Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.–2020. gadam 3. pants

ĪSTENOTIE PASĀKUMI

3.1. Narkotiku lietošanas

profilakse

Narkotiku lietošanas profilakses mērķis ir aizkavēt narkotiku

pamēģināšanu, regulāru un riskantu lietošanu, kā arī atkarības

veidošanos. Intervences tiek īstenotas gan sabiedrībā kopumā, gan

riska grupās. Profilaksi iedala četros līmeņos - vides,

universālā, selektīvā un indicētā profilakse.

Latvijā vairāk attīstīta vides profilakse un tai ir būtiska

loma profilakses sistēmā. Tas nozīmē, ka ar likumdošanas,

fiziskās pieejamības un dažādiem ekonomikas instrumentiem tiek

veidota vide, kurā narkotiku lietošana ir apgrūtināta. Piemēram,

JPV pagaidu aizlieguma normatīvā ietvara izstrāde, kas ļauj ātri

iekļaut sarakstos jaunas vielas un novērst to atklātu

tirdzniecību.

Vienlaikus nav pieejams salīdzinājums par universālās,

selektīvās un indicētās profilakses pasākumu skaitu un kvalitāti

Latvijā, jo pasākumus īsteno dažādas iestādes (Valsts policija,

pašvaldības policija, pašvaldību speciālisti, kā arī skolotāji)

un nav viena institūcija, kas šo informāciju apkopotu, analizētu

un plānotu atkarību profilakses attīstību. Privātais sektors ir

neliels un darbojas, ja izdodas piesaistīt starptautiskos finanšu

instrumentus, jo valsts līmenī nav stabils finansējums narkotiku

lietošanas profilaksei, proti, tas notiek kampaņveidīgi.

Nepastāv vienots redzējums par to, kā atkarību profilaksei

būtu jāattīstās. Piemēram, diezgan izplatīti ir dažādi sporta un

sabiedrības veselības pasākumi kā atkarību profilakse. Lai gan

šādi pasākumi ir atbalstāmi un veicina veselīgu sabiedrību, to

efektivitāte narkotiku lietošanas mazināšanā nav pierādīta, tāpat

kā kampaņas kā vienīgais profilakse pasākums.27 Vairāk

būtu jāatbalsta tādas programmas, kur atkarību profilakses

pasākumi ir mērķtiecīgi veidoti konkrētai grupai un problēmai un

tiek īstenoti sesiju, vairāku kompleksu aktivitāšu ietvaros.

Attiecīgi vienas lekcijas nolasīšana skolēniem vai viņu vecākiem,

visticamāk nedos gaidītos rezultātus.

Lai novērstu neefektīvu pasākumu īstenošanu, virknē valstu,

tai skaitā ES mērogā ir izstrādāti narkotiku lietošanas

profilakses standarti. EMCDDA veiktā apskatā secināts, ka Latvija

ir viena no ES valstīm, kur šādi standarti nav ieviesti (skat.

12.attēls).

12.attēls. Valstis, kurās ir

izstrādāti standarti, lai nodrošinātu narkotiku mazināšanas

intervenču kvalitāti (tumši oranžs - ir standarti; gaiši oranžs -

nav standarti; pelēks - nav datu)28

Avots: EMCDDA Best Practice Portal

Vēl jānorāda, ka gan ASV, gan ES valstīs ir izstrādātas

standarta profilakses programmas dažādām mērķa grupām, kas,

pielāgojot metodoloģiju, ir īstenotas virknē valstu, pierādot to

efektivitāti (piemēram, Unplugged,

FredGoesNet).29 Standartizētu programmu īstenošana

būtu atbalstāma, jo nav jāatvēl resurss programmu plānošanā un

izstrādē. Turklāt programmas bijušas efektīvas citās valstīs.

Vērtējot narkotiku lietošanas profilakses attīstības iespējas,

svarīgi veicināt šādu pasākumu īstenošanu pašvaldībās, kas

vislabāk spēj reaģēt uz aktualitātēm. Vienlaikus, lai veicinātu

kvalitatīvas un efektīvas profilakses īstenošanu visā valstī, no

valsts puses būtu jānodrošina šādi pasākumi:

• Stabils un ikgadējs finansējums narkotiku lietošanas

profilakses attīstībai un pasākumu īstenošanai. Piemēram,

organizējot ikgadēju konkursu/iepirkumus profilakses pasākumu

īstenošanai. Attiecīgi tas veicinātu programmu kvalitāti,

piemēram, integrējot kvalitātes standartus jau tehniskajās

specifikācijās un konkursa nolikumos. Stabils finansējums svarīgs

ne tikai kvantitātei, bet arī kvalitātei.

• Jāveido vienota vīzija par to, kas ir laba profilakse,

veicinot, lai pasākumi tiek īstenoti gan atbilstoši UNODC

vadlīnijām,30 gan atbilstoši Eiropas kvalitātes

standartiem narkotiku pieprasījuma samazināšanā.31

Tādējādi mazinot risku, ka tiek īstenoti neefektīvi pasākumi.

· Veicināt profilakses programmu izvērtējumu, lai saprastu,

kas jāmaina, no kādām programmām jāatsakās un kādu programmu

finansēšana būtu jāturpina.

3.2. Kaitējuma mazināšana

Ar kaitējuma mazināšanas jēdzienu saprot pasākumus un

programmas, kas primāri vērsti uz narkotiku lietošanas radītā

veselības, sociālā un ekonomiskā kaitējuma mazināšanu indivīdam,

viņa ģimenei vai atsevišķai iedzīvotāju grupai. Kaitējuma

mazināšanas koncepts neparedz tūlītēju atteikšanos no narkotiku

lietošanas, bet ietver pasākumu kopumu, kas mazina kaitējumu, ko

izraisa narkotiku lietošana. Tādējādi brīdī, kad cilvēks ir

gatavs atteikties no narkotiku lietošanas, viņam ir pēc iespējas

mazāk dažādu veselības un sociālo seku.

Atbilstoši PVO izstrādātajām vadlīnijām32, lai

samazinātu sabiedrības un individuālos veselības riskus, INL ir

jānodrošina deviņi pamatpasākumi:

• Adatu/šļirču izdales un savākšanas programmas;

• Opioīdu aizstājējterapija;

• Testēšana uz HIV un konsultācijas;

• HIV ārstēšana un aprūpe;

• Prezervatīvu izdales programmas;

• Biheiviorāla intervences;

• Vīrushepatītu un tuberkulozes profilakses pasākumi, pasākumi

garīgās veselības jomā;

• Intervences seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

• Apmācība par naloksonu nespeciālistiem (take-home naloxone

programmes).

Latvijā kaitējuma mazināšanas pasākumus sāka ieviest 90.gados,

kad injicējamo narkotiku lietotāju vidū strauji izplatījās HIV.

Pašreiz, 2018.gadā kaitējuma mazināšanas pakalpojumi tiek

nodrošināti 20 HIV profilakses punktos.33 Sniegto

pakalpojumu klāsts atšķiras, piemēram vienā profilakses punktā

tiek nodrošināta tikai šļirču izdale un konsultācija, tikmēr citā

profilakses punktā ir pieejama šļirču apmaiņa, testēšana un

konsultācijas, psihologa pakalpojumi, tiek organizētas anonīmās

narkomānu grupas, pieejamas mobilās vienības un ielu darbinieki.

Precīzā statistika par piesaistīto klientu skaitu nav pieejama,

jo datus nesniedz visi HIV profilakses punkti, pieejamos datus,

lūdzu skatīt 5.tabulā.

