1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Rīcības virziens -
Pilsoniskā sabiedrība un integrācija
1.rīcības virzienā definētās politikas rezultāti:
• Latvijas skolēniem ir praktiskas zināšanas par
demokrātiskas valsts pārvaldes mehānismiem, cilvēku
pamattiesībām un brīvībām;
• Pieaudzis iedzīvotāju informētības līmenis par
demokrātijas pamatprincipiem un savu interešu aizstāvības
iespējām;
• Latvijas iedzīvotāji jūtas piederīgi Latvijai un tic
savai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, lai
veicinātu valsts labklājības un sabiedrības izaugsmi;
• Pieaugusi iedzīvotāju iesaistīšanās dažādās
sabiedrības līdzdalības aktivitātēs;
• Uzlabojusies informācijas un viedokļu apmaiņa starp
NVO un valsts institūcijām;
• Uzlabojusies dažādu sabiedrības grupu (indivīdu)
savstarpējā uzticēšanās un sadarbība;
• Uzlabojusies sociāli atstumto personu iekļaušanās
Latvijas sociālekonomiskajos procesos
Politikas rezultatīvie rādītāji
• Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pozitīva
attieksme pret Eiropu (2017.g.=64% → 2020.g.=70%)
• Palielinājies iedzīvotāju (ctt) īpatsvars, kam ir
pozitīva attieksme pret NATO (2017.g.=50% (25%) →
2020.g.=60% (30%))
• Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata sevi
par Latvijas patriotu (2017.g.=77% → 2020.g.=80%);
• Palielinājies TVP īpatsvars, kas jūtas piederīgi
Latvijai (2017.g.=48% → 2020.g.=55%);
• SAP īpatsvars, kas apmeklējuši kultūrorientācijas un
integrācijas kursus (2017.g.=77% → 2020.g.=85%);
• Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas zina kā
rīkoties, tieši vai pastarpināti saskaroties ar
diskriminācijas situācijām (2015.g.=38% →
2020.g.=40%;);
• Mazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas nevēlas strādāt
kopā ar citu tautību pārstāvjiem (2015.g.=12%; 21%; 24% →
2020.g.=9%; 18%; 21%) Eirobarometrs 2015
Nr.p.k.
Pasākums
Darbības
rezultāts
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā
institūcija
Līdzatbildīgās institūcijas
Izpildes
termiņš (līdz pusgadam)
1.1. Mērķis
Uzlabot iedzīvotāju
demokrātiskas līdzdalības prasmes un zināšanas
1.1.1.
Skolēnu neformālas pilsoniskās izglītības platforma.
Skolēni neformālas saskarsmes programmas ietvaros
apguvuši pilsoniskās līdzdalības prasmes
Ik gadu vismaz 800 skolēni iesaistīti neformālās
pilsoniskās izglītības platformā.
KM
2020.gada II pusgads
1.1.2.
Atbalsts jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto
personu līdzdalības veicināšanai sabiedriskajos procesos
Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne
darbībā" projektu ietvaros.
Veicināt jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto
personu aktīvu iesaistīšanos dažādu sabiedrībā aktuālu
jautājumu risināšanā Eiropas Savienības programmas
"Erasmus+: Jaunatne darbībā" projektu
ietvaros.
Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne
darbībā" projektu īstenošanā ik gadu iesaistīti ne
mazāk 3000 jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistītās
personas.
JSPA
Līdz 2020.g.
1.2. Mērķis
Aktivizēt Latvijas
iedzīvotājus sabiedrībai aktuālu izaicinājumu
risināšanā
1.2.1.
Pastāvīgs atbalsts pilsoniskās līdzdalības attīstībai,
tai skaitā:
- NVO fonds
- NVO reģionu programma
- NVO līdzfinansējuma apakšprogramma
- Mazākumtautību līdzdalības apakšprogramma
- Diasporas organizāciju atbalsta apakšprogramma
Nodrošināta valsts budžeta līdzekļu pieejamība
pilsoniskās sabiedrības attīstībai dažādām sabiedrības
grupām, tai skaitā iespēja piesaistīt ārvalstu finansējumu.
Nodrošināts gan informatīvs, gan finansiāls atbalsts
nevalstiskajām organizācijām reģionos, veicināta
iedzīvotāju savstarpējā sadarbība un uzticēšanās. Uzlabota
diasporas pārstāvju pilsoniskā līdzdalība.
Ik gadu NVO fonda ietvaros atbalstītas vismaz 40
nevalstiskās organizācijas,
ik gadu nodrošināta reģionālo koordinācijas centru
darbība 5 reģionos, sniegts atbalsts vismaz 70 nevalstisko
organizāciju iniciatīvām.
vismaz 10 organizācijām sniegts atbalsts ārvalstu
finansējuma piesaistei.
ik gadu diskusijās iesaistīti vismaz 200 mazākumtautību
pārstāvji no visiem reģioniem
ik gadu īstenoti vismaz 15 projekti diasporas
pilsoniskās līdzdalības jomā, pasākumi īstenoti vismaz 10
valstīs.
