Par Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 244. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam 7. pants

Pieaicinātās personas - Veselības ministrija un

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk - Slimību

kontroles centrs) - pievienojas Ministru kabineta atbildes rakstā

norādītajam un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

105. pantam.

Slimību kontroles centrs papildus norāda, ka SARS-CoV-2 vīrusa

invāzija cilvēku populācijā notikusi, tam pārejot no dzīvniekiem

uz cilvēkiem, tātad pārvarot sugu barjeru, un tas varot notikt

vēlreiz. Vīrusu izplatot arī ūdeles. Neesot pamata uzskatīt, ka

epidemioloģiskā situācija citās valstīs esošās ūdeļu novietnēs

būtu atšķirīga, turklāt tā dinamiski mainoties un jebkurā brīdī

varot strauji pasliktināties. SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācijas

uzraudzība (testēšanas apjoms un kvalitāte) katrā valstī varot

būt atšķirīga, un tādēļ informāciju par epidemioloģisko situāciju

citās valstīs esošajās ūdeļu novietnēs varot interpretēt tikai ar

ievērojamu piesardzību.

Arī citās valstīs pastāvot risks, ka ūdeļu novietnēs mutāciju

dēļ var izveidoties epidemioloģiski un klīniski bīstamie

SARS-CoV-2 celmi, kuriem piemīt paaugstināta spēja izvairīties no

iepriekš vakcinācijas vai pārslimošanas rezultātā iegūtās

imunitātes. Turklāt tiem varot būt raksturīga augstāka

infekciozitāte, smagāka klīniskā norise un augstāka letalitāte

cilvēku inficēšanās gadījumos. Šādi jauni vīrusu paveidi ar

inficētu dzīvnieku, tostarp arī ūdeļu, starpniecību varot tikt

nepamanīti ievesti citās valstīs, izplatīties plašā sabiedrībā un

radīt nopietnas sekas. Tajās valstīs, kur sāktu izplatīties

bīstamais vīrusa paveids, nolūkā izvairīties no vēl smagākām

sekām sabiedrības veselības jomā varētu būt nepieciešams ieviest

ceļošanas ierobežojumus un citus pasākumus, kas atstātu negatīvu

ietekmi uz attiecīgo valstu ekonomiku.

Ņemot vērā minētos apsvērumus un riskus, apstrīdētajā normā

ietvertais ierobežojums no epidemioloģiskās drošības un

sabiedrības veselības aizsardzības viedokļa esot skaidri

saprotams un atbilstošs apstrīdētās normas pieņemšanas laikā

uzkrātajai pieredzei un informācijai.