5.tabula. Injicējamo narkotiku

lietotāju klientu skaits HIV profilakses punktos

2012

2013

2014

2015

2016

2017

Klientu

skaits

2287

2801

2420

2279

2273

2874

Informāciju

sniegušo HPP skaits

Kopējais HPP

skaits Latvijā

Avots: SPKC sniegtā informācija

Pašreiz Latvijā ir pieejami visi minētie PVO pamatpasākumi,

izņemot naloksona apmācības un līdzņemšanas programmu. Naloksons

ir preparāts, ko izmanto opioīdu pārdozēšanas gadījumos. Ņemot

vērā, ka šī preparāta nepareiza lietošana neapdraud personas

veselību vai dzīvību, vairākās valstīs ir ieviestas naloksona

līdzņemšanas programmas. Tā ietvaros opioīdu lietotāji, izejot

speciālu mācību kursu, var saņemt naloksona preparātu. Gadījumā,

ja persona vai kāds cits lietotājs pārdozē opioīdus, citi

narkotiku lietotāji vai ģimenes locekļi var sniegt tūlītēju

palīdzību.

No visiem iepriekšminētajiem PVO pasākumiem, sistemātiska un

plašāka informācija pieejama par šļirču/adatu izdales programmu

un opioīdu aizstājējterapijas attīstību Latvijā. Kopumā izdalīto

šļirču skaits pēdējos gados ir ievērojami audzis, piemēram,

2011.gadā Latvijā tika izdalītas 338,4 tūkstoši šļirču, savukārt,

2017.gadā tika izdalītas 833,9 tūkstoši šļirču jeb aptuveni 108

šļirces uz vienu INL (skat. 13.attēlu). Jānorāda, ka, lai

samazinātu infekcijas slimību izplatību, rekomendējams izdalīt

200 šļirces uz vienu INL.

13.attēls: 1) Izdalīto šļirču skaits

2011.-2017.gadā (tūkstošos); 2) aplēse par izdalīto šļirču skaitu

uz vienu INL 2017.gadā;

Avots: SPKC (aplēse IeM)

Kaitējuma mazināšanas jomā būtu jāatzīmē 2017.gadā pieņemtais

"HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C

hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns

2018.-2020.gadam".34 Cita starpā plānā aptverta

problemātika, kas saistāma ar infekcijas slimību izplatīšanos INL

vidū un ieslodzījuma vietās. Tāpat īpaša uzmanība veltīta arī

kaitējuma mazināšanas aspektiem, identificējot vairākus

problēmjautājumus, piemēram: augsta HIV, VHB un VHC izplatība INL

vidū; nav pietiekamā apjomā pieejama opioīdu aizvietojošā

terapija; nav integrētu (kombinētu) pakalpojumu vienā punktā

(šļirču maiņa, HIV ārstēšana, metadona ilgtermiņa

farmakoterapija, DOTS (tieši uzraugāmās ārstēšanas īsais kurss))

u.c.

Lai risinātu identificētās problēmas, laika periodā no 2018.

līdz 2020.gadam kopā izvirzīts 71 uzdevums. Daļa uzdevumu ir

attiecināmi uz pasākumiem INL subpopulācijai, uzlabojot gan

pakalpojuma aptvērumu, gan pakalpojuma klāstu un kvalitāti, tādēļ

ir ārkārtīgi būtiski, ka plāns tiek īstenots pilnībā.

Provizoriski, ieplānotie uzdevumi ļaus apturēt un stabilizēt HIV

un vīrushepatītu tālāku izplatību iedzīvotāju vidū kopumā un INL

subpopulācijā.

3.3. Opioīdu aizvietojošā

terapija

Opioīdu aizvietojošā terapija ar metadonu Latvijā tika uzsākta

1996.gadā un ar buprenorfīnu 2005.gadā. Terapijas mērķis ir

mazināt dažādas veselības un sociālās sekas, ko izraisa smagas

atkarības problēmas. Kopš 2006.gada programmas klientu skaits ir

audzis līdz 669 klientiem 2017.gadā.35 Pieņemot, ka

Latvijā 2017.gadā bija 7100 opioīdu36 lietotāju,

terapija aptver aptuveni 9%, kas ir zema aptvere. Lai panāktu

infekcijas slimību samazināšanos, kas saistīta ar narkotiku

injicēšanu, būtu svarīgi, ka terapija aptver vismaz 30%.

14.attēls. Opioīdu

aizstājējterapijas terapijas attīstība Latvijā un aptvērums

2017.gadā

Avots: SPKC, 2017

Vienlaikus, pieaugot klientu skaitam, novērojamas arī

negatīvas tendences, kas vistiešāk saistīts ar to, ka klienti

koncentrējas dažos izdales punktos, piemēram, 2016.gadā RPNC

uzskaitē bija 323 klienti37, kas ir pārāk liels

skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi un kontroli. Klientu

koncentrācija vienā punktā var būt saistāma ar biežākiem

likumpārkāpumiem tuvējā apkārtnē, salīdzinājumā ar citiem

pilsētas rajoniem. Tādēļ šajā kontekstā būtu jādomā par

decentralizācijas pasākumiem, proti, vairāku kabinetu atvēršana

Rīgā un Pierīgā. Tāpat būtu jāizvērtē iespējas noteikt, ka

uzticamākie klienti var saņemt metadonu tuvākajā aptiekā vai

ārstniecības iestādē.

3.4. Atkarību ārstēšana

Iestādes un narkoloģijas

resurss

Ārstniecības programmas ir detoksikācija, motivācijas

programma, Minesotas 12 soļu programma, narkoloģiskā

(medicīniskā) rehabilitācija. Lielākoties slimnīcas nodrošina

detoksikāciju un īstermiņa psihosociālās intervences, savukārt

RPNC un slimnīca "Ģintermuiža" nodrošina arī ilgtermiņa

ārstniecības programmas.

Kopumā narkoloģijas ārstēšana tiek nodrošināta gan ambulatori,

gan stacionāri un 2016.gadā narkoloģijas ambulatoro pakalpojumu

piedāvāja 38 valsts un privātas ārstniecības iestādes. Stacionāro

pakalpojumu 2016.gadā nodrošināja 17 plaša profila slimnīcas un 2

specializētas ārstniecības iestādes - RPNC un slimnīca

"Ģintermuiža".38

15.attēls. Ārstniecībā un sociālajā

rehabilitācijā iesaistītās institūcijas

Iekļaušana sabiedrībā

Sociālā rehabilitācija

Dažādas institūcijas (palīdzības

dzīvesvietas un darba meklēšanā, atbalsta grupas u.c.)

