5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā norādītajam un

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

Lai arī saistībā ar SARS-CoV-2 vīrusa izplatību lielākās

problēmas tika konstatētas vienā ūdeļu novietnē, valstij nācies

reaģēt, apzinoties to, ka ar nefarmaceitiskiem biodrošības

pasākumiem vien būs par maz sabiedrības veselības risku

mazināšanai un visā nozarē kopumā nepieciešami stingrāki

ierobežojumi. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot

noteikts, lai veicinātu epidemioloģisko drošību, aizsargātu

cilvēku veselību un dzīvību. Sabiedrības drošības un veselības

intereses esot aizsargājamas arī tad, kad valstī vairs nav

ārkārtējās situācijas. Epidemioloģiskās drošības apsvērumi arī

pēc ārkārtējās situācijas beigām neesot ļāvuši atcelt visus

Covid-19 infekcijas izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus.

Uz Pieteikuma iesniedzēju norādītajiem alternatīvajiem

līdzekļiem esot jāraugās kritiski: no ārvalstīm ievesto ūdeļu

karantīna jebkurā gadījumā būtu prasījusi ūdeļu apkopi, tā būtu

jānodrošina cilvēkiem, un tas nozīmējot, ka infekcijas izplatība

arī cilvēku vidū nevarētu tikt pilnībā novērsta. Arī Covid-19

testu veikšana ūdelēm pirms to ievešanas Latvijā nesasniegtu

pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus līdzvērtīgā kvalitātē.

Testu bieži vien esot trūcis pat cilvēku testēšanai, savukārt t.

s. ātrie testi nespējot izpildīt rezultātu uzticamības

kritērijus. Aizliegums ievest ūdeles tikai no konkrētām valstīm

arī neesot piemērots līdzeklis, jo ūdeles kā suga esot uzņēmīgas

pret Covid-19 infekciju, tātad ar šādu līdzekli infekcijas

ierobežošanas mērķi nebūtu iespējams sasniegt. Esot vērtēta arī

iespēja pastiprināt administratīvo kontroli, proti, noteikt, ka

Pārtikas un veterinārais dienests piešķir atļaujas ūdeļu

ievešanai, taču tas būtu prasījis papildu resursus situācijā, kad

minētās iestādes kapacitāte jau tā bija ļoti limitēta Covid-19

pandēmijas dēļ.