitatīvām agrīnās

pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām" (2019/C

189/02)).

Izglītības likuma 51. panta pirmā daļa citstarp paredz, ka

pirmsskolas izglītības pedagoga, tāpat kā vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu,

pienākums ir radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības

programmu īstenošanā, veidot izglītojamā atbildīgu attieksmi pret

sevi un citiem, audzināt godprātīgus un atbildīgus cilvēkus, kā

arī stiprināt viņu piederību Latvijas valstij. No minētā izriet,

ka neatkarīgi no izglītības programmā noteiktajiem mērķiem, kas

jāsasniedz katrā vispārējās izglītības pakāpē, kopējais

vispārējās izglītības pedagogu mērķis ir izglītot cilvēku, kas

ciena Latvijas valsts pamatvērtības, ir zinoša, radoša un

kritiski domājoša personība. Katrā no vispārējās izglītības

pakāpēm pedagogs ir atbildīgs par izraudzītajām metodēm un

paņēmieniem un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem.

Ņemot vērā pirmsskolas izglītības pedagoga, tāpat kā citu

vispārējās izglītības pakāpju pedagogu, lomu personas tiesību uz

izglītību nodrošināšanā, pirmsskolas izglītības pedagogu

atbildības līmenis atzīstams par līdzvērtīgu salīdzinājumā ar

citās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu

atbildības līmeni.

16.3. Vērtējot veicamā darba apstākļus, jāņem vērā

vide, kurā pedagogs atrodas, un veicamā darba grūtības pakāpe

(sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights.

General comment No.23 (2016) on the right to just and favourable

conditions of work (article 7 of the International Covenant on

Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/23, 27 April

2016, para. 16, 17). Pedagoģiskā slodze visās

izglītības pakāpēs ietver galveno darāmā darba daudzumu,

ieguldīto laiku un tā pedagoģisko saturu. Darba apstākļi,

sarežģītības pakāpe, mācību priekšmeta īpatnības katrā gadījumā

var būt atšķirīgas (sk. Vispārējās izglītības likuma 1. panta

otrās daļas 4.2 punktu, 33. un 44. pantu).

Pirmsskolas izglītības pedagogs nodarbojas ar bērnu visas

dienas garumā un nemitīgi attīsta viņa sociālās un sadarbības

prasmes. Pedagoga vadībā bērns apgūst pirmsskolas izglītības

vadlīnijās definētās caurviju prasmes, zināšanas, izpratni un

pamatprasmes dažādās mācību jomās. Pirmsskolas izglītības

pedagogam vajag ne tikai nodrošināt sekmīgu mācību procesu, bet

arī reaģēt uz sociālajām situācijām un vērtēt paša bērna

reakciju. Iespējamais trokšņa līmenis un iesaiste ar mācību

procesu nesaistītos pienākumos, palīdzot bērnam sevi aprūpēt,

pirmsskolas izglītības pakāpē ir intensīvāki nekā pamatizglītības

pakāpē un vidējās izglītības pakāpē. Darba intensitāte

pirmsskolas izglītībā ir saistīta ar augstāku stresa līmeni, kas

pedagogam jāpārvar ikdienas darba procesā. Savukārt

pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē

nodarbinātajiem pedagogiem augstāka darba intensitāte novērojama,

rūpējoties par konkrētajā mācību priekšmetā iegūstamo zināšanu

apguvi un atbalstot izglītojamos iegūto zināšanu un prasmju

pielietošanā (sk. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku

arodbiedrības pētījumu "Pedagogu darba tiesības izglītības

iestādēs". Pieejams: lizda.lv).

Tādējādi darba apstākļi un vide, kurā pedagogs atrodas, kā arī

veicamā darba grūtības ikdienas problēmjautājumu un situāciju

risināšanā no pedagogiem prasa līdzvērtīgu piepūli un ieguldījumu

neatkarīgi no tā, kādā vispārējās izglītības pakāpē viņi

strādā.

16.4. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa

secina: tā kā pieeja izglītības saturam ir mainījusies, bērnam

jau pirmsskolas izglītības pakāpē ir jāapgūst caurviju prasmes,

zināšanas, izpratne un pamatprasmes dažādās mācību jomās, lai šis

mācību process sekmīgi turpinātos un padziļinātos vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmos.

Atšķirības, ko Satversmes tiesa konstatējusi pirmsskolas

izglītības pedagoga un vispārējās pamatizglītības un vispārējās

vidējās izglītības pedagogu darbā, ir saistītas ar mācību

organizācijas formu, izmantojamām metodēm un paņēmieniem un nav

uzskatāmas par būtiskām. Visu pedagogu darbs neatkarīgi no tā,

kurā vispārējās izglītības pakāpē viņi strādā, ir vērsts uz vienu

kopīgu mērķi - nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības

ieguvi -, un šā darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildība

un darba apstākļi ir līdzvērtīgi, neraugoties uz katrā izglītības

pakāpē izglītojamo vecuma posma īpatnībām. Tādējādi pirmsskolas

izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un

vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic vienādas vērtības

darbu.

Līdz ar to pirmsskolas izglītības

pedagogi un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības pedagogi atrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos.