3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 105. pantam.

Apstrīdētā norma neliedzot Pieteikuma iesniedzējām turpināt

savu komercdarbību, jo ūdeles esot bijušas pieejamas arī Latvijā.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju 2022. gada 1.

janvārī Latvijā kopumā bijušas reģistrētas 124 699 ūdeles. Tāpat

esot jāņem vērā, ka 2022. gada 4. martā tika atcelts novietnei,

kurā bija konstatēti ūdeļu saslimšanas gadījumi, noteiktais

dzīvnieku pārvietošanas aizliegums. Turklāt, izzūdot ar Covid-19

infekcijas izplatību saistītajiem epidemioloģiskās drošības

apdraudējumiem, Pieteikuma iesniedzējas atkal varēšot ievest

Latvijā ūdeles no citām valstīm.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts, pamatojoties uz likumu, un Pieteikuma iesniedzēju

argumenti, ka nav ievērots labas likumdošanas princips, neesot

pamatoti. Proti, Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu,

esot ievērojis tam Covid-19 pārvaldības likumā noteikto

pilnvarojumu lemt par aizliegumu ievest Latvijā noteiktu sugu

dzīvniekus. Turklāt regulējums, kas pieņemts Covid-19 infekcijas

izplatības mazināšanai, jau pēc savas būtības esot ierobežots

laikā, kamēr pastāv ar Covid-19 infekcijas izplatību saistītie

epidemioloģiskās drošības apdraudējumi. Apstrīdētā norma neesot

pretrunā arī ar LESD 34. un 36. pantā nostiprināto preču brīvas

aprites principu, jo pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums

esot attaisnots ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā

arī dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumiem. Lai gan

apstrīdētā norma nav apspriesta ar personām, kuru komercdarbību

vai citas intereses tā skar, tomēr par šajā normā ietverto

ierobežojumu esot diskutēts reaģēšanai uz epidemioloģiskās

situācijas izmaiņām izveidotajās ekspertu grupās. Lai kontrolētu

un mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā un nodrošinātu

pēc iespējas efektīvākus infekcijas ierobežošanas pasākumus,

Ministru kabinetam nācies rīkoties nekavējoties, tāpēc nodrošināt

sabiedrības līdzdalību apstrīdētās normas pieņemšanas procesā

neesot bijis iespējams.

Vienā no Latvijā esošajām ūdeļu novietnēm - SIA "Baltic

Devon Mink" - 2021. gada 9. aprīlī esot tikusi konstatēta

ūdeles saslimšana ar Covid-19. Tālākas izpētes rezultātā

konstatēts, ka Covid-19 izcelsme ūdelēm un cilvēkiem ir vienāda,

proti, vīruss SARS-CoV-2, un tas liecinājis par sugu barjeras

vairākkārtēju šķērsošanu. Lai gan novietnes darbiniekiem saskaņā

ar Covid-19 ierobežošanas noteikumiem bija izvirzītas stingras

biodrošības prasības, tostarp obligāta respiratora lietošana,

regulāra roku un apavu dezinfekcija, infekcija novietnē

turpinājusi izplatīties ne tikai dzīvnieku, bet arī cilvēku vidū.

Tādējādi esot pastāvējis nopietns risks, ka ūdeļu novietnē

cirkulējošais vīrusa paveids var izkļūt ārpus novietnes, kur tā

izplatības ātrumu un ietekmi uz cilvēka veselību neesot bijis

iespējams prognozēt, ņemot vērā vīrusa mutācijas risku. Atkārtotu

inficēšanās gadījumu konstatēšana SIA "Baltic Devon

Mink" piederošajā ūdeļu novietnē sešu mēnešu laikā esot

liecinājusi par to, ka ūdeļu populācijā neveidojas ilgstoša

imunitāte pret Covid-19 infekciju, kaut arī antivielu testi ir

pozitīvi. Tādējādi minētā ūdeļu novietne kļuvusi par SARS-CoV-2

vīrusa rezervuāru un radījusi nopietnus ilglaicīgus

epidemioloģiskos draudus gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

Aizliegums Latvijā ievest ūdeles esot ievērojami ierobežojis

iespējamo SARS-CoV-2 vīrusa izplatību dzīvnieku populācijā un

saskarē ar dzīvniekiem nonākošo cilvēku vidū. Tādējādi

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku

tiesību aizsardzība un šis mērķis tiekot sasniegts, veicinot

epidemioloģisko drošību.

Plašas saslimstības apstākļos, kādi pastāvējuši apstrīdētās

normas izstrādes laikā, aizliegums ievest Latvijā ūdeles esot

bijis zinātniski pamatots un atbilstošs sabiedrības veselības

interesēm. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību

ierobežojums esot piemērots tā leģitīmā mērķa - citu cilvēku

tiesību aizsardzība - sasniegšanai.

Covid-19 ierobežošanas noteikumos iepriekš paredzētie

biodrošības pasākumi - sejas masku valkāšana, apģērba un apavu

maiņa, roku un saskares virsmu dezinficēšana, videonovērošanas

ierīkošana - varot būtiski samazināt, taču nevarot pilnībā

novērst vīrusa SARS-CoV-2 izplatības risku. Tādējādi par

saudzējošāku līdzekli, kas ļautu sasniegt pamattiesību

ierobežojuma leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē, nevarot uzskatīt

tādu regulējumu, kas ļautu Latvijā no citas valsts ievest ūdeles,

pat ja dzīvnieku novietnēm kopumā būtu noteiktas vēl stingrākas

epidemioloģiskās drošības prasības.

Tā kā ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma

mērķis neesot Latvijā vispār likvidēt kažokzvēru audzēšanas

nozari, bet gan nodrošināt pēc iespējas drošu un cilvēku

veselībai nekaitīgu vidi, tad sabiedrības ieguvums no šā

ierobežojuma esot lielāks nekā tā rezultātā Pieteikuma

iesniedzējām radītās nelabvēlīgās sekas. Ūdeļu audzēšana kažokādu

ieguvei neesot uzskatīta par prioritāri atbalstāmu nozari

ekonomikas atveseļošanās posmā pēc Covid-19 krīzes. Ministru

kabineta rīcība neesot varējusi radīt tiesisko paļāvību uz to, ka

zaudējumu kompensācija tiks paredzēta visiem komersantiem, kuru

komercdarbība tiek ierobežota. Ja, piemēram, lielo tirdzniecības

centru īpašniekiem bija nodrošināta iespēja saņemt atbalstu to

īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas apgrozījuma krituma

kompensācijai, tas nenozīmējot, ka tāds pats atbalsts būtu

jāparedz arī tiem komersantiem, kuri nodarbojas ar ūdeļu ievešanu

no ārvalstīm. Ūdeļu audzētājiem atšķirībā no lielajiem

tirdzniecības centriem komercdarbība neesot aizliegta vispār, bet

esot aizliegta tikai ūdeļu ievešana no citām valstīm, lai

novērstu nekontrolētu Covid-19 infekcijas izplatīšanos.