Ārstēšana

Slimnīca

"Ģintermuiža"

Motivācija

RPNC, slimnīca

"Ģintermuiža", privātās klīnikas

Detoksikācija

Narkoloģijas profila gultas 10

ārstniecības iestādēs

17 plaša profila un 2 specializētās

ārstniecības iestādēs

Kopā visās ārstniecības iestādēs 2017.gadā bija pieejamas 207

narkoloģijas profila gultas, kas ir mazāk kā 2010.gadā, kad bija

pieejamas 277 narkoloģijas profila gultas. Tāpat sarucis

narkologu skaits no 60 narkologiem 2010.gadā līdz 44 narkologiem

2017.gadā, kas varētu liecināt par speciālistu trūkumu. Līdztekus

samazinās arī gultasdienu skaits uz 1 pacientu, kas varētu

liecināt, ka pacientiem stacionārā lielākoties tiek nodrošināta

detoksikācija un īslaicīgākas programmas, bet ilgstošāka

ārstēšanās kļūst retāka (skat. 6.tabulu).39

6.tabula. Daži narkoloģijas nozares

resursu raksturojošie rādītāji no 2010. līdz 2017.gadam

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

Narkologi

Narkoloģijas gultu

skaits

277

261

249

232

239

259

261

207

Gultdienu skaits

uz 1 pacientu

4.36

4,49

4,5

4,08

3,77

3,76

3,54

3,57

Avots: Statistikas dati par veselības aprūpes

cilvēkresursiem (SPKC, 2018), Statistikas dati par stacionāro

palīdzību pa gadiem

Ārstēšanās un sociālās

rehabilitācijas izmaksas

Ārstniecības izmaksas ir saistītas ar katru gadījumu

individuāli. Narkologa konsultācija par nepieciešamo ārstēšanos

ir valsts apmaksāts pakalpojums, bet ir nepieciešams veikt

pacientu iemaksu 4,27 euro apmērā. No valsts budžeta

apmaksātie stacionāra pakalpojumi tiek sniegti pēc ambulatorā

ārsta-narkologa nosūtījuma, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo

veselības dienestu. Pacienta iemaksas apmērs par ārstēšanos

stacionārā par katru diennakti ir 7,11 euro, bet ne vairāk

par 355,72 euro par katru hospitalizācijas gadījumu,

piemēram, ja persona atrodas medicīniskās rehabilitācijas

programmā, tad gada izmaksas nepārsniedz 355,72

euro.40 Vienlaikus jānorāda, ka dažreiz

pacientiem ir nepieciešami papildus medikamenti, kuru izmaksas ir

jāsedz pašam pacientam (izņemot nepilngadīgos). Šajā kontekstā

būtu jāatzīmē, ka liela daļa klientu ir maksātnespējīgi, tādēļ

pacientu līdzmaksājumi mazina programmu pieejamību.

Kā pozitīvu piemēru būtu jāmin Nodarbinātības valsts aģentūras

ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īsteno programmu, kas

ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām ļauj bez

maksas iziet Minesotas 12 soļu programmu, tādējādi paplašinot

programmas pieejamību.41

Nevalstiskās

organizācija

Līdztekus jānorāda, ka paralēli valsts apmaksātajam

pakalpojumam, ar atkarīgiem cilvēkiem strādā dažādas nevalstiskās

organizācijas, piemēram, kristīgās organizācijas. Kopā apzināti

15 organizāciju centri, kuros sniedz palīdzību atkarīgiem

cilvēkiem pēc kopienas terapijas principiem. Nav zināms precīzs

klientu skaits, jo oficiāli statistika netiek apkopota. Vienā

centrā var dzīvot gan 2-3 cilvēki, gan 15 un vairāk cilvēku.

Tomēr visticamāk kopā šādos centros uzturas vairāk cilvēku nekā

valsts apmaksātajās ārstniecības iestādēs. Tas var liecināt, ka

narkotiku lietotājiem tā dēvētā rehabilitācija nevalstiskajā

sektorā ir daudz pievilcīgāka. Viennozīmīgi šāda veida palīdzība

ir ievērojams resurss, tādēļ būtu jāizvērtē, vai, sakārtojot

formālo pusi, būtu iespējams īstenot rehabilitāciju

nevalstiskajās organizācijās oficiāli un kādas būtu finansiālā

atbalsta iespējas. Piemēram, Polijā kristīgā organizācijas, kas

ievēro valsts apstiprinātas terapijas tehnoloģijas, var pretendēt

uz valsts finansējumu par katru klientu.

3.5. Sociālā rehabilitācija

Sociālo rehabilitāciju tikai pilngadīgām personām nodrošina

slimnīca "Ģintermuiža". Līdz 2018.gada sākumam sociālās

rehabilitācijas programmu nepilngadīgām personām nodrošināja

nodibinājums "Solis Piebalgā" un Straupes slimnīcas

Pusaudžu kolektīvs "Saulrīti". Reorganizējot Straupes

slimnīcu, darbu pārtrauca Pusaudžu kolektīvs

"Saulrīti". Saistībā ar neapmierinošu pakalpojuma

kvalitāti42 Labklājības ministrija 2018.gadā

pārtraukusi noslēgto līgumu ar sociālās rehabilitācijas centru

"Solis Piebalgā", kas līdz tam sniedza sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu nepilngadīgām personām ar riskantu

vielu lietošanu un atkarību par valsts budžeta līdzekļiem.

2019.gadā minētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma

nodrošināšanai publiskās iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts

līgums ar VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" par

vidēji 17 bērnu sociālo rehabilitāciju 2019.gadā. Jaunieši sev

nepieciešamo palīdzību var saņemt arī pašvaldībās, kas dažreiz

nav atbilstošākā pakalpojuma sniegšanas vieta, it īpaši, ja vide,

kurā dzīvo jaunietis var veicināt narkotiku lietošanu.

Kopumā kopš 2013.gada programmas klientu skaits nav būtiski

mainījies, piemēram, 2017.gadā sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu saņēma 89 personas, no kurām 65 bija

nepilngadīgas.

7.tabula. Sociālās rehabilitācijas

pakalpojumu saņēmušo skaits

2013

2014

2015

2016

2017

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu

saņēmušo personu skaits gadā

t.sk. bērni

Avots: Labklājības ministrijas sniegtā informācija

Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izmaksas sedz no

labklājības nozares budžeta. Ik gadu tiek piešķirts finansējums

pakalpojuma sniegšanai vidēji 45 nepilngadīgu un 10 pilngadīgu

personu sociālajai rehabilitācijai.43

3.6. Atkarību mazināšanas programmas

ieslodzījumu vietās

Līdztekus minētajām programmām jāatzīmē, ka kopš 2016.gada

Latvijas Cietumu slimnīcā tiek īstenotas

"Atlantis" un "Pathfinder"

atkarību mazināšanas programmas. Programmas ir atbilstoši

Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajam - resocializācijas

programma atkarību mazināšanai, tātad viens no notiesāto sociālās

rehabilitācijas līdzekļiem. 2017.gadā kopā atkarības mazināšanas

pasākumi tika sniegti 120 notiesātajiem (107 vīriešiem un 13

sievietēm).44

"Atlantis" un "Pathfinder"

programmas Latvijas Cietumu slimnīcas Atkarīgo centrā līdz

2017.gada 30.aprīlim tika īstenotas Tieslietu ministrijas un

Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās

programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas

īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" projekta "Jaunas

nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un

personāla apmācību" Nr.LV08/2 ietvaros. Pēc reformas

projekta beigām minētā atkarību mazināšanas programma tiek

īstenota Ieslodzījuma vietu pārvaldes budžeta

ietvaros.45 Abos gadījumos programmas dalībniekam nav

jāveic papildu iemaksas.

3.7. Tiesībaizsardzības iestāžu

īstenotie pasākumi

Narkotiku nelegālās aprites apkarošanu nodrošina

tiesībaizsardzības iestādes, īstenojot pasākumus gan

starptautiskā, gan vietējā mērogā. Valsts policija, VID Nodokļu

un muitas policijas pārvalde, Ieslodzījuma vietu pārvalde, kā arī

Valsts robežsardze ir iestādes, kas visbiežāk saskaras ar

dažādiem nelegālās aprites gadījumiem.

