10. pants

Pieaicinātā persona - Pārtikas un veterinārais

dienests - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

105. pantam.

Ūdeļu ievešanas aizliegums esot bijis nozīmīgs, lai Latvijā

augsta Covid-19 izplatības riska apstākļos nepalielinātu uzņēmīgo

dzīvnieku - ūdeļu - populāciju, kas saslimšanas gadījumā prasītu

no Pārtikas un veterinārā dienesta papildu resursus, tostarp

finansējumu Covid-19 infekcijas kontroles un apkarošanas pasākumu

ieviešanai inficētajās ūdeļu novietnēs, un lai nepakļautu papildu

riskam sabiedrības veselību.

Lai aizliegtu ūdeļu ievešanu tikai no tām valstīm, kurās

attiecīgajā laika posmā konstatēta plaša ūdeļu inficēšanās ar

Covid-19, būtu bijusi nepieciešama operatīva informācija no visām

valstīm, kurās tiek audzētas ūdeles. Tā kā Covid-19 ir

respiratora infekcija, kas izplatās ļoti strauji, šīs infekcijas

izplatība varot neprognozējami mainīties, un tās izmaiņām praksē

būtu grūti izsekot, jo Covid-19 infekcija neesot iekļauta to

slimību sarakstā, par kurām valstīm nekavējoties jāziņo Eiropas

Komisijai vai Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai. Vēl

šobrīd neesot tādas starptautiskas datubāzes vai sistēmas, kurā

varētu iegūt operatīvu informāciju par dažādās valstīs esošās

ūdeļu novietnēs konstatētajiem gadījumiem, kad ar Covid-19

saslimušas ūdeles. Tāpat esot jāņem vērā, ka lēmums aizliegt

ūdeļu ievešanu no konkrētas valsts vai konkrētām valstīm būtu

bijis jāpieņem Ministru kabinetam un šāda lēmuma pieņemšana pat

steidzamības gadījumā, visticamāk, prasītu vismaz nedēļu.

Tādējādi, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ieskata, ar

aizliegumu ievest ūdeles tikai no tām valstīm, kurās attiecīgajā

laika posmā konstatēta plaša ūdeļu inficēšanās ar Covid-19,

nevarēja tikt nodrošināta operatīva un droša sistēma, kas

garantētu to, ka Latvijā netiek ievestas ar Covid-19 inficētas

ūdeles, kuras var apdraudēt cilvēku veselību. Ņemot vērā Covid-19

straujo izplatību un vīrusa mainības potenciālu, situācija valstī

varot mainīties dažu dienu laikā, tādējādi infekcijas izplatību

būtu ļoti grūti izsekot, tāpat kā veikt operatīvas izmaiņas

normatīvajos aktos.

Ar Pieteikuma iesniedzēju piedāvāto alternatīvo līdzekli -

karantīnas noteikšanu ievestajām ūdelēm - nebūtu bijis iespējams

sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē, jo

karantīnas noteikšana nepasargātu Latviju no inficētu ūdeļu

ievešanas. Pat ja karantīnas laikā tiktu atklāta ievesto ūdeļu

saslimšana ar Covid-19, infekcija jau būtu nonākusi Latvijas

teritorijā un karantīnas laikā izplatījusies ievestajā ūdeļu

grupā, aptverot teju vai 100 procentus dzīvnieku. Tas nozīmētu,

ka šāds gadījums būtu jādeklarē kā Covid-19 uzliesmojums Latvijas

teritorijā un būtu jācīnās ar tā sekām, kas prasītu arī būtiskus

finanšu resursus. Papildus esot uzsverams tas, ka karantīnas

gadījumā paaugstināts inficēšanās risks rastos arī cilvēkiem,

kuri karantīnas laikā barotu un koptu ievestās ūdeles.

Arī tādu risinājumu, ka Pārtikas un veterinārais dienests

izsniegtu ūdeļu ievešanas atļaujas tad, ja ūdeles būtu testētas

un testa rezultāts būtu negatīvs, nevarot uzskatīt par tikpat

efektīvu līdzekli kā pilnīgs ūdeļu ievešanas aizliegums, jo būtu

nepieciešams vērtēt gan ūdeļu testēšanas paraugus, gan atļaujas

piešķiršanas pamatojumu, tas viss prasītu daudz vairāk resursu,

un to visu vajadzētu paveikt ļoti īsā laika posmā, ņemot vērā

negatīva Covid-19 testa derīguma termiņu. Covid-19 esot

respiratora infekcija, kas izplatoties ļoti strauji, un tās

izplatība valstī varot mainīties dažu dienu laikā, tāpēc atļauju

sistēmas īstenošana praksē būtu apgrūtināta. Apstākļi, kas būtu

bijuši par pamatu atļaujas izsniegšanai, varot mainīties dažu

dienu laikā, līdz ar to varētu rasties tādas situācijas, ka

personai ir izsniegta ūdeļu ievešanas atļauja, taču vēlāk

epidemioloģiskās situācijas dēļ tā ir jāatceļ. Atļauju neesot

iespējams atcelt uzreiz, tāpēc atļauju izsniegšana radītu lielāku

Covid-19 infekcijas izplatības risku nekā pilnīgs aizliegums

ievest ūdeles. Turklāt negatīvu testu pieprasīšana no visām

ūdelēm būtu dārgs, laikietilpīgs un nesamērīgs pasākums, bet

negatīva testa nesaņemšana kaut vai no dažām ūdelēm radītu

paaugstinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanās risku.

Pieteikuma iesniedzēju norādītais alternatīvais līdzeklis -

aizliegt ūdeļu pārvietošanu starp novietnēm Latvijā - arī nevarot

tikt uzskatīts par tikpat efektīvu līdzekli kā pilnīgs ūdeļu

ievešanas aizliegums, jo nepasargātu Latviju no inficētu ūdeļu

ievešanas. Slimība bez ierobežojumiem varētu nonākt Latvijas

teritorijā un ne tikai izplatīties konkrētā novietnē, bet

apdraudēt arī dzīvnieku transportētājus, kopējus un citus

cilvēkus, kas nonāktu saskarē ar inficētu dzīvnieku.

Secinājumu

daļa