1. pants

SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika ir

izteikti starpdisciplināra politikas joma, kas apvieno iekšlietu,

izglītības un zinātnes, labklājības, veselības un tieslietu

nozares. Tādēļ, veicot situācijas analīzi, apskatīti dažādi

aspekti, kas raksturo narkotiku lietošanas radītās veselības un

sociālās sekas.

1.1. Narkotiku lietošanas

tendences

Kopumā narkotikas dzīves laikā pamēģinājuši 11,3% iedzīvotāju,

taču novērojams, ka vīrieši narkotikas pamēģina un lieto daudz

biežāk nekā sievietes, proti, 17,9% vīriešu un 5,1% sieviešu

dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotikas.1 Visbiežāk

lietotā viela ir marihuāna, kuru dzīves laikā pamēģinājuši 9,8%

iedzīvotāju. Daudz mazāk iedzīvotāju mēģinājuši citas vielas,

piemēram, Spice (2,8%) vai ekstazī (2,4%). Augstāki

lietošanas rādītāji ir jaunāku iedzīvotāju vidū, proti, 23%

Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 34 gadiem dzīves laikā ir

pamēģinājuši narkotikas.

1.attēls. Narkotiku pamēģināšanas

raksturojošie rādītāji iedzīvotāju vidū 2015.gadā

Avots: GPS, 2015

Tāpat augsti lietošanas rādītāji ir arī skolēnu vidū, proti,

19% skolēnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem pamēģinājuši

narkotikas.2 Vienlaikus jāpiebilst, ka vērojams

lietošanas izplatības kritums, salīdzinot ar 2011.gadu, kad

narkotikas bija pamēģinājuši 27% skolēnu un ko visticamāk varētu

saistīt ar tā dēvētā Spice pieejamības un izplatības

mazināšanos, kā arī marihuānas pamēģināšanas un lietošanas

gadījumu sarukšanu. Marihuāna ir visbiežāk lietotā viela arī

skolēnu vidū un dzīves laikā to ir pamēģinājuši 16,6%

skolēnu.

Svarīgi atzīmēt būtiskākās riska vides, kas saistāmas ar

biežāku narkotiku lietošanu. Viena no šādām vidēm ir izklaides

vietas. Pētījumu rezultāti rāda, ka Latvijā aptuveni 60%

izklaides vietu apmeklētāju ir lietojuši narkotikas, galvenokārt

smēķējuši marihuānu/hašišu. Citu vielu lietošana ir retāka,

piemēram, 12% izklaides vietu apmeklētāju dzīves laikā

pamēģinājuši amfetamīnu un tikpat daudz arī kokaīnu.3

Salīdzinājumam, sabiedrībā kopumā amfetamīnus dzīves laikā bija

pamēģinājuši 1,9% iedzīvotāju. Tāpat pētījumā secināts, ka pastāv

saistība starp izklaides vietu apmeklēšanas biežumu un narkotiku

pamēģināšanas pieredzi.4

Vēl viena grupa, kurā novērojami augstāki apreibinošo vielu

lietošanas rādītāji, ir ieslodzītie. Tā 2014.gada pētījuma

rezultāti rāda, ka 69% ieslodzīto dzīves laikā bija pamēģinājuši

narkotikas.5 Līdz ar to var secināt, ka ieslodzījuma

vietās koncentrējas cilvēki, kuri pamēģinājuši, lieto narkotikas

vai ir atkarīgi. Ņemot vērā, ka personas uzturas slēgtā vidē, ir

jāpievērš īpaša uzmanība narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma

programmu stiprināšanai ieslodzījuma vietās. Pamatojoties uz

Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, arī Valsts probācijas

dienesta klienti saskaras ar līdzīgām problēmām un būtu uzskatāma

par riska grupu.

