2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - trīsdesmit astoņi 13.

Saeimas deputāti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) -

uzskata, ka Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts

redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022.

gada 31. augustam, un 3. pielikuma 7. punkts redakcijā, kas bija

spēkā no 2016. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim,

(turpmāk arī - apstrīdētais regulējums) neatbilst Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam

teikumam un 107. pantam.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētais regulējums

paredz atšķirīgas zemākās mēneša darba algas likmes pirmsskolas

izglītības pedagogiem, salīdzinājumā ar pārējās izglītības

pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem. Tāpat apstrīdētais regulējums

pirmsskolas izglītības pedagogiem paredzot atšķirīgu vienai

mēneša darba algas likmei atbilstošo darba slodzi, un šādas

atšķirības esot nesamērīgas, jo normatīvajos aktos pirmsskolas

izglītības pedagogiem noteiktas līdzīgas un atsevišķās situācijās

pat tādas pašas prasības kā pārējās izglītības pakāpēs

nodarbinātajiem pedagogiem.

Noteikumos Nr. 445 pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā

nedēļas darba slodze esot lielāka nekā pārējo vispārējās

izglītības iestāžu pedagogiem, bet atalgojums tiekot aprēķināts

pēc tādiem pašiem principiem kā pārējiem pedagogiem.

2009. gadā globālās finanšu krīzes dēļ pirmsskolas izglītības

pedagogu atalgojuma sistēmas finansēšana esot nodota pašvaldību

atbildībā. Tāpēc pirmsskolas izglītības pedagogu algas apmērs

esot atkarīgs no pašvaldību finansiālajām iespējām. Turpmākās

pedagogu atalgojuma sistēmas reformas esot veicinājušas

vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšanu,

tomēr nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības pedagogiem un

pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem neesot novērsta.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka arī pēc grozījumiem

Noteikumos Nr. 445 joprojām pastāvot nevienlīdzība attiecībā uz

pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu par vienu darba stundu

un plānotās pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa izmaiņas

šo nevienlīdzību nenovērsīšot.

Pirmsskolas izglītības pedagogi un pārējo izglītības iestāžu

pedagogi esot reglamentētas profesijas pārstāvji. Tā kā

izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības attiecībā uz

konkrētu profesiju tiekot izvirzītas, ievērojot veicamo darba

pienākumu raksturu un ar šo pienākumu pildīšanu saistītās

atbildības līmeni, šīs prasības esot objektīvs kritērijs vienas

profesijas vairāku apakšgrupu salīdzināšanai.

Augstākā izglītība esot izvirzīta par obligātu priekšnoteikumu

arī pedagoga darbam pirmsskolas izglītības pakāpē. Turklāt

vairākas no pirmsskolas izglītības pedagogam izvirzītajām

augstākās izglītības un kvalifikācijas prasībām esot tādas, kuru

izpilde ļauj pirmsskolas izglītības pedagogam strādāt arī par

sākumizglītības pedagogu. Pirmsskolas izglītības pedagogiem un

pārējiem pedagogiem normatīvajos tiesību aktos esot noteikti

līdzīgi pienākumi un tiesības. Tātad pirmsskolas izglītības

pedagogi un pārējie vispārējās izglītības pedagogi atrodoties

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ar apstrīdēto regulējumu

noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa. Atšķirīgā

attieksme esot noteikta nolūkā taupīt valsts budžeta līdzekļus.

Tomēr neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas un pat straujas

ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstij saglabājoties noteikts

pamatpienākumu kopums, no kura tā nav tiesīga atkāpties. Pēc

Pieteikuma iesniedzēja ieskata, atšķirīgā attieksme neesot

samērīga un izvirzītos mērķus varot sasniegt ar alternatīviem,

personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Apstrīdētais regulējums neatbilstot arī Satversmes 107. pantā

ietvertajām tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.

Tiesību uz taisnīgu un atbilstošu darba samaksu saturs esot

interpretējams atbilstoši Eiropas Padomes Pārskatītajā Eiropas

Sociālajā hartā nostiprinātajām darbinieku tiesībām saņemt pēc

iespējas augstus un pastāvīgus ienākumus, kā arī Vispārējās

cilvēktiesību deklarācijas 23. panta trešajā daļā noteiktajām

katra nodarbinātā tiesībām uz taisnīgu un apmierinošu darba algu,

kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei.

Papildus sniegtajos paskaidrojumos Pieteikuma iesniedzējs

norāda, ka kopš pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesai jau

divas reizes - 2022. gada 1. jūlijā un 2023. gada 1. janvārī - ir

grozītas tās Noteikumu Nr. 445 normas, kuras nosaka pirmsskolas

izglītības pedagogu un pārējo vispārējās izglītības pedagogu

zemākās mēneša darba algas likmes un šīm likmēm atbilstošo darba

slodzi gadā.

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis atkārtoja

pieteikumā minētos apsvērumus un norādīja, ka ar grozījumiem

Noteikumos Nr. 445, kas pieņemti pēc apstrīdētā regulējuma

stāšanās spēkā, zemāko darba algas likmju atšķirība esot

samazināta, tomēr nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības

pedagogiem un pārējiem pedagogiem vēl joprojām pastāvot. Pēc

Pieteikuma iesniedzēja pārstāvja ieskata, ilgstošās sociālo

partneru sarunas ar Ministru kabinetu neesot devušas vēlamo

rezultātu un esot nepieciešams Satversmes tiesas vērtējums par

to, vai Ministru kabinets, nosakot pirmsskolas izglītības

pedagogiem zemāko darba algas likmi, ir ievērojis tiesiskās

vienlīdzības principu. Tāpēc tiesvedības izbeigšanai šajā lietā

neesot pamata.

Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis nevarot piekrist

apgalvojumam, ka valsts savu pozitīvo pienākumu ir izpildījusi,

nosakot pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu, kas ir

augstāka par valstī noteikto vispārējo darba samaksas minimumu.

Taisnīgam darba samaksas apmēram vajagot būt balstītam uz darba

rakstura un pienākumu, darba veikšanai nepieciešamo prasmju,

izglītības līmeņa, nodarbinātības apstākļu un citu objektīvu

kritēriju novērtējumu. Pēc Pieteikuma iesniedzēja pārstāvja

ieskata, neesot iespējams definēt to, kāda atlīdzība būtu

uzskatāma par veiktajam darbam atbilstošu. Tāpēc šā jēdziena

tvērums esot vērtējams Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa aspektā. Proti,

pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksa atbilstu viņu

veiktajam darbam tad, ja būtu vienlīdzīga ar citās izglītības

pakāpēs nodarbināto pedagogu darba samaksu.