5. pants

Apakšnozares

sistēma

Šobrīd Latvijas Republikā valsts

pārvaldi un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā un

izmantošanā nodrošina Ministru kabinets un realizē Valsts

kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas izveidota 1989.

gadā. Inspekcija darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas

1992. gada likumu "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību". Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

inspekcija atrodas LR Kultūras ministrijas pārraudzībā, tā ir

speciāli pilnvarota valsts pārvaldes institūcija, kas realizē

valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras

mantojuma apzināšanu, izpēti, pieminekļu uzskaiti.

Inspekcijas vadības pakļautībā

atrodas 7 struktūrdaļas: Administratīvā daļa, Ekspertīzes daļa,

Arheoloģijas centrs, Arhitektūras un mākslas daļa,

Kultūrvēsturiskās vides daļa, Arhitektūras muzejs, Pieminekļu

dokumentācijas centrs.

Inspekcija katrā rajonā ieceļ

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas pakļauts

inspekcijas vadībai.

Pie inspekcijas darbojas 7

sabiedriskās ekspertu padomes: Arhitektūras ekspertu padome,

Restaurācijas atestācijas komisija, Ērģeļu ekspertu padome,

Arheoloģijas ekspertu padome, Mākslas un antikvāro priekšmetu

ekspertu padome, Arhitektūras un mākslas vērtību uzskaites

ekspertu padome, Mākslas pieminekļu restaurācijas ekspertu

padome.

Inspekcija savu uzdevumu veikšanai

tieši sadarbojas ar pašvaldībām un to dienestiem, citām

ministrijām (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības,

Iekšlietu, Tieslietu, Finansu) un to dienestiem, kuru darbs

saistīts ar kultūras mantojumu. Inspekcija ir tiesīga no valsts

pārvaldes un pašvaldību iestādēm bez maksas saņemt savu uzdevumu

veikšanai nepieciešamo informāciju.

Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijas izdotie administratīvie akti un

norādījumi ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam

(valdītājam). Jebkura kultūras pieminekļa pārveidošana - izpētes,

konservācijas, remonta un restaurācijas darbu veikšana -

pieļaujama tikai ar inspekcijas rakstveida atļauju.

Projektēšanas, pētniecības birojiem, restaurācijas firmām,

arhitektiem, restauratoriem un amatniekiem darbu veikšanai

kultūras pieminekļos nepieciešama inspekcijas atļauja, un darbi

var notikt inspekcijas kontrolē.

Starptautiskā sadarbība kultūras

mantojuma jomā notiek ar Eiropas Padomi, UNESCO, Baltijas valstu

kultūras mantojuma komiteju, Zviedriju, Norvēģiju, Lietuvu,

Igauniju, Somiju, Poliju, Vāciju, Franciju, Beļģiju u.c.

valstīm.

Sadarbība un savstarpēja

koordinācija kultūras mantojuma jomā notiek ar Latvijas

Būvniecības padomi, Latvijas Tūrisma konsultatīvo padomi,

sabiedriskiem fondiem, sabiedriskām, bezpeļņas un profesionālām

organizācijām, valsts fondiem un institūcijām.

Izglītību kultūras mantojuma jomā

nodrošina Latvijas mācību iestāžu vispārīgās mācību programmas un

atsevišķi specializēti mācību priekšmeti Rīgas Tehniskajā

universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Latvijas Universitātē

un koledžās. Tiek organizēti dažādi kursi, Latvijas speciālisti

piedalās apmācības programmās ārzemēs.

5.1.1. zīmējums