Neskaitot dažādas riska vides un vecumus, jānorāda, ka

atsevišķa problemātika ir saistāma ar augsta riska jeb

problemātiskiem narkotiku lietotājiem, kuri narkotikas lieto

bieži un pamatā injicē. Nereti šai lietotāju grupai ir grūtības

iekārtoties pastāvīgā darba vietā, kas pasliktina personas

ekonomisko situāciju un pakļauj sociālās atstumtības riskam, kā

arī var veicināt to, ka persona iesaistās dažādās noziedzīgajās

aktivitātēs. Turklāt problemātiska narkotiku lietošana bieži

saistīta ar dažādām akūtām un hroniskām veselības problēmām.

Aplēsts, ka 2017.gadā Latvijā bija aptuveni 13 305 jeb 10,5

problemātiski narkotiku lietotāji (augsta riska narkotiku

lietotāji) uz 1000 iedzīvotājiem vecumā no 15-64 gadiem, no

kuriem lielākā daļa bija opioīdu lietotāji. Injicējamo narkotiku

lietotāju skaita aprēķini rāda, ka 2012.gadā Latvijā bija 10

034,6 bet 2016.gadā 7715 INL (6,1 INL uz 1000

iedzīvotājiem).7

2.attēls. Augsta riska narkotiku

lietotāju un INL skaita aplēse no 2012. līdz 2017.gadam

Avots: Narkotiku lietotāju kohortas pētījums,

2012.-2017.gads

1.2. Nelegālais narkotiku tirgus

Lai gan Latvijā pēdējos gados aizvien biežāk tiek atklāti

narkotiku izgatavošanas gadījumi, kā arī ievērojami pieaudzis

atklāto marihuānas audzēšanas gadījumu skaits, kopumā Latvijā

narkotikas tiek ievestas, visbiežāk tranzītā, no kura daļa nonāk

iekšzemē. Vietējā izgatavošana pamatā saistāma ar marihuānas

audzēšanu, piemēram, kopš 2010.gada ievērojami audzis atklāto

gadījumu skaits. Tomēr jānorāda, ka daļa no tiem ir saistīta ar

audzēšanu personīgai lietošanai vai pārdošanai draugiem un

paziņām.

3.attēls. Atklāto marihuānas

audzēšanas gadījumu skaits un izņemto augu skaits

2011.-2017.gadā

Avots: Valsts policija, 2018

Sintētisko narkotiku izgatavošanas gadījumi tiek atklāti katru

gadu, lielākoties nelielos apjomos, ar dažiem izņēmumiem,

piemēram, 2017.gadā atklātas divas metadona laboratorijas, kurās

saražoto preci plānoja realizēta ārpus Latvijas. Līdztekus

2017.gadā tika atklāta arī amfetamīna laboratorija, kurā saražoto

produkciju bija plānots realizēt vietējā tirgū.8

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, narkotiku

pārvadāšanas veidi ir dažādi, bet pēdējos gados ievērojami audzis

kontrabandas gadījumu skaits, izmantojot pasta un kurjerpasta

pakalpojumus. No identificētajiem gadījumiem, zināms, ka liela

daļa sūtījumu nāk no Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas.

4.attēls. VID Nodokļu un muitas

policijas veiktās izņemšanas 2017.gadā

Avots: VID, 2018

Visbiežāk šādos gadījumos izņem marihuānu, MDMA un GHB/GBL.

Marihuānu un MDMA visbiežāk atklāj sūtījumos no Nīderlandes,

turpretī GBL lielos apjomos Latvijas teritorijā tiek ievests no

Lietuvas. Statistikā redzamas arī nelegālā tirgus tendences,

proti, jaunieši narkotikas iegādājas slēptās interneta vietnēs,

pēc tam šīs vielas ar pasta vai kurjerpasta starpniecību tiek

nogādātas Latvijā (marihuāna un MDMA). GBL ievešana Latvijā

lielākoties saistīta ar to, ka vielu plaši izmanto rūpniecībā,

tādēļ daudzās valstīs tai nav noteikti kontroles pasākumi.

