2. pants

Pieteikuma iesniedzējas - SIA "Proud City

Enterprises Latvia" un SIA "European Fur Elite

Latvia" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējas) - uzskata,

ka Covid-19 ierobežošanas noteikumu 244. punkts redakcijā, kas

bija spēkā no 2021. gada 24. decembra līdz 2022. gada 16.

decembrim, (turpmāk - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantam.

Pieteikuma iesniedzējas ir komercsabiedrības, kuru

komercdarbības veids kopš 2013. gada ir ūdeļu ievešana un

audzēšana, ūdeļu kažokādu ieguve, pārstrāde un eksportēšana.

Pieteikuma iesniedzējas līdz apstrīdētās normas pieņemšanai

vaislas ūdeles ūdeļu pavairošanai un ūdeļu mazuļus audzēšanai

esot iepirkušas un ievedušas Latvijā no citām Eiropas Savienības

dalībvalstīm. Apstrīdētās normas dēļ Pieteikuma iesniedzējas

vairs neesot varējušas ievest Latvijā ūdeles savas komercdarbības

nodrošināšanai. Pieteikuma iesniedzējām neesot iespēju Latvijā

iegādāties vaislas dzīvniekus vai ūdeļu mazuļus, jo Latvijas

tirgū tie neesot pieejami nepieciešamajā apjomā un kvalitātē.

Proti, līdz apstrīdētās normas pieņemšanai vienam audzēšanas

ciklam Pieteikuma iesniedzējas esot iegādājušās vidēji 12 000-12

500 augstākās kvalitātes vaislas dzīvnieku. No katras ūdeļu mātes

audzēšanai vidēji vienam ciklam tās esot ieguvušas 3-5 ūdeļu

mazuļus, kopumā veidojot ūdeļu mazuļu ganāmpulku 30 000-50 000

dzīvnieku apjomā. Savukārt Latvijā, piemēram, 2022. gada 1.

janvārī kopumā esot bijušas vien 124 589 ūdeles, no kurām 112 556

ūdeles atradušās novietnē, kurā bija konstatēta Covid-19

infekcija un noteikts aizliegums pārvietot ūdeles. Pat ja

Pieteikuma iesniedzējas būtu varējušas iegādāties Latvijā

pieejamās ūdeles, to skaits nebūtu bijis pietiekams līdzšinējās

Pieteikuma iesniedzēju komercdarbības turpināšanai. Tādējādi

apstrīdētā norma ierobežojot Pieteikuma iesniedzējām no

Satversmes 105. panta izrietošās tiesības nodarboties ar uzsākto

komercdarbību - ūdeļu ievešanu, audzēšanu, kažokādu ieguvi,

apstrādi un eksportēšanu.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot

noteikts uz pienācīgā kārtībā pieņemta likuma pamata, jo neesot

ievērots labas likumdošanas princips. Proti, Latvija kā Eiropas

Savienības dalībvalsts neesot tiesīga pēc saviem ieskatiem

noteikt vispārēju aizliegumu kādas preces ievešanai no jebkuras

Eiropas Savienības dalībvalsts. Šādam aizliegumam vajagot būt

atbilstošam Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk -

LESD) 34. un 36. pantam, samērīgam, kā arī pamatotam ar

pierādījumos balstītiem faktiem un ierobežotam laikā. Tāpat

Ministru kabinets apstrīdētās normas izstrādes procesā neesot

iesaistījis ieinteresētās personas - komercsabiedrības, kas

nodarbojas ar ūdeļu audzēšanu, - un neesot konsultējies ar tām.

Labas likumdošanas princips esot pārkāpts arī tāpēc, ka

likumdevējs neesot vērtējis ar apstrīdēto normu radītās sekas,

proti, neesot vērtējis, kādas ekonomiskās un finansiālās sekas ar

aizliegumu ievest Latvijā ūdeles tiks radītas ūdeļu audzētājiem.

Vajagot ņemt vērā to, ka kopš apstrīdētās normas pieņemšanas esot

samazinājies ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits, kā arī neesot

ziņu par Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs Latvijā, taču

Ministru kabinets apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu

ilgstoši neesot pārskatījis un neesot apsvēris jautājumu par tā

atcelšanu.

Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis varētu būt citu cilvēku tiesību un sabiedrības

labklājības aizsardzība, jo aizliegums ievest Latvijā ūdeles

ierobežojot iespējamu Covid-19 izraisošā vīrusa transmisiju starp

dzīvniekiem un cilvēkiem, kā arī iespējamu jauno minētā vīrusa

mutāciju rašanos sugu barjeras šķērsošanas rezultātā. Tomēr

izraudzītais līdzeklis neesot piemērots minēto mērķu

sasniegšanai, jo neaizliedzot dzīvnieku pārvietošanu starp ūdeļu

novietnēm Latvijā, bet aizliedzot ievest ūdeles no ārvalstīm,

turklāt arī tādām, kurās ūdeļu inficēšanās ar Covid-19 nekad nav

konstatēta, un tādām, kurās ūdeles tiek vakcinētas. Tāpat

aizliegums attiecoties uz tādām valstīm, kurās ūdeļu saslimšanas

gadījumi ir bijuši, bet līdz apstrīdētās normas pieņemšanas

laikam jau pilnībā novērsti.

Ministru kabinets esot varējis ieviest alternatīvus

risinājumus apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti - aizliegt ievest ūdeles tikai

no tām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta plaša

ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, vai arī noteikt, ka ūdeļu ievešana

no citām valstīm ir atļauta, taču vispirms tām zināms laiks

jāpavada izolācijā. Tāpat Ministru kabinets esot varējis noteikt,

ka ūdeles Latvijā var ievest tikai tad, ja pirms tam saņemta,

piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja, ūdelēm veikts

Covid-19 tests un tā rezultāts ir negatīvs. Alternatīvs

risinājums varētu būt arī aizliegums ūdeles pārvietot starp

novietnēm Latvijā, nevis ūdeļu ievešanas aizliegums, jo Covid-19

infekcijas uzliesmojums esot konstatēts tikai vienā no Latvijā

esošajām ūdeļu novietnēm.

No apstrīdētajā normā noteiktā aizlieguma ievest ūdeles

Latvijā no visām valstīm sabiedrība negūstot nekādu labumu,

savukārt Latvijas ekonomikai ar to tiekot nodarīts kaitējums, jo

samazinoties darba vietu skaits un nodokļu ieņēmumi no tādas

komercdarbības, kurai nepieciešama ūdeļu ievešana no

ārvalstīm.