3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka

apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 107. pantam.

Lai pārliecinātos par to, vai pirmsskolas izglītības pedagogi

un pārējo izglītības iestāžu pedagogi atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, esot jāvērtē

pedagogiem izvirzītās prasības attiecībā uz nepieciešamo

izglītību, kvalifikāciju, veicamajiem pamatpienākumiem, kā arī

katrā izglītības pakāpē mācību procesā sasniedzamie izglītības

kvalitātes mērķi un pedagoga darba pienākumi.

Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi varot tikt

salīdzināti ar vispārējās izglītības pedagogiem. Šīm pedagogu

grupām esot noteiktas līdzīgas izglītības prasības. Tomēr vajagot

ņemt vērā to, ka atšķiras pirmsskolas izglītības pedagogiem un

vispārējās izglītības pedagogiem noteiktās profesionālās

kvalifikācijas prasības, viņu darba saturs, pielietojamās

metodes, kā arī pienākumi pret bērnu un prasības attiecībā uz

izglītojamo sagatavotību valsts noteiktā obligātā izglītības

satura apguvei. Līdz ar to pirmsskolas izglītības pedagogi un

vispārējās izglītības pedagogi esot atšķirīgas personu grupas un

neatrodoties pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Tādējādi ar apstrīdēto regulējumu neesot pārkāpts tiesiskās

vienlīdzības princips, jo esot pamatoti atšķirīgām personu grupām

noteikt atšķirīgu zemāko mēneša darba algas likmi.

Savukārt ar veiktajam darbam neatbilstošu samaksu esot

jāsaprot tikai tas, ka darba samaksa tiek noteikta, pārkāpjot

diskriminācijas aizlieguma principu, nevis tas, ka atšķirīgām

personu grupām ir noteikts atšķirīgs darba samaksas apmērs.

Valsts atbildība šajā gadījumā izpaužoties kā valsts noteikta

prasība, lai darba devējs par līdzīgu darbu maksā līdzīgu

atlīdzību. Likumdevējam neesot no Satversmes izrietoša pienākuma

nodrošināt striktu atlīdzības vienveidību visiem publiskajā

sektorā nodarbinātajiem, tomēr pedagoga atlīdzībai vajagot būt

samērīgai ar pedagoga amatam izvirzītajām prasībām un

noteiktajiem ierobežojumiem. Pirmsskolas izglītības pedagogam

neesot no amata izrietošu ierobežojumu, toties esot vairāki tādi

kompensējoši mehānismi, kuru neesot citiem publiskajā sektorā

nodarbinātajiem.

Likumdevējs esot tiesīgs izšķirties arī par fiksēta pedagogu

atlīdzības apmēra noteikšanu, taču šādā gadījumā tam būtu

jāparedz atlīdzības apmēra regulāra pārskatīšana, un tā

atbilstoši izdarītajiem grozījumiem Noteikumos Nr. 445 arī tiekot

veikta. Tādējādi esot konstatējams, ka pedagogu atlīdzības

sistēma tiek pielāgota ekonomiskajai situācijai un tiesiskā

regulējuma izmaiņām un ka pirmsskolas izglītības pedagogiem

noteiktā samaksa pilda veikto darbu atlīdzinošu funkciju. Līdz ar

to Ministru kabinets esot pienācīgi veicis tam Satversmes 107.

pantā noteiktā pozitīvā pienākuma izpildei nepieciešamos

pasākumus.

Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāve norādīja, ka pedagogu

atalgojuma sistēmas sakārtošanas darbs notiekot pastāvīgi.

Pedagogu zemākā mēneša darba algas likme tiekot palielināta katru

gadu no 1. septembra. Zemākās mēneša darba algas likmes līdz

2022. gada 1. septembrim esot paaugstinātas pakāpeniski, panākot

vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku

arodbiedrību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju.

Vienlaikus Ministru kabinets esot izvirzījis prasību pašvaldībām

sakārtot izglītības iestāžu tīklu un efektivizēt izglītības

procesu. Indikatīvais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks

tiekot īstenots, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju

attiecīgajā gadā.

Pildot 2022. gada 14. decembra deklarācijā "Par Artura

Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību"

noteikto uzdevumu nodrošināt pedagogu darba stundas samaksu

vismaz 120 procentu apmērā no sabiedriskajā sektorā nodarbināto

vidējās darba samaksas, Ministru kabinets esot pakāpeniski

palielinājis pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas

likmi. Tomēr jebkādas izmaiņas, kas vērstas uz pirmsskolas

izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes

paaugstināšanu, esot saistītas arī ar citu pedagogu darba algas

likmes pārskatīšanu. Tādējādi valsts budžeta izdevumu

palielināšana šim mērķim ietekmējot arī to citu nozaru ministriju

budžetus, kuru padotībā atrodas attiecīgās izglītības iestādes.

Ministru kabinetam vajagot rēķināties arī ar pašvaldību budžetu

iespējām, jo pašvaldībām esot pienākums nodrošināt to pirmsskolas

izglītības pedagogu darba algas, kuri izglīto bērnus no pusotra

līdz četru gadu vecumam ieskaitot. Ministru kabinetam esot

pienākums patstāvīgi sagatavot faktiski izpildāmu valsts budžeta

projektu, kas ir sabalansēts ar visās nozarēs plānotajiem

izdevumiem.