Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.–2020. gadam 2. pants

NARKOTIKU LIETOŠANAS IZRAISĪTĀS

SEKAS

Narkotiku lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem

individuālajiem un sabiedrības veselības riskiem. Tāpat narkotiku

izplatīšana un nelegālais tirgus ir saistāms ar sabiedrības

drošības riskiem. Veselības jomā regulāri tiek apskatīti dati par

akūtām pārdozēšanām, mirstību, ārstniecības pieprasījumu, kā arī

infekcijas slimībām. Savukārt drošības jautājums visbiežāk tiek

skatīts likumpārkāpumu kontekstā.

2.1. Narkotiku pārdozēšana un

mirstība

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) bieži ir

pirmais, ka sastopas ar cilvēkiem, kuri pārdozējuši narkotikas.

Apskatot datus par izsaukumiem pēc SKK-10 diagnozēm, kas varētu

būt saistītas ar narkotiku pārdozēšanu10, secināms, ka

2017.gadā bijuši 4028 šādu izsaukumu, turklāt 2780 gadījumos

izmantots naloksons - viela ko izmanto opioīdu pārdozēšanas

gadījumos. Svarīgi atzīmēt, ka šajos izsaukumos 55,6% pakalpojuma

saņēmēju atteicās no nogādāšanas ārstniecības iestādē. Nereti ir

gadījumi, kad tūlīt pēc samaņas atgūšanas narkotiku lietotājs bēg

no medicīniskās palīdzības, lai izvairītos no saskarsmes ar

tiesībaizsardzības iestādēm, jo NMPD par šādiem gadījumiem ir

jāziņo Valsts policijai. Kopā 2017.gadā tikai aptuveni 27%

personu tika nogādāti ārstniecības iestādēs. Nav pieejama

informācija par atlikušajiem 73% klientu11. Turklāt,

nogādājot personu ārstniecības iestādē, būtu lielāka iespēja

turpināt darbu ar personu, motivējot ārstniecībai.

2.tabula. Neatliekamās medicīniskās

palīdzības izsaukumu skaits narkotiku pārdozēšanas gadījumos

2014.-2017.gadā

2014

2015

2016

2017

Izsaukumu

skaits

3234

2885

2939

4028

Avots: NMPD prezentācija, 2018

Otrs aspekts, kas saistīts ar šādu situāciju, ir izmaksas,

proti, viens NMPD izsaukums izmaksā 127,55 euro. Tātad

visi izsaukumi, kur izmantots naloksons 2017.gadā izmaksāja 354

589 euro. Līdz ar to būtu jāizvērtē iespējas uzlabot

narkotiku pārdozēšanas profilakses, kā arī reakcijas pasākumus.

Piemērām, izvērtējot iespējas īstenot programmas, kas ļauj

opioīdu lietotājiem izsniegt naloksonu, ko lietot pārdozēšanas

gadījumos. Līdzīgas programmas ir ieviestas arī Lielbritānijā,

Dānijā, Francijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Norvēģijā,

Spānijā un Vācijā, kā arī ASV.12

Vienlaikus oficiāli reģistrēto letālo narkotiku pārdozēšanu

skaits ir neliels, proti, 2017.gadā oficiāli reģistrēti 22

gadījumi.13 Patiesais narkotiku pārdozēšanas izraisīto

nāvju skaits varētu būt lielāks, jo atsevišķos gadījumos nāvi

izraisījusi jauna viela, ko ar pieejamajām standartvielām nav

iespējams noteikt, tādēļ būtu svarīgi, ka Valsts tiesu medicīnas

ekspertīžu centram ir pieejamas nepieciešamās standartvielas.

8.attēls. Narkotiku lietošanas

izraisīto nāves gadījumu skaits

Avots: EMCDA, 2018; SPKC sniegtā informācija par

2017.gadu

2.2. Ārstniecības pieprasījums

SPKC apkopotā statistika rāda, ka gada laikā ārstēto pacientu

skaits ar psihoaktīvo vielu (izņemot alkoholu) atkarības diagnozi

pieaudzis no 922 gadījumiem 2013.gadā līdz 1577 gadījumiem

2017.gadā. Lielākoties pēc palīdzības vērsušies vīrieši ar

opioīdu atkarību vecumā no 30 līdz 44 gadiem.14

Palielinoties pacienta vecumam, bieži personai var novērot

dažādas citas saslimšanas, tādēļ atkarību ārstēšana bieži ir

jāpapildina ar citiem ārstniecības un veselības aprūpes

pakalpojumiem.