Valsts policijā ir izveidotas divas nodaļas, kas specializējas

narkotiku nelegālās aprites apkarošanas jautājumos. Līdztekus tam

arī reģionālajās pārvaldēs ir darbinieki, kas specializējas

narkotiku noziegumu izmeklēšanā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē ir atsevišķa nodaļa,

kas specializējas narkotiku kontrabandas apkarošanā, tāpat VID

Muitas pārvaldes struktūrā ir Kinoloģijas nodaļa, kurā ir 19

speciāli apmācīti narkotisko vielu meklēšanas suņi. Valsts

robežsardzei saskaņā ar Kriminālprocesa likuma regulējumu nav

tiesību uzsākt kriminālprocesus par narkotiku nelikumīgu

pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, jānorāda,

ka Valsts robežsardzes amatpersonas, veicot robežkontroli,

izmanto dienesta suņus, kuri, cita starpā, tai skaitā ir speciāli

apmācīti narkotiku meklēšanā. Tādējādi ar šo dienesta suņu

palīdzību, Valsts robežsardzes amatpersonas atklāj gadījumus, kad

narkotikas tiek nelikumīgi pārvietotas pāri Latvijas Republikas

robežai.

Līdztekus jāatzīmē, ka 2011.gadā izveidota Narkotiku

nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.

Starptautiskā kontekstā tiesībaizsardzības iestādes nodrošina

sadarbību kontrabandas gadījumu apkarošanā, piedalās vairākos

starptautiskos procesos, piemēram, ES politikas cikla smagās un

organizētās noziedzības apkarošanas jomā, kā arī regulāri

nodrošina informācijas apriti ar Europol un

Interpol. Kopš 2011.gada Latvija iesaistījusies vienas

kopīgas izmeklēšanas vienības (Joint Investigation Team)

darbībā. Vienlaikus Latvijas tiesībaizsardzības iestādes regulāri

sadarbojas ar citām valstīm, īstenojot kopīgas operācijas

narkotiku nelikumīgās aprites apkarošanai, tai skaitā EMPACT

īstenotos pasākumos ietvaros un kopīgās rīcības dienās (Joint

Action Days).

Lai stiprinātu tiesībaizsardzības sadarbību Baltijas jūras

reģiona valstu vidū, Valsts policija 2017. un 2018.gadā

organizēja vairākas sanāksmes BSTF prezidentūras ietvaros,

koncentrējoties uz dažādām aktuālākajām problēmām, piemēram,

jaunie sintētiskie opioīdi, kā arī interneta izmantošana

narkotiku iegādē.

Nacionālā mērogā jāatzīmē kriminālizlūkošanas modeļa

attīstība, kas ir vienota sistēma, kurā koordinēti darbojas

noziedzības novēršanā un apkarošanā iesaistītās valsts

institūcijas un, balstoties uz kriminālizlūkošanas rezultātā

iegūtajām zināšanām, pieņem optimālus lēmumus stratēģiskajā,

taktiskajā un operatīvajā līmenī par nepieciešamo rīcību

noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī objektīvi definē

noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritāte. Sistēma

joprojām ir izveides stadijā, bet, ieviešot to pilnvērtīgi,

sagaidāms ieguvums tiesībaizsardzības iestāžu informācijas

apritē.

Lai arī turpmāk tiesībaizsardzības iestādes sekmīgi varētu

cīnīties ar narkotiku nelegālo apriti, ir jānodrošina attiecīgs

normatīvo aktu ietvars, piemēram, iekļaujot jaunas vielas

kontrolējamo vielu sarakstā, tāpat būtu jāsakārto jautājums par

neklasificētu vielu apriti. Būtu jāturpina stiprināt

tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte, lai savlaicīgi varētu

reaģēt uz dažādām jaunām tendencēm, piemēram, narkotiku

tirdzniecība internetā.

Būtiska loma narkotiku nelegālās aprites mazināšanā ir

speciāli apmācītu dienesta suņu izmantošanai, tomēr problēmas

sagādā šo suņu apmācībai nepieciešamo narkotisko vielu paraugu

saņemšana. Problēmas risināšanā būtu jāpanāk, ka tiesas lēmumos

par rīcību ar kriminālprocesa ietvaros izņemtajām vielām norāda,

ka šīs vielas ir nododamas Valsts policijas Kriminālistikas

pārvaldei, kura savukārt tās varēs iedalīt iestādēm, kuras veic

dienesta suņu apmācību.

3.8. Koordinācija

Narkotiku ierobežošanas politika ir izteikti

starpinstitucionāla joma, kurā iesaistās gan valsts pārvalde, gan

nevalstiskās organizācijas un individuāli entuziasti.

Koordinācijas un plānošanas jomā jānorāda, ka liela daļa

jautājumu ir piekritīgi veselības, iekšlietu, labklājības,

tieslietu jomām, tomēr iesaistīto institūciju skaits ir krietni

plašāks, piemēram, 16.attēlā attēlotas iestādes, kas visbiežāk

iesaistās politikas plānošanā un īstenošanā. Zemkopības

ministrija un tās pārvaldības iestāde Pārtikas un veterinārais

dienests nodrošina uzraudzību pār narkotisko un psihotropo zāļu

un vielu lietošanu dzīvniekiem

16.attēls. Biežāk pārstāvētās

institūcijas narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas

politikas īstenošanā

Pārskata periodā nodrošināta dalība starptautiska mēroga

formātos, piemēram, ikgadējā Narkotisko vielu komisijā

(Commission on Narcotic Drugs), ES Padomes Narkotiku

jautājumu darba grupā, tai skaitā nodrošinot ES Prezidentūru

2015.gadā un tā ietveros īstenojamo koordināciju.

Ministru prezidenta vadītā NKNIKP nodrošina narkotiku

ierobežošanas politikas koordināciju valstiskā līmenī. Laika

posmā no 2011. līdz 2013.gadam NKNIKP sēde tika sasaukta tikai

vienu reizi - 2012.gada 5.janvārī. Tomēr jāatzīmē, ka 2014.gadā

organizētas divas NKNIKP sēdes - 17.aprīlī un 3.septembrī.

Lai īstenotu politikas koordināciju ekspertu līmenī, saskaņā

ar NKNIKP nolikuma 19.punktu tika izveidotas trīs darba grupas,

bet 2018.gadā ir saglabājusies viena - ar Ministru prezidenta

2006.gada 12.maija rīkojumu Nr.232 "Par Narkotiku kontroles

un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes Piedāvājuma

samazināšanas darba grupu". Grupas ietvaros regulāri tiek

organizētas starpinstitucionālas sanāksmes, lai rastu risinājumus

aktuālajiem narkotiku izplatības jautājumiem.

Paralēli darbojas arī citi sadarbības formāti, kuros tiek

skarti dažādi narkotiku izplatības un lietošanas saistītie

jautājumi, piemēram, HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuālās

transmisijas infekciju izplatības ierobežošanas koordinācijas

komisija46.

Nevalstiskais sektors spēcīgāk attīstījies jautājumos par

infekcijas slimību izplatības ierobežošanu un kaitējuma

mazināšanas programmām, piemēram, biedrība "DIA+LOGS",

Baltijas HIV Asociācija, Apvienība HIV.LV, Latvijas Sarkanais

Krusts u.c. Tāpat šajā jomā vairāk attīstīta pētniecība,

piemēram, Rīgas Stradiņu universitātē.

Ārstniecības jomā svarīgākais partneris ir Narkologu

asociācija.

