Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu 2019.–2020. gadam

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Rīcības virziens -

Pilsoniskā sabiedrība un integrācija

1.rīcības virzienā definētās politikas rezultāti:

• Latvijas skolēniem ir praktiskas zināšanas par

demokrātiskas valsts pārvaldes mehānismiem, cilvēku

pamattiesībām un brīvībām;

• Pieaudzis iedzīvotāju informētības līmenis par

demokrātijas pamatprincipiem un savu interešu aizstāvības

iespējām;

• Latvijas iedzīvotāji jūtas piederīgi Latvijai un tic

savai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, lai

veicinātu valsts labklājības un sabiedrības izaugsmi;

• Pieaugusi iedzīvotāju iesaistīšanās dažādās

sabiedrības līdzdalības aktivitātēs;

• Uzlabojusies informācijas un viedokļu apmaiņa starp

NVO un valsts institūcijām;

• Uzlabojusies dažādu sabiedrības grupu (indivīdu)

savstarpējā uzticēšanās un sadarbība;

• Uzlabojusies sociāli atstumto personu iekļaušanās

Latvijas sociālekonomiskajos procesos

Politikas rezultatīvie rādītāji

• Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pozitīva

attieksme pret Eiropu (2017.g.=64% → 2020.g.=70%)

• Palielinājies iedzīvotāju (ctt) īpatsvars, kam ir

pozitīva attieksme pret NATO (2017.g.=50% (25%) →

2020.g.=60% (30%))

• Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata sevi

par Latvijas patriotu (2017.g.=77% → 2020.g.=80%);

• Palielinājies TVP īpatsvars, kas jūtas piederīgi

Latvijai (2017.g.=48% → 2020.g.=55%);

• SAP īpatsvars, kas apmeklējuši kultūrorientācijas un

integrācijas kursus (2017.g.=77% → 2020.g.=85%);

• Palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas zina kā

rīkoties, tieši vai pastarpināti saskaroties ar

diskriminācijas situācijām (2015.g.=38% →

2020.g.=40%;);

• Mazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kas nevēlas strādāt

kopā ar citu tautību pārstāvjiem (2015.g.=12%; 21%; 24% →

2020.g.=9%; 18%; 21%) Eirobarometrs 2015

Nr.p.k.

Pasākums

Darbības

rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Atbildīgā

institūcija

Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes

termiņš (līdz pusgadam)

1.1. Mērķis

Uzlabot iedzīvotāju

demokrātiskas līdzdalības prasmes un zināšanas

1.1.1.

Skolēnu neformālas pilsoniskās izglītības platforma.

Skolēni neformālas saskarsmes programmas ietvaros

apguvuši pilsoniskās līdzdalības prasmes

Ik gadu vismaz 800 skolēni iesaistīti neformālās

pilsoniskās izglītības platformā.

KM

2020.gada II pusgads

1.1.2.

Atbalsts jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto

personu līdzdalības veicināšanai sabiedriskajos procesos

Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne

darbībā" projektu ietvaros.

Veicināt jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto

personu aktīvu iesaistīšanos dažādu sabiedrībā aktuālu

jautājumu risināšanā Eiropas Savienības programmas

"Erasmus+: Jaunatne darbībā" projektu

ietvaros.

Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne

darbībā" projektu īstenošanā ik gadu iesaistīti ne

mazāk 3000 jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistītās

personas.

JSPA

Līdz 2020.g.

1.2. Mērķis

Aktivizēt Latvijas

iedzīvotājus sabiedrībai aktuālu izaicinājumu

risināšanā

1.2.1.

Pastāvīgs atbalsts pilsoniskās līdzdalības attīstībai,

tai skaitā:

- NVO fonds

- NVO reģionu programma

- NVO līdzfinansējuma apakšprogramma

- Mazākumtautību līdzdalības apakšprogramma

- Diasporas organizāciju atbalsta apakšprogramma

Nodrošināta valsts budžeta līdzekļu pieejamība

pilsoniskās sabiedrības attīstībai dažādām sabiedrības

grupām, tai skaitā iespēja piesaistīt ārvalstu finansējumu.

Nodrošināts gan informatīvs, gan finansiāls atbalsts

nevalstiskajām organizācijām reģionos, veicināta

iedzīvotāju savstarpējā sadarbība un uzticēšanās. Uzlabota

diasporas pārstāvju pilsoniskā līdzdalība.

Ik gadu NVO fonda ietvaros atbalstītas vismaz 40

nevalstiskās organizācijas,

ik gadu nodrošināta reģionālo koordinācijas centru

darbība 5 reģionos, sniegts atbalsts vismaz 70 nevalstisko

organizāciju iniciatīvām.

vismaz 10 organizācijām sniegts atbalsts ārvalstu

finansējuma piesaistei.

ik gadu diskusijās iesaistīti vismaz 200 mazākumtautību

pārstāvji no visiem reģioniem

ik gadu īstenoti vismaz 15 projekti diasporas

pilsoniskās līdzdalības jomā, pasākumi īstenoti vismaz 10

valstīs.