9.attēls. Veselības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas

dēļ - gada laikā ārstēto un pirmreizēji ārstēto pacientu skaits

(2013.-2017.gads); gada laikā ārstētie pacienti dalījumā pēc

dzimuma un primāri lietotās vielas (2017.gads)

Avots: SPKC, 2018

Citādāka situācija vērojama jautājumā par pārmērīgu lietošanu

un intoksikācijām, jo ārstniecības iestādēs biežāk nokļūst tieši

nepilngadīgas personas, proti, 2017.gadā no 479 intoksikācijas

gadījumiem vairāk kā puse pacientu (56%) bija vecumā līdz 24

gadiem, bet 171 jeb 35% bija nepilngadīgi. Visbiežāk

intoksikācijas 2017.gadā izraisījusi kanabiss grupas vielu

lietošana (ietver arī sintētisko kanabinoīdus), veidojot 32% no

visiem intoksikācijas gadījumiem.15

2.3. Infekcijas slimības

Kopumā Latvijā 2016.gadā bija visaugstākais HIV jaunu

reģistrētu gadījumu skaits starp ES valstīm.16

Narkotiku injicēšana kā galvenais HIV transmisijas veids bija

novērojams 2000.gadu sākumā, kad šādā veidā bija inficējušās 666

personas (skat. 10.attēlu). Šajā laikā Latvijā pakāpeniski sāka

ieviest kaitējuma mazināšanas pasākumus, kā rezultātā strauji

saruka inficēšanās gadījumu skaits injicējamo narkotiku

lietošanas rezultātā. Savukārt 2017.gadā visbiežākais

transmisijas ceļš bija seksuāls kontakts (42%), bet narkotiku

injicēšana kā transmisijas veids minēts 21%

gadījumu.17 Vienlaikus jānorāda, ka daudzos gadījumos

transmisijas veids nav noskaidrots un var būt saistāms gan ar

narkotiku injicēšanu, gan seksuālu kontaktu.

10.attēls. Ikgadējo HIV gadījumu

sadalījums pēc transmisijas veida 2000.-2017.gadā

Avots: SPKC, 2018

Kopš 2006.gada tiek veikts Narkotiku lietotāju kohortas

pētījums dažādās Latvijas teritorijās - Rīgā, Jūrmalā, Ogrē,

Liepājā un Bauskā. Kohortas pētījuma prospektīvais dizains ļauj

ilgstoši sekot respondentu veselības uzvedībai, tās izmaiņām

laikā. Kopš 2012.gada papildus anketēšanai respondentiem tiek

veikti arī HIV, vīrushepatītu B un C, kā arī sifilisa

eksprestesti. Tiek noteikta gan infekciju slimību prevalence, gan

incidence (jaunie gadījumi). Tomēr infekciju slimību rezultāti ir

attiecināmi tikai atlasītās kohortas (respondentu grupas)

ietvaros nevis vispārēji uz visu narkotiku lietotāju populāciju

Latvijā, ņemot vērā pētījuma atlases ierobežojumus.

Tika iegūti sekojošie infekciju slimību prevalences izplatības

rādītāji kohortas pētījuma ietvaros:

• 2012.gadā: HIV - 24,5%, VHB - 2%, VHC - 83,3%, sifiliss -

• 2013.gadā: HIV - 25,7%, VHB - 2%, VHC - 83,7%, sifiliss -

1%;

• 2017.gadā: HIV - 25,7%, VHB - 3,6%, VHC - 85,2%, sifiliss -

1,5%.

Tāpat Narkotiku lietotāju kohortas 2017.gada pētījuma dati

rāda, ka HIV inficēto personu īpatsvars INL subpopulācijā ir

aptuveni 25,7%. Turklāt vērojama augsta incidence, salīdzinot ar

iepriekšējiem periodiem.18 Tomēr šajā subpopulācijā

daudz izplatītāks ir HCV, proti, 85,4% Narkotiku lietotāju

kohortas pētījuma 2017.gada posma dalībnieku bija HCV. Arī

incidences rādītāji ir augsti, piemēram, no 41 personas, kura

2016.gada pētījuma posmā nebija inficēta ar HCV, 2017.gada posmā

5 personām testi bija pozitīvi, veidojot incidenci 12,2%

apmērā.19 Tāpat secināts, ka kopumā infekcijas

slimības biežāk bija tiem narkotiku lietotājiem, kuri dzīves

laikā pabijuši ieslodzījuma vietās, attiecīgi, 92% respondentu ar

ieslodzījuma pieredzi bija inficēti ar HCV, pretstatā, 79%

respondentu, kuriem nebija ieslodzījuma pieredze (2016.gada

pētījuma posms).20

2.4. Reģistrētie likumpārkāpumi

Ar narkotiku nelegālo apriti un lietošanu saistītā noziedzība

ir viens no seku veidiem, kas mazina sabiedrisko kārtību un

drošību. Ar narkotikām saistīto noziedzību kopumā var iedalīt

četros veidos21:

1) Narkotisko vielu

nelegālā aprite un lietošana - administratīvie pārkāpumi

un noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar narkotiku glabāšanu,

izplatīšanu, lietošanu.

2) Psihofarmakoloģiskie

noziegumi - pārkāpumi, kas izdarīti narkotisko vielu

reibumā, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana, vardarbība,

slepkavības u.tml.

3) Sistēmas

noziegumi - noziegumi, lai nodrošinātu nelegālā tirgus

darbību, piemēram, izrēķināšanas starp izplatītājiem, kukuļdošana

amatpersonām.