Jānorāda, ka GBL kontrabanda savā veidā ir izgaismojusi

problemātiku, kas saistīta ar dažādu neklasificētu vielu

(priekšprekursoru) nelegālo apriti. Lai to risinātu, būtu

jāizstrādā neklasificētu vielu aprites kārtība, kas būtiski

netraucētu uzņēmējdarbībai, bet vienlaikus ļautu novērst šo vielu

nonākšanu nelegālajā apritē.

Papildus minētajam jānorāda, ka Latvijas valstspiederīgie

iesaistās kontrabandā ne tikai uz un no Latvijas, bet darbojās

arī citās ES valstīs, piemēram, 2017.gadā saņemta informācija par

39 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri aizturēti ārvalstīs par

narkotiku glabāšanu vai kontrabandu. Lielākoties personas

aizturētas ES valstīs, bet ir gadījumi, kad personas aiztur

Dienvidamerikā vai citu reģionu valstīs.

Latvijā iekšējais nelegālais narkotiku tirgus ir slēpts un

narkotiku pārdošana, piemēram, uz ielām, ir novērojama retāk nekā

pirms vairākiem gadiem, kas redzams arī dažādu pētījumu

rezultātos par narkotiku pieejamību (skat. 5.attēlu). Tirgotāji

parasti pārdod preci zināmiem cilvēkiem un visbiežāk

specializējas uz konkrēta mērķa grupu vai vielu.

5.attēls. Vērtējums par marihuānas

iegūšanas iespējām 24 stundu laikā (atbildes: viegli, ļoti

viegli, %)

Avots: dati no pētījumiem - GPS; ESPAD; narkotiku lietošanas

izklaides vietu apmeklētāju vidū

Rīga joprojām saglabā centrālo lomu narkotiku nelegālajā

apritē, proti, Rīgā pieejamas dažādas narkotikas un to iegāde ir

vieglāka. Reģionālajās pilsētās situācija atšķiras, piemēram, ir

pilsētas, kur heroīns nav bijis gadiem, bet cil vēki vairāk lieto

amfetamīnu vai metadonu. Tāpat narkotiku iegāde notiek arī

Lietuvā, it sevišķi tuvāk Lietuvas robežai. Visticamāk, daļa

narkotiku tiek iegādātas internetā.

Tiesībaizsardzības iestādes 2017.gadā visbiežāk izņēma

kanabiss grupas vielas un amfetamīna veida stimulantus un dažādus

dabīgos un sintētiskos opioīdus. Visbiežāk izņemtās individuālās

vielas 2017.gadā bija marihuāna, metamfetamīns un MDMA. Tādas

vielas kā kokaīns un hašišs Latvijā sastopamas retāk un

lielākoties nonāk kā tranzīta prece.

6.attēls: Tiesībaizsardzības iestāžu

veikto narkotiku izņemšanu skaits dalījumā pa vielu grupām,

2011.-2017.gads

Avots: Valsts policijas un VID

Arī izņemtais narkotiku daudzums katru gadu atšķiras (skat.

1.tabulu), ko lielākoties ietekmē tas, vai bijušas liela apjoma

izņemšanas. Piemēram, hašiša un kokaīna izņemtais daudzums var

būt ievērojams, jo attiecīgajā gadā aizturēti vairāki apjomīgi

pārvadājumi.

1.tabula: No aprites izņemto

narkotiku daudzumi kg, 2011.-2017.gads

2011

2012

2013

21014

2015

2016

2017

metamfetamīns

52,2

20,4

44,3

8,9

27,1

16,7

11,7

amfetamīns

0,1

9,4

1,5

6,2

6,8

1,7

8,8

marihuāna

34,3

73,8

29,2

26,8

70,9

44,4

42,8

hašišs

282,9

117,3

105,5

29,5

1271,7

2,9

202,2

heroīns

0,44

1,4

0,7

0,8

2,6

0,15

0,16

kokaīns

81,5

1,1

0,5

7,9

3,7

33,7

2,27

MDMA (tabletes)