KM

SIF

2020.gada II pusgads

1.2.2.

Mazākumtautību līdzdalības aktivitāšu atbalsta

programmas, t.sk.:

- ģimeņu apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību

bērniem un jauniešiem;

- starpetnisku/ starpkultūru NVO savstarpējās sadarbības

projekti;

- mazākumtautību NVO atbalsta projekti.

Uzlabota starpkultūru sadarbība un veicināta skolēnu

piederības sajūta Latvijai.

Īstenoti vismaz 15 starpskolu projekti;

Īstenoti vismaz 7 ģimeņu apmaiņas projekti;

Īstenoti vismaz 20 mazākumtautību NVO projekti;

aktivitātēs iesaistīto bērnu/jauniešu skaits: vismaz

400;

aktivitātēs iesaistīto ģimenes locekļu skaits - vismaz

400;

iesaistītas personas - vismaz 2000.

KM

SIF

2020.gada II pusgads

1.2.3.

Veicināt pašvaldību, plānošanas reģionu un valsts

institūciju vidū uzdevumu deleģēšanu darba ar jaunatni jomā

pieredzējušām nozares NVO.

Attīstīta institucionālā darba ar jaunatni sistēma

pašvaldībās (pašvaldību īpatsvars, kurās vienlaikus

darbojas jauniešu centrs, jauniešu dome un jaunatnes

konsultatīvā komisija)

Pašvaldību skaits, kurās ir izveidota darba ar jaunatni

institucionālā sistēma.

IZM

LPS/ Pašvaldības, Plānošanas reģioni

2020.gada II pusgads

1.3. Mērķis

Veicināt iecietību un sociālās

atstumtības riskam pakļauto grupu integrāciju

sabiedrībā58

1.3.1.

Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu

integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, tai skaitā veicinot

sabiedrības izpratni par dažādību

Identificētas sociālās atstumtības un diskriminācijas

riskam pakļauto personu grupas (dzimuma, vecuma,

invaliditātes un etniskā diskriminācija), kurām sniegti

motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumi;

Izglītoti darba devēji un to darbinieki par sociālās

iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem;

Sniegts sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalsts

patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo

statusu sociālekonomiskās integrācijas veicināšanā.

Izstrādāta un īstenota sabiedrības izpratnes un

informētības pasākumu kampaņa veicinot dažādu sabiedrības

grupu izpratnes par diskrimināciju paaugstināšanos,

veicinot toleranci un sabiedrības saliedētību ar dažādām

diskriminācijas riskam pakļauto personu grupām, kā arī

veicinot izpratni par sociālās iekļaušanas nozīmi un

informētību par pakalpojumu pieejamību mērķa grupām

Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kuri pēc

aiziešanas (pēc dalības pasākumā) sākuši darba meklējumus,

iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē,

nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie - 1 800 personas

gadā;

Darba devēji un to darbinieki, kuri piedalījušies

izglītojošos pasākumos par sociālās iekļaušanas un

diskriminācijas novēršanas jautājumiem - 50 personas

gadā;

atbalstu saņēmušie patvēruma meklētāji un personas ar

bēgļa vai alternatīvo statusu - 390 personas vidēji

gadā.

Īstenota vismaz viena sabiedrības izpratni veicinoša

kampaņa gadā.

LM

KM, SIF

2020.gada II pusgads

1.3.2.

Starpkultūru komunikācijas kursi dažādu profesiju

pārstāvjiem.

Uzlabotas iesaistīto speciālistu daudzveidības

pārzināšanas un starpkultūru dialoga prasmes.

Starpkultūru komunikācijas mācībās iesaistīti vismaz 200

dažādu jomu speciālisti.

KM

IeM

2020.gada II pusgads

1.3.3.

Atbalsts romu sociālajai iekļaušanai.

Nodrošināti sabiedrību informējoši, izglītojoši un

pozitīvas pieredzes popularizēšanas pasākumi par Latvijas

romu situāciju, kultūru un vēsturi.

Veicināta romu izpratne par tiesību un interešu

aizstāvības jautājumiem.

Veicināta sadarbība un dialogs starp romiem, pašvaldību

iestādēm, nozaru ministrijām, un citām iesaistītajām

pusēm.

Nodrošināts atbalsts romu mediatoru darbībai Latvijas

pilsētās.

Attīstīta reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas

jautājumos darbība.

Veicināta romu NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju

kapacitāte un līdzdalība dažādās dzīves jomās, t.sk.

izglītības, nodarbinātības un kultūras jomā, un pilsoniskās

sabiedrības attīstībai.

Romu mērķauditorija iesaistīta sociālās atbalsta

programmās un pasākumos, īpaši ESF atbalsta pasākumos.

Ik gadu nodrošināts vismaz 1 informatīvs un izglītojošs

pasākums Eiropas Padomes DOSTA! kampaņas ietvaros.

