15. pants

Vērtējot, vai tiesiskās vienlīdzības princips tiek

ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personu grupas vieno

kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme. Lai noskaidrotu, vai un

kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt

galveno šīs grupas vienojošo pazīmi (sk. Satversmes tiesas

2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-36-01 15.

punktu).

15.1. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pirmsskolas

izglītības iestāžu pedagogi un pārējo vispārējās izglītības

iestāžu pedagogi atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos. Šie pedagogi esot vienas profesijas

vairāku apakšgrupu pārstāvji, un viņiem izvirzītās izglītības un

profesionālās kvalifikācijas prasības ļaujot šos pedagogus

savstarpēji salīdzināt (sk. lietas materiālu 1. sēj. 20.

lp.). Arī arodbiedrība norāda, ka, izvērtējot pirmsskolas

izglītības pedagoga profesijai izvirzītās prasības, šo pedagogu

galvenos uzdevumus un pienākumus, neesot šaubu par to, ka gan

pirmsskolas, gan vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības pedagogi veic līdzvērtīgu pedagoģisko darbu atšķirīgās

izglītības pakāpēs un katra pakāpe ir pamats nākamajai (sk.

lietas materiālu 3. sēj. 70. lp.). Līdzīgu uzskatu pauž arī

Dr. paed. Linda Daniela, norādot, ka pirmsskolas

izglītības pakāpē pedagogi veic vienādas vērtības darbu.

Pirmsskolas izglītības pakāpē bērna sasniegumu novērtēšana esot

pat sarežģītāka nekā citās pakāpēs, jo pedagogam jāapraksta

līmenis, kādā bērns apguvis kompetences un caurviju prasmes, un

jomas, kurās tās vēl pilnveidojamas. Savukārt atšķirības mācību

organizācijas formā neesot tik būtiskas, jo pedagoga darbs

rotaļnodarbībā un mācību stundā esot vienlīdz vērtīgs (sk.

2023. gada 22. maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4.

sēj. 40.-43. lp.).

Ministru kabinets norāda, ka pirmsskolas izglītības pedagogi,

vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās

izglītības pedagogi neatrodoties vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos, jo atšķiroties pirmsskolas

izglītības pedagogu un pamatizglītības un vidējās izglītības

pakāpē nodarbināto pedagogu profesionālās kvalifikācijas

prasības, darba saturs un izmantotās metodes. Tādēļ tas, ka

Noteikumos Nr. 445 šīm pedagogu grupām noteiktas atšķirīgas

zemākās stundas algas likmes, neesot pretrunā ar tiesiskās

vienlīdzības principu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 112.-113.

lp.). Šim uzskatam piekrīt arī tiesībsargs, norādot, ka

pirmsskolas izglītības pedagoga pamatuzdevumi ir pielāgoti

izglītojamo vecumam un no tā izrietošajām mācību procesa

īpatnībām un tādējādi viņa pamatuzdevumi atšķiras no citu

pedagogu pamatuzdevumiem (sk. lietas materiālu 3. sēj. 56.-57.

lp.).

15.2. Izskatāmajā lietā, lai noskaidrotu Satversmes 91.

panta pirmā teikuma saturu un pārbaudītu, vai personu grupas

vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme, jāņem vērā arī

Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Proti, ir

jānodrošina Satversmes normu un Latvijai saistošajos

starptautiskajos līgumos ietverto cilvēktiesību normu savstarpēja

harmonija (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 8.

jūnija sprieduma lietā Nr.2021-40-0103 7.2. punktu).

Saskaņā ar Pakta 7. panta "a" punkta "i"

apakšpunktā noteikto dalībvalstis atzīst ikviena tiesības uz

taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas nodrošina visiem

nodarbinātajiem taisnīgu darba algu un vienlīdzīgu atlīdzību par

vienādas vērtības darbu.

Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja,

konkretizējot Pakta 7. panta "a" punkta "i"

apakšpunktu, ir norādījusi, ka vienādas darba samaksas princips

ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu, bet arī uz

vienādas vērtības darbu. Vienlīdzība atlīdzības noteikšanā ir

ievērojama ne tikai attiecībā uz diskrimināciju aizliedzošiem

kritērijiem, jo īpaši dzimumu starpā, bet arī uz citiem no

vispārējā vienlīdzības principa izrietošiem pamatiem (sk.:

Committee on Economic, Social and Cultural Rights. General

comment No. 23 (2016) on the right to just and favourable

conditions of work (article 7 of the International Covenant on

Economic, Social and Cultural Rights), E/C.12/GC/23, 27 April

2016, paras 11, 16). Turklāt Paktā garantētās tiesības uz

taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem bauda ikviena persona

(sk.: Committee on Economic, Social and Cultural Rights.

General comment No. 20 (2009) Non-discrimination in economic,

social and cultural rights (article 2, para 2, of the

International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights),

E/C.12/GC/20, para. 3).

Vienādas darba samaksas princips ir atzīts par vienu no

sociālā taisnīguma elementiem. Tas attiecas ne tikai uz

gadījumiem, kad nodarbinātie veic vienu un to pašu darbu, bet arī

uz gadījumiem, kad nodarbinātie veic vienādas vērtības, tomēr pēc

satura atšķirīgu darbu. Tāpēc vienādas darba samaksas princips

piemērojams arī tajos gadījumos, kad nodarbinātie veic tādu

darbu, kuram var būt atšķirīgi pienākumi un to veikšanai

nepieciešama atšķirīga kvalifikācija un prasmes (sal.

sk.: Oelz M., Olney S., Tomei M. Equal Pay: An Introductory

Guide. Geneva: International Labour Organization, 2013, pp. 2,

31).

Tādējādi prasība ievērot vienādas darba samaksas principu

attiecināma ne tikai uz vienādu darbu, bet arī uz vienādas

vērtības darbu. Tādēļ, lai noskaidrotu, vai zemākās darba algas

likmes noteikšanā ir ievērots tiesiskās vienlīdzības princips,

Satversmes tiesai jāpārbauda, vai pirmsskolas izglītības pedagogi

un pamatizglītības pakāpē un vidējās izglītības pakāpē

nodarbinātie pedagogi veic vienādas vērtības darbu.