4) Ekonomiski

kompulsīvie noziegumi - noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis

ir iegūt līdzekļus narkotiku devas iegādei.

Latvijā sistemātiski tiek apkopoti dati likumpārkāpumiem, kas

saistīti ar narkotiku nelikumīgu apriti un lietošanu, savukārt

dati par narkotiku saistību ar cita veida noziegumiem nav

pieejami. Piemēram, sistemātiski netiek apkopoti dati par

dažādiem likumpārkāpumiem, kas izdarīti narkotiku reibumā vai

līdzekļu iegūšanai narkotiku iegādei. Līdz ar to netiešo

noziegumu skaits nav zināms un varētu būt krietni augstāks.

Piemēram, 2017.gada veiktā pētījumā secināts, ka dažās Rīgas

apkaimēs 90% likumpārkāpumu ir saistīti ar narkotiku lietošanu,

bet Pierīgā gadā var reģistrēt dažus šādus

pārkāpumus.22

Aplūkojot administratīvo pārkāpumu un noziedzīgo nodarījumu

statistiku23, var secināt, ka situācija kopumā ir

stabila (skat. 11.attēlu). Reģistrētie administratīvie pārkāpumi

lielākoties attiecināmi uz narkotiku lietošanu un glabāšanu

nelielā apmērā. Papildus šai statistikai vēl jānorāda, ka ik gadu

daļa cilvēku atsakās no pārbaudes, piemēram, 2017.gadā 1307

gadījumos personas atteicās veikt pārbaudes, līdz ar ko kopējo

reģistrēto pārkāpumu skaits varētu būt lielāks.24

Papildus minētajai statistikai, 2017.gadā reģistrēti 164

administratīvie pārkāpumi par transportlīdzekļa vadīšanu vai

mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko,

psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Vienlaikus nav pieejama precīzāka informācija par konstatētajām

vielām, kas ir svarīgi, plānojot dažādus prevencijas

pasākumus.

11.attēls. Sastādītie

administratīvie protokoli un reģistrētie noziedzīgie nodarījumi

par dažādiem narkotiku aprites likumpārkāpumiem no 2007. līdz

2017.gadam.

Avots: IeM IC, 2018

Ar narkotiku nelegālo apriti un lietošanu saistīto reģistrēto

noziedzīgo nodarījumu īpatsvars svārstās 5% robežās no visiem

valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (skat.

3.tabula).25

3.tabula. Ar nelegālo narkotiku

apriti un lietošanu saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu

skaits un to procentuālais īpatsvars, 2011.-2017.gads

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

50 469

49 758

47 561

48 477

47 406

45 639

44 250

Narkotiku NN

1 953

2 574

1 637

2 796

3 592

3 021

2630

t.sk. % no visiem NN

3,86%

5,17%

3,44%

5,76%

7,58%

6,6%

5,9%

Avots: IeM IC, 2018

Lielākā daļa ar narkotiku lietošanu un nelegālo apriti

saistītie noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar lietošanu vai

glabāšanu bez realizācijas nolūka. Piemēram, 2017.gadā no visiem

2630 reģistrētajiem ar narkotiku izplatību saistītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem, kopā 26,3% bija saistīti ar

izgatavošanu, realizāciju un kontrabandu, bet pārējie 73,7% ar

lietošanu un nelikumīgu glabāšanu bez realizācijas nolūka (skat.

4.tabulu). Jānorāda, ka lietošana un glabāšana nelielos apmēros

(253.2 otrā daļa) veido vislielāko proporciju - 42% no

narkotiku noziedzīgajiem nodarījumiem.26

4.tabula. Reģistrēto noziedzīgo

nodarījumu skaits dalījumā pēc Krimināllikuma panta,

2011.-2017.gads

Krimināllikuma pants

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

190¹

135

110

106

619

368

158

2482

N/A

2481

N/A

249.

250.

251.

252.

253.

500

694

675

699

704

784

787

2531

474

578

559

665

583

509

253.² pirmā daļa

815

1151

282

1347

1562

1307

1100

253.² otrā daļa

255.

256.

Avots: IeM IC, 2018

Attiecīgi daļa šo personu tiek notiesātas, tā 2016.gadā no

8929 notiesātām personām 1254 jeb 14% personu tika notiesātas par

narkotiku nelegālo apriti vai lietošanu. Kopumā vērojams augsts

recidīvs, jo 837 personām (67%), kas tika notiesāta par kādu no

narkotiku pantiem, bija iepriekšēja sodāmība. Likumsakarīgi,

sodāmība biežāk bija tām personām, kuras notiesātas pēc

253.2 panta (lietošana un glabāšana nelielos apmēros),

proti, 90% šo personu bija iepriekšēja sodāmība. Daļa no šīm

personām nonāk ieslodzījuma vietās, bet, iznākot no tā, turpina

lietot narkotikas. Ņemot vērā augsto recidīvu, būtu jāturpina

darbs, lai veicinātu personu nonākšanu ārstniecības programmās,

piemēram, brīvprātīga ārstēšana kā alternatīva ieslodzījumam vai

kā programma ieslodzījuma laikā.