Ik gadu nodrošināts vismaz 1 sabiedrību informējošs un

pozitīvas pieredzes popularizēšanas pasākums par Latvijas

romu kultūru un vēsturi.

Nodrošināts vismaz 1 pasākums par romu tiesību un

interešu aizstāvēšanas jautājumiem.

Ik gadu nodrošināta Latvijas romu platformas

darbība.

Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu mediatoru

darbam vismaz 5 Latvijas pilsētās.

Regulāri nodrošināta reģionālo ekspertu tīkla romu

integrācijas jautājumos darbība.

Īstenoti vismaz 10 romu NVO un pilsoniskās sabiedrības

pārstāvju kapacitātes un līdzdalības veicināšanas

pasākumi.

Īstenoti vismaz 4 izpratnes veicināšanas un motivācijas

celšanas pasākumi romu mērķauditorijas iesaistei sociālās

atbalsta programmās.

KM

LM, IZM, NVA, JSPA, IKVD

2020.gada II pusgads

1.3.4.

Atbalsts sociālās atstumtības riska grupu iekļaušanai

izglītības sistēmā.

Samazinājies to bērnu un jauniešu skaits, t.sk. romu,

kuri pārtrauc mācības un nepabeidz skolu.

Attīstītas mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināta

viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata

meistara, nodarbinātībā un NVA vai VIAA īstenotajos

Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai NVA īstenotajos

aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba

samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju

vai jauniešu centru darbībā.

Nodrošināts atbalsts romu tautības skolotāju palīgu

darbībai Latvijas izglītības iestādēs.

Sniegts atbalsts romu skolēniem, kuri atrodas

priekšlaicīgo skolu pametušo riska grupā, izmantojot ESF

atbalsta programmu.

Veicināta romu kopienas pārstāvju, kuri pārsnieguši

obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaiste izglītības

procesā.

Ir apzināta romu skolēnu situācija izglītības iestādēs,

tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, t.sk.

analītiskās izpēte par agrīni skolu. pametušajiem romu

jauniešiem u.

Iesaistītas vismaz 80 % pašvaldību, aptverot 614

vispārējās un profesionālās izglītības iestādes.

Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu tautības

skolotāju palīgu darbības veicināšanai izglītības

iestādēs.

Ik gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu skolēniem,

kuri atrodas priekšlaicīgi skolu pametušo riska grupā,

izmantojot ESF atbalsta programmu.

Ir nodrošināti atbalsta aktivitātes pedagogu

sagatavošanai darbam etniski daudzveidīgā klasē/auditorijā.

Nodrošināts monitorings par romu skolēniem, tai skaitā

pirmsskolas izglītības iestādēs, t.sk. analītiskās izpēte

par agrīni skolu pametušajiem romu jauniešiem u.c.

IZM

IKVD

JSPA, pašvaldības

2020.gada II pusgads

1.3.5.

Atbalsts trešo valstu pilsoņu, tai skaitā to personu,

kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, līdzdalībai

sabiedrībā.

Nodrošināta nacionāla līmeņa koordinācijas struktūras

darbība.

Uzlabota trešo valstu pilsoņu piekļuve publiskiem un

privātiem pakalpojumiem, nodrošināta dažāda līmeņa

informācijas pieejamība un institūciju sadarbība.

Nodrošināts latviešu valodas mentora pakalpojums

nodarbinātām personām, kam piešķirts bēgļa vai

altertnatīvais statuss. Veicināta darbam un sadzīvei

nepieciešamo latviešu valodas zināšanu pilnveidošana,

apgūstot darba profesionālo leksiku un iegūstot spēju

patstāvīgi iekļauties darba vidē un sabiedrībā.

Trešo valstu pilsoņiem un tām personām, kurām

nepieciešama starptautiskā aizsardzība nodrošinātas

pamatzināšanas par Latviju, tās vēsturi, kultūru,

izglītību, darba tirgu, piekļuvi pakalpojumiem, u.c.

integrācijas kursā iekļautajām tēmām.

Tām personām, kurām nepieciešama starptautiskā

aizsardzība nodrošinātas latviešu valodas mācības pirms A1

līmenī.

Izveidota 1 nacionāla līmeņa koordinācijas struktūra;

Informācijas centra kontaktpunkti darbojas 5 Latvijas

pilsētās; Nodrošināta telefona palīdzības līnija, bezmaksas

konsultācijas un tulkošanas pakalpojumi;

Apkalpoti 1000 klienti gadā.

Ik gadu valodas mentora pakalpojums ir sniegts 7 NVA

reģistrētajiem bezdarbniekiem, kas ir bēgļi vai personas ar

alternatīvo statusu

Integrācijas kursu (20 ak.h apjomā) apmeklējušas 200

personas gadā;

Latviešu valodas kursu (80 ak.h apjomā) apmeklējušas 100

personas gadā ( personas, kurām nepieciešama starptautiskā

aizsardzība

Integrācijas kursus apmeklējušas vismaz 450 personas

gadā (trešo valstu pilsoņi).

KM

LM, NVA

2020.gada II pusgads