3. pants

Demokrātiskas valsts

pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un

informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība.

Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro

cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos.

Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam

par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai

pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar

likumiem, pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.

Atklātības principu kā vienu no

svarīgākajiem principiem demokrātiskas valsts pārvaldes sistēmas

nodrošināšanā ir atzinusi arī pati valdība pirms Noteikumu nr. 46

izdošanas. Ministru kabineta 1995. gada 28. martā apstiprinātās

Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijas 27. un 28. punktā

ir noteikts, ka atklātība tiek veicināta ar informāciju par

valsts darbību, lai rastos ticība, ka lēmumi tiek pieņemti,

ievērojot taisnīguma principu, un samazinātos interešu konflikta

iespējas. Savukārt informācija par valsts līdzekļu izmantošanu

nodokļu maksātājiem jādara zināma viegli saprotamā veidā.

To, ka vadības līgumu

konfidencialitāte ir konstitucionālo tiesību uz informācijas

brīvību ierobežošana, pierāda arī apstrīdētās tiesību normas

piemērošana praksē, jo no minētās normas spēkā stāšanās brīža

līdz šim brīdim informācija par vadības līgumiem pilnā apmērā nav

bijusi pieejama ne deputātiem, ne citiem sabiedrības locekļiem,

ne arī valsts institūcijām, izņemot Valsts kontroli.

Kaut arī Saeimas deputātiem

saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir pieeja pat

valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta)

pienākumu veikšanai, tomēr ne Valsts kancelejā, ne Finansu

ministrijā informācija par vadības līgumiem viņiem netika

sniegta. To apliecina deputātam A. Razminovičam sniegtā Finansu

ministrijas 1999. gada 12. februāra atbildes vēstule Nr. 10-08/31

un Valsts kancelejas 1999. gada 17. februāra vēstule Nr.

50/7-481. Tajās teikts, ka "vadības līgumi tika noslēgti,

pamatojoties uz Ministru kabineta 1997. gada 21. janvāra

noteikumiem nr. 46 "Noteikumi par vadības līgumiem" un

Latvijas Civillikuma noteikumiem. Vadības līgumi saskaņā ar

līdzēju vienošanos ir uzskatāmi par konfidenciāliem un var tikt

izpausti, tikai abām līdzēju pusēm piekrītot". To apstiprina

arī lietpratēja A. Vītola paskaidrojumi tiesas sēdē.

Pretēji Ministru kabineta atbildes

rakstā paustajam viedoklim, ka informācija par amatpersonu visu

veidu ienākumiem, arī par vadības līgumiem, ir pieejama ikgadējās

valsts amatpersonu deklarācijās, Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektors A. Sončiks šā gada 14. jūnija atbildē Nr. 7/8207

Satversmes tiesai norāda, ka Valsts ieņēmumu dienesta

"Korupcijas novēršanas kontroles daļa valsts amatpersonām

neizvirza prasību vienā darba vietā saņemtos ienākumus dalīt pa

ieņēmumu grupām - darba alga, ienākumi, kas gūti saskaņā ar

vadības līgumiem, prēmijas, piemaksas u. c.,- un uzskata, ka šie

ieņēmumi var tikt uzrādīti vienā summā".

Nav pamatots V. Cielavas

apgalvojums, ka vadības līgumi, atbilstoši Rekomendācijai nr. R

(80) 2, kas pieņemta 1980. gada 11. martā Eiropas padomes

Ministru komitejā, varētu tikt uzskatīti par tā saucamo diskrēto

rīcību valsts pārvaldē, jo minētās Rekomendācijas principi

attiecas uz administratīviem aktiem (skat. Recommendation No. R

(80) 2 Concerning the exercise of discretionary powers by

Administrative Authorities. // Principles of Administrative Law

Concerning the Relations Between Administrative Authorities and

Private Persons. Directorate of Legal Affairs, Strasbourg, 1996,

p. 251).

Pamatojoties uz

Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes

tiesa nosprieda:

Atzīt Ministru

kabineta 1997. gada 21. janvāra noteikumu nr. 46 "Noteikumi

par vadības līgumiem" 11. punktu daļā par konfidencialitāti

par neatbilstošu Satversmes 100. pantam un 116. pantam un spēkā

neesošu no tā izdošanas brīža.

Spriedums stājas spēkā tā

pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 1999.

gada 6. jūlijā.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs A. Endziņš

Satversmes tiesas tiesnesis A.

Lepse

Satversmes tiesas tiesnesis R.

Apsītis

Satversmes tiesas tiesnese I.

Čepāne

Satversmes tiesas tiesnese I.

Skultāne

Satversmes tiesas tiesnese A.

Ušacka