KM
SIF
2020.gada II pusgads
1.2.2.
Mazākumtautību līdzdalības aktivitāšu atbalsta
programmas, t.sk.:
- ģimeņu apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību
bērniem un jauniešiem;
- starpetnisku/ starpkultūru NVO savstarpējās sadarbības
projekti;
- mazākumtautību NVO atbalsta projekti.
Uzlabota starpkultūru sadarbība un veicināta skolēnu
piederības sajūta Latvijai.
Īstenoti vismaz 15 starpskolu projekti;
Īstenoti vismaz 7 ģimeņu apmaiņas projekti;
Īstenoti vismaz 20 mazākumtautību NVO projekti;
aktivitātēs iesaistīto bērnu/jauniešu skaits: vismaz
400;
aktivitātēs iesaistīto ģimenes locekļu skaits - vismaz
400;
iesaistītas personas - vismaz 2000.
KM
SIF
2020.gada II pusgads
1.2.3.
Veicināt pašvaldību, plānošanas reģionu un valsts
institūciju vidū uzdevumu deleģēšanu darba ar jaunatni jomā
pieredzējušām nozares NVO.
Attīstīta institucionālā darba ar jaunatni sistēma
pašvaldībās (pašvaldību īpatsvars, kurās vienlaikus
darbojas jauniešu centrs, jauniešu dome un jaunatnes
konsultatīvā komisija)
Pašvaldību skaits, kurās ir izveidota darba ar jaunatni
institucionālā sistēma.
IZM
LPS/ Pašvaldības, Plānošanas reģioni
2020.gada II pusgads
1.3. Mērķis
Veicināt iecietību un sociālās
atstumtības riskam pakļauto grupu integrāciju
sabiedrībā58
1.3.1.
Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu
integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, tai skaitā veicinot
sabiedrības izpratni par dažādību
Identificētas sociālās atstumtības un diskriminācijas
riskam pakļauto personu grupas (dzimuma, vecuma,
invaliditātes un etniskā diskriminācija), kurām sniegti
motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumi;
Izglītoti darba devēji un to darbinieki par sociālās
iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem;
Sniegts sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalsts
patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo
statusu sociālekonomiskās integrācijas veicināšanā.
Izstrādāta un īstenota sabiedrības izpratnes un
informētības pasākumu kampaņa veicinot dažādu sabiedrības
grupu izpratnes par diskrimināciju paaugstināšanos,
veicinot toleranci un sabiedrības saliedētību ar dažādām
diskriminācijas riskam pakļauto personu grupām, kā arī
veicinot izpratni par sociālās iekļaušanas nozīmi un
informētību par pakalpojumu pieejamību mērķa grupām
Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kuri pēc
aiziešanas (pēc dalības pasākumā) sākuši darba meklējumus,
iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē,
nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie - 1 800 personas
gadā;
Darba devēji un to darbinieki, kuri piedalījušies
izglītojošos pasākumos par sociālās iekļaušanas un
diskriminācijas novēršanas jautājumiem - 50 personas
gadā;
atbalstu saņēmušie patvēruma meklētāji un personas ar
bēgļa vai alternatīvo statusu - 390 personas vidēji
gadā.
Īstenota vismaz viena sabiedrības izpratni veicinoša
kampaņa gadā.
LM
KM, SIF
2020.gada II pusgads
1.3.2.
Starpkultūru komunikācijas kursi dažādu profesiju
pārstāvjiem.
Uzlabotas iesaistīto speciālistu daudzveidības
pārzināšanas un starpkultūru dialoga prasmes.
Starpkultūru komunikācijas mācībās iesaistīti vismaz 200
dažādu jomu speciālisti.
KM
IeM
2020.gada II pusgads
1.3.3.
Atbalsts romu sociālajai iekļaušanai.
Nodrošināti sabiedrību informējoši, izglītojoši un
pozitīvas pieredzes popularizēšanas pasākumi par Latvijas
romu situāciju, kultūru un vēsturi.
Veicināta romu izpratne par tiesību un interešu
aizstāvības jautājumiem.
Veicināta sadarbība un dialogs starp romiem, pašvaldību
iestādēm, nozaru ministrijām, un citām iesaistītajām
pusēm.
Nodrošināts atbalsts romu mediatoru darbībai Latvijas
pilsētās.
Attīstīta reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas
jautājumos darbība.
Veicināta romu NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju
kapacitāte un līdzdalība dažādās dzīves jomās, t.sk.
izglītības, nodarbinātības un kultūras jomā, un pilsoniskās
sabiedrības attīstībai.
Romu mērķauditorija iesaistīta sociālās atbalsta
programmās un pasākumos, īpaši ESF atbalsta pasākumos.
Ik gadu nodrošināts vismaz 1 informatīvs un izglītojošs
pasākums Eiropas Padomes DOSTA! kampaņas ietvaros.