Narkotiku lietošanas profilakses jomā lielāko daļu pasākumu

īsteno pašvaldību atbildīgie speciālisti, pašvaldības policija,

kā arī Valsts policija. Jānorāda, kā šajā jomā koordinācija ar

iesaistītajām pusēm būtu jāuzlabo. Nevalstiskais sektors, kas

specializējas tikai narkotiku lietošanas vai citu atkarību

izraisošo vielu profilaksē, nav attīstīts, bet ir atsevišķas

organizācijas, kas strādā projektu ietvaros (piemēram, LAPA).

Pārskata periodā aktīvāk sadarbība ar nevalstisko sektoru

bijusi tieši kaitējuma mazināšanas jomā projekta "Narkotiku

politikas ietekmes izvērtēšana pārmaiņām Centrāleiropā un

Austrumeiropā" (Nr. (HOME/2015/JDRU/AG/DRUG/8847) ietvaros,

kuru Latvijā īstenoja atbalsta biedrība "DIA+LOGS".

3.9. Informācijas apkopošana un

analīze

Datus par situāciju, kas saistīta ar narkotiku izplatību un

lietošanu, veido institūciju administratīvie dati, kā arī dažādi

pētījumi. Administratīvos datus veido ziņas no dažādiem

reģistriem, tiesībaizsardzības iestāžu īstenotajiem pasākumiem

nelegālās aprites apkarošanas jomā, dažādu ārstniecības un tiesu

medicīnas iestāžu statistiku saistībā ar narkotiku lietošanu

u.tml. Administratīvie dati ir svarīgs avots politikas plānošanas

un lēmumu pieņemšanas jomā, tādēļ jānodrošina, ka tie ir pēc

iespējas korekti, apkopoti pēc vienas metodoloģijas, ir

salīdzināmi un analizējami dažādos griezumos.

Papildu informācija tiek iegūta pētījumos, piemēram, regulāri

tiek veikti pētījumi par atkarību izraisošo vielu lietošanu

iedzīvotāju vidū, skolēnu vidū, ieslodzījuma vietās un izklaides

vietās. Tāpat katru gadu tiek veikti pētījumi par augsta riska

lietošanas tendencēm.47

Vadošā loma datu apkopošanā un ziņošanā ir SPKC, kas saskaņā

ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1920/2006 par

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru 5. pantu

īsteno Reitox fokālas punkta funkcijas. Centra funkcijās ietilpst

standartizētu un salīdzināmu statistisko rādītāju (piecu galveno

epidemioloģisko indikatoru) uzturēšana un attīstība nacionālā

līmenī.

Valsts policijas GKRPP ONAP 2.nodaļa nodrošina datu ievākšanu

un analīzi par likumpārkāpumiem un narkotiku nelegālo apriti.

Turklāt pašreiz tiek izstrādātas vadlīnijas par narkotiku

piedāvājuma datu apkopošanu un ziņošanu. Tā rezultātā izvirzīti 9

indikatori, kas ļaus apkopot datus pēc vienotas metodes, kā arī

analizēt tos dažādos griezumos. Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši

2013.gada 15.novembra ES Padomes secinājumiem par narkotiku

piedāvājuma monitoringa uzlabošanu Eiropas Savienībā (Council

conclusions on improving the monitoring of drug supply in the

European Union).48

3.10. Nacionālas politikas izstrādes

un koordinācijas maiņa

Latvijā kopumā narkotiku ierobežošanas politika vairāk ir

bijusi vērsta uz narkotiku piedāvājuma un pieejamības

samazināšanu.49 Kopš 1998.gada, kad Latvijā aizsākta

stratēģiska narkotiku ierobežošanas politikas izstrāde un

koordinācija, atbildīgā iestāde valstiskā mērogā ir bijusi

Iekšlietu ministrija.

Aplūkojot iestāžu kompetences dažādu narkotiku ierobežošanas

politikas jomu (skat. ziņojuma 1.attēlu) izpildē, pašreiz

vērojams lielāks Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu

īpatsvars. Piemēram, Veselības ministrija un tās padotības

iestāžu kompetence attiecināma uz tādām jomām kā narkotiku

lietošanas profilakse, atkarību ārstēšana, kaitējuma mazināšana,

narkotiku un prekursoru legālās aprites kārtības noteikšana un

jaunu vielu iekļaušana kontrolējamo vielu sarakstos, kā arī

situācijas monitoringu un regulāru pētījumu veikšanu. Labklājības

ministrijas atbildība vairāk saistāma ar sociālās rehabilitācijas

un sociālās palīdzības sniegšanu atkarīgām personām, Tieslietu

ministrija nodrošina sodu politiku un narkotiku ierobežošanas

pasākumu īstenošanu ieslodzījumu vietās. Valsts policija, Valsts

ieņēmumu dienests, kā arī robežsardze un citas tiesībaizsardzības

iestādes nodrošina narkotiku un prekursoru nelegālās aprites

novēršanu. Iekšlietu ministrija nodrošina politikas izstrādi un

koordināciju. Ņemot vērā, ka kopumā narkotiku ierobežošanas

politikas plānošanā veselības resoram faktiski jau pašreiz ir

lielāka loma nekā Iekšlietu ministrijai, koordinācija arī no

institucionālā viedokļa būtu saskaņotāka, ja to īstenotu

Veselības ministrija.

Tāpat jānorāda, ka līdz ar Eiropas Savienības Narkomānijas

apkarošanas stratēģiju 2005.-2012.gadam apstiprināšanu,

dalībvalstīs novērojama paradigmas maiņa no "narkotikām

brīvas sabiedrības" politikas koncepta uz līdzsvarotāku

pieeju, daudz lielāku uzmanību veltot veselības un sociālo risku

un kaitējumu mazināšanai.50 Likumsakarīgi šādi procesi

ietekmē arī situāciju Latvijā. Par to liecina gan "HIV

infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta

izplatības ierobežošanas rīcības plāna 2018.-2020.gadam"

apstiprināšana, gan jaunā Narkotiku lietošanas un izplatības

ierobežošanas plāna 2019.-2020.gadam izstrāde, kurā iezīmējas

būtiska pieprasījuma samazināšanas dimensijas stiprināšana.

Mainoties politikas ietvaram, ir jārosina arī atbildīgās

iestādes maiņa no Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju.

Turklāt jānorāda, ka jau pašreiz ir vairāki priekšnosacījumi par

labu Veselības ministrijai kā atbildīgai institūcijai par

narkotiku ierobežošanas politiku.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļā noteikumu

Nr.286 "Veselības ministrijas nolikums" 5.1.1.punktu

Veselības ministrija "izstrādā valsts politiku

epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības

veicināšanas un atkarību

izraisošo vielu kaitīguma samazināšanas apakšjomās. Ņemot

vērā, ka Veselības ministrija pašreiz nodrošina gan alkohola

patēriņa, gan smēķēšanas ierobežošanas politiku, visu atkarību

izraisošo vielu, tai skaitā narkotiku lietošanas ierobežošanas

politikas izstrāde un koordinācija vienas institūcijas ietvaros

veicinātu daudz saskaņotāku un optimālāku politikas izstrādi un

koordināciju.

Visbeidzot jānorāda, ka arī lielākajā daļā ES valstu centrālā

loma narkotiku ierobežošanas politikā ir veselības resora

iestādēm (skat. 8.tabulu). Turklāt prognozējams, ka arī nākamajā

plānošanas periodā ES narkotiku ierobežošanas stratēģijas ietvarā

pieprasījuma samazināšanas nozīme varētu tikai pieaugt. Tādēļ,

lai arī Latvijas narkotiku ierobežošanas politika tuvinātos citu

ES narkotiku ierobežošanas politikai, būtu jāturpina intensīvs

darbs pieprasījuma samazināšanas jomā.

