19. pants

Atšķirīgajai attieksmei pret personu grupām, kuras

atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos, ir nepieciešams leģitīms mērķis. Satversmes tiesas

procesā pienākums norādīt leģitīmo mērķi visupirms ir

institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2019. gada 2. maija sprieduma lietā Nr.

2018-14-01 18. punktu).

Ministru kabinets uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēja norādītās

personu grupas neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos, un tādēļ savā atbildes rakstā nav

sniedzis pamatojumu tam, ka ar apstrīdētajām normām radītā

atšķirīgā attieksme ir objektīva un saprātīga, proti, ka tai ir

leģitīms mērķis (sk. lietas materiālu 1. sēj. 113. lp.).

Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāve norādīja, ka Noteikumi Nr.

445 nosaka pirmsskolas pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi,

nevis kopējo darba samaksu. Finansējuma nodrošināšana pirmsskolas

pedagogu darba samaksai attiecībā uz pusotra gada līdz četru gadu

vecuma bērnu izglītošanu esot nodota pašvaldību atbildībā. Tāpēc

Ministru kabinets, aprēķinot kopējo mērķdotāciju pirmsskolas

izglītības pedagogiem, līdz šim esot ņēmis vērā arī pašvaldību

finansiālās iespējas (sk. 2023. gada 19. maija tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 7.-8. lp.).

Arodbiedrība tiesas sēdē norādīja, ka sarunās ar Latvijas

Pašvaldību savienību panākta vienprātība par to, ka pedagogu

atlīdzības sistēma ir jāreformē, paredzot, ka visiem pirmsskolas

izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa tiek nodrošināta no

valsts budžeta. Tieši tas, ka pirmsskolas izglītības iestādē

nodarbinātajiem pedagogiem atlīdzību maksā pašvaldība no sava

budžeta, bet pedagogiem, kuri nodrošina izglītību bērniem no

piecu gadu vecuma, atlīdzība tiek maksāta no valsts budžeta,

apgrūtinot iespēju mazināt nevienlīdzību zemākās darba algas

likmes ziņā. Proti, paaugstinot pirmsskolas izglītības pedagoga

zemāko darba algas likmi, tiekot radīta fiskāla ietekme uz

pašvaldību budžetiem. Pašvaldības esot vairākkārt iebildušas pret

straujāku pirmsskolas izglītības pedagoga zemākās darba algas

likmes celšanu, norādot, ka to budžeta iespējas ir ierobežotas un

izglītības iestāžu tīkla uzturēšana neesot vienīgā autonomā

funkcija, kas jānodrošina pašvaldībai (sk. 2023. gada 30.

maija tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 77.-78.

lp.).

Tātad ar apstrīdētajām normām paredzētā atšķirīgā attieksme

pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos esošām personu grupām ir saistīta ar ietekmi uz valsts

budžetu un pašvaldību budžetiem. Ministru kabinets ir nolēmis

nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas

likmes ziņā novērst līdz 2025. gada 1. janvārim (sk. Ministru

kabineta 2023. gada 18. aprīļa rīkojumu Nr. 226 "Par

pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku

laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31.

decembrim").

Satversmes tiesa atzīst, ka šādas pirmsskolas izglītības

pedagogu zemākās darba algas likmes pakāpeniskas izlīdzināšanas

pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību

nodrošināt valsts budžeta un pašvaldību budžetu stabilitāti.

Tomēr šādi argumenti nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgās

attieksmes leģitīmo mērķi (sal. sk. Satversmes tiesas 2018.

gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2017-15-01 21.1. punktu).

Valsts budžeta un pašvaldību budžetu stabilitāte pati par sevi

nevar tikt izmantota kā attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret

personu grupām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Ministru kabinets ir izveidojis vispārējās izglītības pedagogu

darba samaksas sistēmu, kurā pedagogu darba samaksa nodrošināma

ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta

mērķdotācijām, bet arī no pašvaldības budžeta. Tas, vai

pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojums izmaksājams no valsts

vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, ir valsts sociālās politikas

jautājums. Tomēr šāda valsts izvēle un pašvaldību finansiālās

iespējas to īstenot nevar kalpot par attaisnojumu atšķirīgai

attieksmei pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām. Konkrētajā gadījumā

nav saskatāms nekāds leģitīms mērķis, kura dēļ ar apstrīdētajām

normām pret pirmsskolas izglītības pedagogiem, kuri veic vienādas

vērtības darbu ar vispārējās pamatizglītības un vispārējās

vidējās izglītības pedagogiem, noteikta atšķirīga attieksme,

paredzot atšķirīgu zemāko mēneša darba algas likmi.

Līdz ar to apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.