Ik gadu nodrošināts vismaz 1 sabiedrību informējošs un
pozitīvas pieredzes popularizēšanas pasākums par Latvijas
romu kultūru un vēsturi.
Nodrošināts vismaz 1 pasākums par romu tiesību un
interešu aizstāvēšanas jautājumiem.
Ik gadu nodrošināta Latvijas romu platformas
darbība.
Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu mediatoru
darbam vismaz 5 Latvijas pilsētās.
Regulāri nodrošināta reģionālo ekspertu tīkla romu
integrācijas jautājumos darbība.
Īstenoti vismaz 10 romu NVO un pilsoniskās sabiedrības
pārstāvju kapacitātes un līdzdalības veicināšanas
pasākumi.
Īstenoti vismaz 4 izpratnes veicināšanas un motivācijas
celšanas pasākumi romu mērķauditorijas iesaistei sociālās
atbalsta programmās.
KM
LM, IZM, NVA, JSPA, IKVD
2020.gada II pusgads
1.3.4.
Atbalsts sociālās atstumtības riska grupu iekļaušanai
izglītības sistēmā.
Samazinājies to bērnu un jauniešu skaits, t.sk. romu,
kuri pārtrauc mācības un nepabeidz skolu.
Attīstītas mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināta
viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata
meistara, nodarbinātībā un NVA vai VIAA īstenotajos
Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai NVA īstenotajos
aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba
samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju
vai jauniešu centru darbībā.
Nodrošināts atbalsts romu tautības skolotāju palīgu
darbībai Latvijas izglītības iestādēs.
Sniegts atbalsts romu skolēniem, kuri atrodas
priekšlaicīgo skolu pametušo riska grupā, izmantojot ESF
atbalsta programmu.
Veicināta romu kopienas pārstāvju, kuri pārsnieguši
obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaiste izglītības
procesā.
Ir apzināta romu skolēnu situācija izglītības iestādēs,
tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, t.sk.
analītiskās izpēte par agrīni skolu. pametušajiem romu
jauniešiem u.
Iesaistītas vismaz 80 % pašvaldību, aptverot 614
vispārējās un profesionālās izglītības iestādes.
Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu tautības
skolotāju palīgu darbības veicināšanai izglītības
iestādēs.
Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu skolēniem,
kuri atrodas priekšlaicīgi skolu pametušo riska grupā,
izmantojot ESF atbalsta programmu.
Ir nodrošināti atbalsta aktivitātes pedagogu
sagatavošanai darbam etniski daudzveidīgā klasē/auditorijā.
Nodrošināts monitorings par romu skolēniem, tai skaitā
pirmsskolas izglītības iestādēs, t.sk. analītiskās izpēte
par agrīni skolu pametušajiem romu jauniešiem u.c.
IZM
IKVD
JSPA, pašvaldības
2020.gada II pusgads
1.3.5.
Atbalsts trešo valstu pilsoņu, tai skaitā to personu,
kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, līdzdalībai
sabiedrībā.
Nodrošināta nacionāla līmeņa koordinācijas struktūras
darbība.
Uzlabota trešo valstu pilsoņu piekļuve publiskiem un
privātiem pakalpojumiem, nodrošināta dažāda līmeņa
informācijas pieejamība un institūciju sadarbība.
Nodrošināts latviešu valodas mentora pakalpojums
nodarbinātām personām, kam piešķirts bēgļa vai
altertnatīvais statuss. Veicināta darbam un sadzīvei
nepieciešamo latviešu valodas zināšanu pilnveidošana,
apgūstot darba profesionālo leksiku un iegūstot spēju
patstāvīgi iekļauties darba vidē un sabiedrībā.
Trešo valstu pilsoņiem un tām personām, kurām
nepieciešama starptautiskā aizsardzība nodrošinātas
pamatzināšanas par Latviju, tās vēsturi, kultūru,
izglītību, darba tirgu, piekļuvi pakalpojumiem, u.c.
integrācijas kursā iekļautajām tēmām.
Tām personām, kurām nepieciešama starptautiskā
aizsardzība nodrošinātas latviešu valodas mācības pirms A1
līmenī.
Izveidota 1 nacionāla līmeņa koordinācijas struktūra;
Informācijas centra kontaktpunkti darbojas 5 Latvijas
pilsētās; Nodrošināta telefona palīdzības līnija, bezmaksas
konsultācijas un tulkošanas pakalpojumi;
Apkalpoti 1000 klienti gadā.
Ik gadu valodas mentora pakalpojums ir sniegts 7 NVA
reģistrētajiem bezdarbniekiem, kas ir bēgļi vai personas ar
alternatīvo statusu
Integrācijas kursu (20 ak.h apjomā) apmeklējušas 200
personas gadā;
Latviešu valodas kursu (80 ak.h apjomā) apmeklējušas 100
personas gadā ( personas, kurām nepieciešama starptautiskā
aizsardzība
Integrācijas kursus apmeklējušas vismaz 450 personas
gadā (trešo valstu pilsoņi).
KM
LM, NVA
2020.gada II pusgads