9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente un

profesionālās bakalaura studiju programmas

"Sākumizglītības skolotājs" programmas direktore Dr.

paed. Inga Stangaine - norāda, ka pirmsskolas izglītības

pedagogiem un vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības pedagogiem attiecībā uz nepieciešamo izglītību un

profesionālo kvalifikāciju ir noteiktas līdzīgas, bet atsevišķās

situācijās pat identiskas prasības. Identiskas esot arī pedagogu

tālākizglītības prasības.

Pedagogu profesionālās darbības pamatuzdevumus regulējot

Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumi Nr. 569

"Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un

profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences

pilnveides kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 569) un

Skolotāja profesijas standarts (12.06.2020. saskaņots

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības

apakšpadomē). Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija

noteikumi Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības

klasifikāciju" nosakot Latvijas kvalifikāciju

ietvarstruktūras līmeņiem atbilstošu pedagoga izglītības

klasifikāciju, kā arī zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus.

Ņemot vērā to, ka pirmsskolas izglītības pedagoga kvalifikācijā

ir iekļautas arī sestā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras

līmeņa kompetences, esot atzīstams, ka pedagogu profesionālās

darbības pamatuzdevumi un pienākumi ir līdzīgi gan pirmsskolas,

gan vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Pirmsskolas izglītības pedagogam, tāpat kā vispārējās

izglītības pedagogam, esot uzdevums plānot, organizēt un novērtēt

izglītojamo darbību, ievērojot izglītojamo vajadzības, pieredzi,

domāšanas veidu un spējas. Tāpat pirmsskolas izglītības pedagogam

vajagot sagatavot pedagoģiskā darba tematisko plānojumu,

piedalīties mācību priekšmetu programmas izstrādāšanā un dažādot

mācību metodes un formas.

Bērns pirmsskolas vecumā strauji attīstoties visās personības

jomās (fiziskajā, sociālajā, emocionālajā, tikumiskajā un

intelektuālajā jomā). Tieši šajā bērna attīstības periodā mācību

videi un mācīšanās procesiem esot vislielākā nozīme tālākajos

izglītības posmos gūtajos mācību sasniegumos. Pieredze, kas

uzkrāta pirmsskolas izglītības pakāpē, esot uzskatāma par cilvēka

iekšējās personības izveides pamatu. Tieši tāpēc no pirmsskolas

izglītības pedagoga tiekot prasīta augsta profesionālā

kompetence. Pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas rezultāts tiešā

veidā esot atkarīgs arī no pedagoga profesionālās kompetences,

empātijas, viņa prasmes adekvāti uztvert, pieņemt un atbalstīt

bērnu, kā arī plānot un īstenot pirmsskolas izglītības programmas

saturu.

Pirmsskolas izglītības pakāpē bērns mācoties nepārtraukti

savstarpējās attiecībās ar bērniem un pieaugušajiem pedagoga

organizētās rotaļnodarbībās, pastaigās, izbraukumos, kā arī

gatavojoties svētkiem un tos svinot. Katrā izglītības pakāpē esot

savi mērķi un savs apgūstamais saturs. Tāpat katrā izglītības

pakāpē atšķiroties mācību metodes, kādas pielieto pedagogs, un

tāpēc pirmsskolas izglītības pakāpi nevarot pretstatīt citām

vispārējās izglītības pakāpēm, tādējādi mazinot pirmsskolas

izglītības nozīmīgumu.