11. pants

Ministru kabinets pēc izskatāmās lietas

ierosināšanas ir apstrīdēto normu grozījis.

Apstrīdētā norma noteica aizliegumu ievest no citas valsts

Latvijas teritorijā ūdeles. Savukārt ar 2022. gada grozījumiem

Covid-19 ierobežošanas noteikumos, kuri stājās spēkā 2022. gada

16. decembrī, Ministru kabinets apstrīdēto normu izteicis jaunā

redakcijā, paredzot, ka atļauts no citas valsts Latvijas

teritorijā ievest ūdeles, ja ievestās ūdeles ir profilaktiski

vakcinētas ar dzīvniekiem paredzētu vakcīnu pret Covid-19

infekciju, vai ka tad, ja ūdeles ieved no citas Eiropas

Savienības dalībvalsts, ir jānodrošina Covid-19 ierobežošanas

noteikumu 266.1, 266.2, 266.5 un

267. punktā minēto prasību attiecībā uz ūdelēm, to pārvietošanu

un novietnēm izpilde. Proti, apstrīdētā norma pēc tās grozīšanas

vairs nenosaka pilnīgu aizliegumu ievest ūdeles Latvijas

teritorijā no citām valstīm, bet to pieļauj tad, ja ir ievērotas

noteiktas prasības. Tādējādi apstrīdētās normas saturs ir

mainījies pēc būtības. Līdz ar to apstrīdētā norma ir zaudējusi

spēku.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2.

punktam apstrīdētās normas spēka zaudēšana var būt par pamatu

tam, lai Satversmes tiesa lemtu par tiesvedības izbeigšanu lietā.

Taču, lai lemtu par tiesvedības izbeigšanu, Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija

sprieduma lietā Nr. 2018‑21‑01 8. punktu).

Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzējas lūdz Satversmes

tiesu atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no to pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža, proti, no 2021. gada 21. decembra, kad

šī norma stājās spēkā.

Satversmes tiesa secina, ka lietas izskatīšana pēc būtības ir

nepieciešama, lai nodrošinātu Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību

aizsardzību. Tātad izskatāmajā lietā tas, ka apstrīdētā norma ir

zaudējusi spēku, nevar tikt uzskatīts par pietiekamu pamatu

tiesvedības izbeigšanai atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29.

panta pirmās daļas 2. punktam, jo apstrīdētās normas spēka

zaudēšana neatrisina lietā pastāvošo strīdu un nenovērš iespējamo

personas pamattiesību aizskārumu.

Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā

lietā nav izbeidzama.