7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un

zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - arodbiedrība) -

norāda, ka pievienojas pieteikumā sniegtajam juridiskajam

pamatojumam.

Ministru kabinets esot vairākkārt atzinis un apstiprinājis to,

ka pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas noteikšanā ir

konstatējama nevienlīdzība, salīdzinot viņiem noteikto zemāko

mēneša darba algu ar vispārējās pamata un vispārējās vidējās

izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algu. Sarunās ar Ministru

prezidentu un finanšu ministru, kurās apspriesti pirmsskolas

pedagogu atalgojuma nevienlīdzības jautājumi, esot apliecināts,

ka Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pirmsskolas

izglītības pedagogu atalgojuma kāpums ir vērtējams pozitīvi,

tomēr tas neesot pietiekams un atalgojuma sistēmā pastāvošā

nevienlīdzība būtu jāmazina straujāk.

Arodbiedrība norāda, ka tādi kritēriji kā izglītības prasības,

izglītības mērķi un darba saturs nevar kalpot par pamatu tam, lai

savstarpēji nošķirtu pirmsskolas izglītības un vispārējās

pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās

izglītības pedagogus. Saskaņā ar likumā "Par reglamentētajām

profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"

noteikto pedagoga profesija esot iekļauta reglamentēto profesiju

lokā, un tā aptverot vispārējās pamata un vispārējās vidējās

izglītības pedagogus un pirmsskolas pedagogus. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264

"Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai

atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas

pamatprasībām" (turpmāk - Noteikumi Nr. 264) noteikto

profesiju iedalījumu pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi esot

iekļauti vienā profesiju grupā - "234 Pamatizglītības un

pirmsskolas pedagogi". Šiem pedagogiem esot noteikti vienoti

darba pamatuzdevumi. Šajā profesiju grupā ietilpstošie pedagogi

mācot vairākus mācību priekšmetus pamatizglītības un pirmsskolas

izglītības līmenī, organizējot grupu un individuālās rotaļas un

mācību nodarbības, kas palīdz izglītojamam fiziski un garīgi

attīstīties un iegūt komunikatīvās iemaņas. Izvērtējot

pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu profesijai

noteiktās prasības, galvenos uzdevumus un pienākumus, esot

atzīstams, ka gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības pedagogi

veic vienlīdzīgu pedagoģisko darbu atšķirīgās izglītības pakāpēs

un katra pakāpe ir pamats nākamajai pakāpei.

Tiesas sēdē arodbiedrības pārstāve vērsa uzmanību uz Eiropas

Padomes un OECD ieteikumiem, proti, uz to, ka Latvija esot

aicināta pievērst lielāku uzmanību kvalitatīvai agrīnās

pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas izveidei. Pēc

arodbiedrības pārstāves ieskata, pedagogiem vajadzētu būt

iekļautiem valsts vienotajā atlīdzības sistēmā, lai izvairītos no

tādas situācijas, ka pedagogu darba samaksas jautājumi ir

atkarīgi no Ministru kabineta lēmumiem un valsts budžeta

iespējām. Kopš pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesā esot

mazinājusies nevienlīdzība starp pirmsskolas izglītības

pedagogiem un pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem. Ministru

kabinets esot nolēmis nevienlīdzību attiecībā uz zemāko darba

algas likmi novērst līdz 2025. gada 1. janvārim, un arodbiedrības

prasība šo jautājumu risināt ātrāk neesot uzklausīta daudzu gadu

garumā.

Bērnu prasmju attīstība agrīnā dzīves posmā esot būtiska

investīcija valsts ekonomiskajā izaugsmē un labklājībā. Tāpēc

pedagogu profesionalitāte esot vissvarīgākais ar izglītību

saistītais faktors, kas nosakot izglītojamo sasniegumus.

Izglītības kvalitātei un pieejamībai vajagot būt nodrošinātai

katrā izglītības posmā, un pedagoga cienīga darba samaksa esot ne

tikai pedagoga profesijas prestiža jautājums, bet arī būtisks

tiesību uz izglītību nodrošināšanas aspekts.