3592

847

60

119

238

2232

3223

LSD

(vienības)

8

0

0

5

120

523

218

Avots: Valsts policijas un VID

Lielākās pārmaiņas pēdējos gados narkotiku nelegālās aprites

jomā saistāmas ar dažādu jaunu psihoaktīvu vielu (JPV)

parādīšanos tirgū. Līdz 2014.gadam JPV lielākoties attiecināms uz

Spice maisījumu jeb sintētiskās marihuānas ienākšanu

Latvijā, kas it īpaši izplatīta kļuva jauniešu vidū. Vielas brīvi

varēja iegādāties dažādos kioskos, kas specializējās šo vielu

tirdzniecībā. 2013. un 2014.gadā spēkā stājās vairāki grozījumi

tiesību aktos, paredzot proaktīvu un ātru reakciju ar mērķi

novērst JPV parādīšanos tirgū. Pēc tiesību aktu sakārtošanas,

Spice produktu lietošana strauji saruka un pašreiz

Spice nelegālajā tirgū ir sastopams reti, piemēram, starp

personām ar zemiem ienākumiem un vielu atkarību.

Līdztekus Spice un citu JPV stimulantu apritei izmaiņas

nelegālajā narkotiku tirgū saistāmas ar heroīna iztrūkumu. Proti,

samazinoties heroīna pieejamībai, to pakāpeniski sāka aizvietot

ar citām vielām. Tirgū parādījās spēcīgs sintētiskais opioīds

karfentanils, ko mēdza pārdot gan kā heroīnu, gan kā "suņa

prieku". Tāpat aizvien biežāk lietotāji izvēlas opioīdu

medikamentu lietošanu, piemēram, buprenorfīnu, fentanilu, arī

tramadolu un metadonu, tādējādi aizvietojot heroīnu. Svarīgi

atzīmēt, ka līdz ar jaunu sintētisko opioīdu ienākšanu tirgū

pieaug pārdozēšanu gadījumu skaits. Līdz ar to būtu jāizvērtē

pārdozēšanas profilakses pasākumu veicināšanas iespējas, kā arī

jāpaplašina reakcijas spējas, piemēram, izsniedzot naloksona

preparātus opioīdu lietotājiem pēc tam, kad ir izietas mācības

par preparāta lietošanu.9

Psihotropo medikamentu aprites kontekstā ir jāpiebilst, ka

recepšu zāļu (t.sk. opioīdus (buprenorfīnu, metadonu, fentanilu)

saturošās zāles) nelegālās aprites intensificēšanās tendences

Latvijā tika konstatētas 2015.gadā (skat. 7.attēlu). Arī

2017.gadā no nelegālās aprites izņemto medikamentu īpatsvars

veidoja 20,6% no visām narkotiku izņemšanām.

Psihotropo medikamentu izņemšanu analīzes rezultātā tika

konstatēts, ka recepšu zāļu pamatstruktūru veido sintētiskie

opioīdi (buprenorfīns, metadons, tramadols, fentanils) - 53% un

benzodiazepīni - 41%, atlikušos 6% veido dažādi citi psihotropie

medikamenti.

7.attēls: psihotropo medikamentu

izņemšanas 2007.-2017.gadā

Avots: Valsts policija

Narkotiku izplatīšana slēptās interneta vietnēs arī ir viena

no zīmīgākajām tendencēm pēdējos gados. Tas praktiski ļauj ar

organizēto noziedzību nesaistītām personām iegādāties narkotikas,

kā arī izplatīt tās tālāk. Informācija par šādām vietnēm ir

viegli atrodama, piesaistot tieši jauniešu auditoriju. Nav

precīzu datu par to, cik izplatīta ir narkotiku iegāde internetā,

savukārt VID veiktās izņemšanas varētu liecināt par to, ka šāda

prakse ir diezgan ierasta. Turklāt visbiežāk tiek atklātas

vielas, kas ir raksturīgas tieši jauniešu auditorijai - marihuāna

un MDMA.