6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību

savienība - pievienojas Pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem

apsvērumiem.

Pašvaldību darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā

pašvaldības autonomā funkcija gādāt par iedzīvotāju izglītību pēc

būtības esot dalītas kompetences atbildība, jo daļu šīs funkcijas

īstenojot valsts un otru daļu - pašvaldība. Šāda pieeja izrietot

no izglītības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Pašvaldības

kompetence izglītības jomā galvenokārt ietverot pienākumus

izglītības infrastruktūras nodrošināšanā un ar izglītību saistītu

pakalpojumu sniegšanā. Tādējādi kompetence pedagogu algu

finansēšanā esot sadalīta starp valsti un pašvaldību un pedagogu

algu finansējums galvenokārt tiekot nodrošināts no valsts

budžeta. Tāpēc neesot rodams pamatojums tam, kāpēc pirmsskolas

izglītības iestāžu pedagogu atalgojums ir nodrošināms no

pašvaldības budžeta.

Prasība finansēt no valsts budžeta visu pirmsskolas izglītības

pedagogu atalgojumu esot iekļauta Latvijas Pašvaldību savienības

un Ministru kabineta sarunu protokolos jau kopš 2005. gada.

Valsts pienākums nodrošināt mērķdotāciju visu pirmsskolas

izglītības pedagogu atalgojuma samaksai esot pamatots ar Eiropas

vietējo pašvaldību hartas 9. punktā noteikto prasību pašvaldībām

nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai tās varētu realizēt

savas autonomās funkcijas. Attiecībā uz pedagogu atalgojumu

Latvijas Pašvaldību savienība esot regulāri norādījusi, ka

nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu, tāpēc kritiski

esot vērtējami Ministru kabineta atbildes rakstā norādītie

finanšu resursu avoti pedagogu darba samaksas pieauguma

nodrošināšanai. Kā norādīts, jau 2019. gadā skolu tīkla

optimizācijas rezultātā gūtais ietaupījums neesot pietiekams

avots pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai. Savukārt

tikai un vienīgi pašvaldību budžetos neesot iespējams rast

līdzekļus pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma

samaksai.