8.tabula: Par narkotiku

ierobežošanas politiku atbildīgās iestādes ES

dalībvalstīs51

Atbildīgā nozare

Valstis

Veselības

joma

Austrija, Bulgārija, Dānija, Somija, Vācija,

Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija,

Slovēnija, Spānija, Zviedrija

Sociālā joma

Ungārija un Malta

Starpnozare

institūcija vai komisija, kas pakļauta prezidentam vai

ministru prezidentam

Kipra, Beļģija, Horvātija, Čehija, Francija,

Grieķija, Itālija, Lietuva

Iekšlietu

joma

Latvija, Igaunija un Rumānija

Noslēgumā svarīgi atzīmēt, ka arī turpmāk nepieciešams

saglabāt narkotiku ierobežošanas politikas stratēģisko plānošanu,

tādējādi turpinot ilgtspējīgas un stabilas politikas attīstību.

Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas jomā jānodrošina

vienots redzējums un politikas ietvars, lai izvairītos no

saskaldītas un pretrunīgas politikas, it īpaši ņemot vērā, ka

narkotiku problemātika ietekmē vairākas politikas nozares. Tāpat

jānodrošina politikas saskaņotība ar Eiropas Savienības

Narkomānijas ierobežošanas stratēģiju 2013.-2020.gada periodam un

turpmākajiem plānošanas periodiem. Vienots politikas dokuments

būtiski atvieglo Latvijas dalību gan ES Padomes Narkotiku

jautājumu horizontālajā darba grupā (HDG), gan ANO Narkotisko

vielu komisija sesijās.

1 Sniķere, S., Trapencieris M. (2016). Atkarību

izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2015.gadā. Rīga:

SPKC

2 Trapencieris, M., Sniķere. S. (2016). Atkarību

izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences (ESPAD). Rīga:

SPKC

3 Šūpule, I. et al. (2016). Atkarību izraisoši

vielu lietošana izklaides vietās Latvijā 2016.gadā. Pētījuma

ziņojums. Rīga: SPKC

4 Sniķere, S., Trapencieris M. (2016). Atkarību

izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2015.gadā. Rīga:

SPKC

5 Kļave, E. et al. (2014). Narkotiku izplatības

ieslodzījuma vietās Latvijā 2014.gadā. Rīga: SPKC

6 Trapencieris, M. et al. (2014). Narkotiku

lietošanas paradumi un tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju

kohortas pētījuma 7.posma rezultāti. Rīga: SPKC

7 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas

paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas

pētījuma 10.posma rezultāti. Rīga: SPKC

8 Valsts Policijas pārskats par narkotisko vielu

nelikumīgu apriti 2017.gadā (nepublicēts)

9 EMCDDA (2016). Preventing opioid overdose

deaths with take-home naloxone // http://www.emcdda.europa.eu/

publications/insights/take-home-naloxone_en

10 Ietvertās diagnozes: F19.2 - F19.5; T40,

T43.

11 Dīriņa, M. Neatliekamās medicīniskās

palīdzības nodrošinājums //prezentācija NKNIKP PSDG darba grupā

sniegtā prezentācija 2018.gada 7.jūnijā (nepublicēts)

12 EMCDDA (2016). Preventing opioid overdose

deaths with take-home naloxone // http://www.emcdda.europa.eu/

publications/insights/take-home-naloxone_en

13 SPKC sniegtie dati

14 Kopsavilkums par psihiskiem un uzvedības

traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, 2017. gads //

https://www.spkc.gov.lv/lv/

statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

15 Kopsavilkums par psihiskiem un uzvedības

traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, 2017. gads //

https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

16 Latvijā visstraujākā HIV izplatība Eiropā;

galvenais inficēšanās ceļš - heteroseksuāli sakari //

http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/latvija-visstraujaka-hiv-izplatiba-eiropa-galvenais-inficesanas-cels-heteroseksuali-sakari.d?id=49502615

17 HIV infekcijas izplatība Latvijā //

https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids

18 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku

lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju

kohortas pētījuma 10.posms. Rīga: SPKC

19 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku

lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju

kohortas pētījuma 10.posms. Rīga: SPKC

20 Karnīte, A. et al. (2016). Narkotiku

lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju

kohortas pētījuma 9.posms. Rīga: SPKC

21 EMCDDA (2007). Drugs and crime - a complex

relationship. Lisbon: EMCDDA

22 SPKC (2017). Pētījums par narkotiku nelegālo

tirgu Latvijā (nepublicēts)

23 Administratīvie pārkāpumi pēc LAPK 46.panta

pirmās, otrās, ceturtās daļas, 46.1 pirmās daļas; Noziedzīgie

nodarījumi pēc 190.1 pants; 248.1,

248.2, 249., 250., 251., 252., 253.,

253.1, 253.2 pirmās daļas,

253.2 otrās daļas, 255., 256.panta

24 Iekšlietu ministrijas Informācijas centra

sniegtie dati

25 Aprēķināts pēc IeM IC sniegtajiem datiem par

pārkāpumiem 2017.gadā

26 Aprēķināts pēc IeM IC sniegtajiem datiem par

pārkāpumiem 2017.gadā

27 Can mass media campaigns prevent young people

from using drugs?//

http://www.emcdda.europa.eu/topics/pods/mass-media-campaigns ;

EMCDDA (2017). Health and social responses to drug problem.

Lisbon: EMCDDA

28 EMCDDA Best practice Portal, Standards and

guidelines //

http://www.emcdda.europa.eu/best-practice/guidelines

29 Secinājums no Xchange prevention

registry//

http://www.emcdda.europa.eu/best-practice/xchange. Un minēto

projektu rezultātu un ietekmes

30 UNODC (2015). International Standards on Drug

Use Prevention // https://www.unodc.org/documents/prevention/

UNODC_2013_2015_international_standards_on_drug_use_prevention_E.pdf

31 EMCDDA (2013). European drug prevention

quality standards: a quick guide //

http://www.emcdda.europa.eu/publications/

adhoc/prevention-standard_en

32 People who inject drugs //

http://www.who.int/hiv/topics/idu/about/en/

33 HIV profilakses punkti //

https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti

34 Ministru kabineta 2017.gada 31.oktobra

rīkojums Nr.630 (prot. Nr.53 27.§)

35 SPKC (2018). Psihiskie un uzvedības traucējumi

psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ

36 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku

lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju

kohortas pētījuma 10.posma rezultāti. Rīga: SPKC

37 HIV infekcijas, seksuālās transmisijas

infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības

plāns 2018.-2020. gadam

38 SPKC (2017). Treatment Woorkbook

(nepublicēts)

39 Statistikas dati par veselības aprūpes

cilvēkresursiem. SPKC //

https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1

40 Narkoloģiskā palīdzība Rīgas Psihiatrijas un

narkoloģijas centrā //

http://www.rpnc.lv/narkologiska-palidziba

41 Atbalsta pasākums bezdarbniekiem ar atkarības

problēmām //

http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=445&txt=3887

42 Vairāk informācijas - 1) Tiesībsarga biroja

darbinieki tiekas ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, lai

pārrunātu konstatēto Jaunpiebalgas novada domes nodibinājumā

"Solis Piebalgā" //

http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiesibsarga-biroja-darbinieki-tiekas-ar-labklajibas-ministrijas-parstavjiem-lai-parrunatu-konstateto-jaunpiebalgas-novada-domes-nodibinajuma-solis-piebalga;

2) Poškāns, A. (2016). Pusaudžu sociālā rehabilitācija Latvijā.

Latvijas Bērnu Labklājības Tīkls.

43 Labklājības ministrijas sniegtā

informācija

44 Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārskats par

2017.gadu //

http://www.ievp.gov.lv/index.php/publikacijas/gada-publiskais-parskats

45 Tieslietu ministrijas sniegtā informācija

http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/starpnozaru_komisijas/hiv_infekcijas_tuberkulozes_

un_seksualas_transmisijas_infekciju_izplatibas_ierobezosanas_koordinacijas_komisija/

47 Pētījumi pieejami SPKC mājas lapā:

https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/petijumi-un-zinojumi/atkaribu-slimibas/petijumi

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/jha/139606.pdf

49 Arī pētījumā par atkarību pārvaldības modeļiem

ES, Latvija ierindota modelī, kas vērsts uz pieejamības

samazināšanu. Skat. Ysa, T. et al. (2014). Governance of

Addictions: European Public Policies. Oxford University

Press.

50 LIBE (2016). A review and assessment of EU

drug policy // http://www.europarl.europa.eu/RegData/ etudes/

STUD/2016/571400/ IPOL_STU(2016)571400_EN.pdf

51 Informācija sagatavota, pamatojoties uz EMCDDA

publicēto informāciju //

http://www.emcdda.europa.eu/countries_en

Iekšlietu ministrs S.

Ģirģens

2.pielikums

Narkotiku lietošanas un izplatības

ierobežošanas plānam 2019. -2020. gadam

Papildus nepieciešamo finanšu

līdzekļu aprēķins

Kopsavilkums

1. tabula

Nr. p. k.

Iestāde

Nr.

Izdevumi, euro

2019. gads

2020. gads

Iekšlietu ministrija

kopā

192 000

22.1.

192 000

Finanšu ministrija

kopā

81 000

22.2.

81 000

Veselības ministrija

kopā

1 366 237

10.

373 464

11.

12 916

12.1.

35 852

12.2.

19 005

28.1

500 000

28.2

62 000

28.3

363 000

PAVISAM:

1 639 237

Iekšlietu

ministrijai (Valsts policijai) papildus nepieciešamo finanšu

līdzekļu aprēķins

1.1. tabula

Nr.p.k.

Izdevumi

06.01.00 "Valsts policija"

izdevumi euro

KOPĀ

Papildus

nepieciešamie izdevumi Valsts policijai

(kopā no 2019.gada līdz 2020. gadam)

192 000

Kopā 2019.gadā,

tai skaitā:

Uzturēšanas izdevumi

atlīdzība

Kapitālie izdevumi

Papildu amata vietu skaits

nav

Kopā 2020.gadā,

tai skaitā:

192 000

Uzturēšanas izdevumi

atlīdzība

Kapitālie izdevumi

192 000

Papildu amata vietu skaits

nav

22.

pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno

psihoaktīvo vielu identificēšanai"

22.1. darbības rezultāts "Uzlabota materiāltehniskā

bāze Valsts policijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu

identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu

veikšanu"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019. gadā

2020. gadā

Izdevumi kopā

192 000

Kapitālie izdevumi

192 000

5000

Pamatkapitāla veidošana

192 000

5220

Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

Aprīkojums

Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ķīmisko ekspertīžu

nodaļā:

gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID)

ar aprīkojumu

1 gab. x 25 000 euro = 25 000 euro

augu žāvēšanas skapis ar aprīkojumu

1 gab. x 7 000 euro = 7 000 euro

vilkmes skapis ar aprīkojumu

1 gab. x 5 000 euro = 5 000 euro

gāzu hromatogrāfs ar masselektīvo detektoru GC/MS ar

aprīkojumu

1 gab. x 80 000 euro = 80 000 euro

Reģionu biroju

nodaļā Liepājā:

gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID)

ar aprīkojumu

1 gab. x 25 000 euro = 25 000 euro

Reģionu biroju

nodaļās Daugavpilī, Valmierā:

gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID)

ar aprīkojumu

2 gab. x 25 000 euro = 50 000 euro

192 000

Finanšu

ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) papildus nepieciešamo

finanšu līdzekļu aprēķins

1.2.tabula

Nr.p.k.

Izdevumi

33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas

politikas nodrošināšana"

KOPĀ

Papildus

nepieciešamie izdevumi Valsts ieņēmumu dienestam

(kopā no 2019.gada līdz 2020.gadam)

81 000

Kopā 2019.gadā,

tai skaitā:

Uzturēšanas izdevumi

atlīdzība

Kapitālie izdevumi

Papildu amata vietu skaits

nav

Kopā 2020.gadā,

tai skaitā:

81 000

Uzturēšanas izdevumi

6 000

atlīdzība

Kapitālie izdevumi

75 000

Papildu amata vietu skaits

nav

Kopā 2021. gadā un turpmāk

katru gadu (informatīvi)

1 000

22.

pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno

psihoaktīvo vielu identificēšanai"

22.2darbības rezultāts "Uzlabota materiāltehniskā

bāze VID Muitas laboratorijā narkotiku un jauno psihoaktīvo

vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu

veikšanu"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

Izdevumi kopā

81 000

1 000

Uzturēšanas izdevumi

6 000

1 000

2000

Preces un pakalpojumi

6 000

1 000

Iekārtas uzturēšanas, tajā skaitā remonta, izmaksas

1 000

1000

Narkotisko un psihotropo vielu standartvielas

5 000

Kapitālie izdevumi

75 000

5000

Pamatkapitāla veidošana

75 000

Gāzu hromatogrāfs ar masspektrometrijas detektoru

(iekārta ar papildaprīkojumu)

75 000

Veselības

ministrijai (Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības

dienestam, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centram) papildus

nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins

1.3.tabula

Nr.p.k.

Izdevumi

Apakšprogrammas:

33.15.00

33.16.00

33.17.00

33.18.00

39.06.00

euro

KOPĀ

Papildus

nepieciešamie izdevumi Veselības ministrijai

(kopā no 2019.gada līdz 2020.gadam)

1 366

237

Kopā 2019.gadā,

tai skaitā:

Uzturēšanas izdevumi

atlīdzība

Kapitālie izdevumi

Papildu amata vietu skaits

nav

Kopā 2020.gadā,

tai skaitā:

1 366 237

Uzturēšanas izdevumi

941 237

tajā skaitā atlīdzība

18 088

Kapitālie izdevumi

425 000

Papildu amata vietu skaits

nav

Kopā 2021.gadā

(informatīvi)

434 330

Kopā 2022.gadā

(informatīvi)

434 330

Kopā 2023.gadā

(informatīvi)

434 330

10.

pasākums "Veikt izmaiņas tiesību aktos, paredzot

narkoloģijas pacientu atbrīvošanu no pacientu

līdzmaksājumiem"

Nacionālajam veselības

dienestam

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes

pakalpojumu nodrošināšana"

33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības

nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs"

33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes

pakalpojumu nodrošināšana"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

Kopā (33.16.00; 33.17.00: 33.18.00)

373

464

373 463

Uzturēšanas izdevumi

373 464

373 463

3000

Subsīdijas un dotācijas

373 464

373 463

33.16.00

"Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšana"

Izdevumi kopā

178

525

178 524

Uzturēšanas izdevumi

178 525

178 524

3000

Subsīdijas un dotācijas

Narkoloģija, epizožu skaits - 38 178

178 525

178 524

33.17.00

"Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana

stacionārās ārstniecības iestādēs"

Izdevumi kopā

155

786

155 786

Uzturēšanas izdevumi

155 786

3000

Subsīdijas un dotācijas

Dati atlasīti pēc diagnozēm F10-F19*

Hospitalizēto pacientu skaits - 5180.

Vidēji uz vienu hospitalizēto pacientu - 30,07

euro.

155 786

33.18.00

"Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu

nodrošināšana"

Izdevumi kopā

153

Uzturēšanas izdevumi

39 153

3000

Subsīdijas un dotācijas

Dati atlasīti pēc diagnozēm F10-F19*

Hospitalizēto pacientu skaits - 555.

Vidēji uz vienu hospitalizēto pacientu - 70,55

euro.

39 153

Piezīme: * F10-F19 Psihiski un uzvedības traucējumi

psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ

Pacienti ar F10-F19 izrakstīšanas pamata diagnozēm

sekojošās pakalpojumu programmās:

Minesotas programma stacionārā

Narkoloģija

Narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem

Narkomānu rehabilitācija stacionārā pieaugušajiem

Obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem

Pakalpojuma minimums - pārējie ķirurģiskie

pakalpojumi

Pakalpojuma minimums - pārējie terapeitiskie

pakalpojumi

Pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā

Pakalpojumi Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas

dalībvalstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem (uzrādot

E-veidlapu) un Ukrainas pilsoņiem

Pakalpojumi, kas sniegti personai ar prognozējamu

invaliditāti

Pielikums programmai - pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai

aprūpes gultā

Pielikums programmai - Narkomānu rehabilitācija stacionārā

pieaugušajiem

Pielikums programmai psihiatriskā palīdzība stacionārā, tai

skaitā pēc tiesas lēmuma

Psihiatriskā palīdzība stacionārā - psihiatriskā palīdzība

bērniem

Psihiatriskā palīdzība stacionārā, tai skaitā pēc tiesas

lēmuma

Stacionārā psihiatriskā palīdzība bērniem

11.

pasākums "Nodrošināt valsts apmaksātas ambulatorās

atbalsta grupas nepilngadīgām personām ar narkotiku

atkarību"

Nacionālajam veselības

dienestam

33.16.00 "Pārējo ambulatoro

veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

Kopā

12 916

Uzturēšanas izdevumi

12 916

1000

Atlīdzība

12 062

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada

28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes

pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"

153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350

euro.

Psihologa alga par 0,25 slodzi 337,50 euro, 20%

mainīgā algas daļa 67,50 euro, kas veidojas saskaņā ar

MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi

par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes

jomā nodarbinātajiem"

337,5+(337,5 x 0,2) x 12 mēneši

4 860

Saskaņā ar MK 2018.gada 28.augusta

noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu

organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu -vidējā

darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro .

Narkologa alga par 0,25 slodzi 337,50 euro, 20%

mainīgā algas daļa 67,50 euro, kas veidojas saskaņā ar

MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi

par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes

jomā nodarbinātajiem"

337,5+(337,5 x 0,2) x 12 mēneši

4 860

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas

VSOAOI (24,09%) par 0,50 slodzēm

2 342

2000

Preces un pakalpojumi

Psihologa kabineta uzturēšana - 854 euro.

saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu

Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un

samaksas kārtība" 10.pielikuma "Steidzamās

medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma

(piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un

struktūrvienībām" 3.punkts paredz "Fiksētā

maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par

speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību

ambulatorajā veselības aprūpē".

854

12.

pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas

programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar

narkotiku atkarības diagnozi:

Nacionālajam

veselības dienestam

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes

pakalpojumu nodrošināšana"

12.1. darbības rezultāts "Izstrādāta grupu

psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem

ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības

diagnozi"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

Kopā

35 852

Uzturēšanas izdevumi

35 852

2000

Preces un pakalpojumi

35 852

Metodikas izstrādātāji - 2. gab.

11 071,50

Jomas eksperti - 2 eksp.

10 200,30

Tipogrāfija - 500 grāmatas. Valodas LV

(350gab), RUS (150gab)

3 630,00

Tulkotājs

363,00

Redaktors

3 630,00

Maketētājs

3 025,00

Korektors

3 932,50

12.

pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas

programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar

narkotiku atkarības diagnozi:

Nacionālajam

veselības dienestam

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes

pakalpojumu nodrošināšana"

12.2. darbības rezultāts "Apmācīti speciālisti darbam

ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu

terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības

diagnozi"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

Kopā

19 005

Uzturēšanas izdevumi

19 005

1000

Atlīdzība

6 026

28 % no projekta vadītāja un grāmatveža

slodzes

4 856

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un

kompensācijas

1 170

2000

Preces un pakalpojumi

12 979

Vienas speciālistu grupas apmācība darbam ar

metodiku - 16 stundas; 250 euro/stundā

16 stundas x 250 euro x 21%PVN

4 840

Administratīvās izmaksas (projekta vadība,

virzība, ekspertu, pakalpojumu sniedzēju koordinēšana, līgumu

slēgšana, uzraudzība, komunikācija ar pasūtītāju, kancelejas

preces, grāmatvedība)

8 139

12.

pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas

programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar

narkotiku atkarības diagnozi:

Nacionālajam

veselības dienestam

33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes

pakalpojumu nodrošināšana"

12.3. darbības rezultāts "Ambulatorās grupas

psihoterapijas programmas pēc 12 soļu terapijas principiem

personām ar narkotiku atkarības diagnozi

ieviešana"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019. gadā

2020. gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

Kopā

39 601

Uzturēšanas izdevumi

39 601

1000

Atlīdzība

36 185

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada

28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes

pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"

153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350

euro.

Psihologam par 1 slodzi alga 1 350 euro, 20% mainīgā

algas daļa 270 euro, kas veidojas saskaņā ar MK

2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par

zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā

nodarbinātajiem"

1350 + (1350 x 0,2) x 12 mēneši

19 440

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada

28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes

pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"

153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350

euro.

Narkologam par 0,5 slodzi alga 675,00 euro, 20% mainīgā algas

daļa 135,00 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada

18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko

mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā

nodarbinātajiem"

1350/2+(675 x 0,2) x 12 mēneši

9 720

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas

obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un

kompensācijas

7 025

2000

Preces un pakalpojumi

3416

Psihologa kabineta uzturēšana par 1 slodzi -

3 416 euro. Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta

noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu

organizēšanas un samaksas kārtība" 10.pielikuma

"Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā

ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu

kabinetiem un struktūrvienībām" 3.punkts paredz

"Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi

gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību

darbību ambulatorajā veselības aprūpē".

3 416

28.

pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un

jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"

Nacionālajam veselības dienestam

33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana

ambulatorajā aprūpē"

28.1.darbības rezultāts "Iegādāta aparatūra RPNC

alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzei

Ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

500 000

Uzturēšanas izdevumi

500 000

3000

Subsīdijas un dotācijas

Aparāts-Agilent 6550 iFunnel QTOF LC MS,LC is

infinity II 1290

500 000

28.

pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un

jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram

39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"

28.2. darbības rezultāts "Vienas iekārtas un reaģentu

starta komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa

noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko

vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko

pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

62 000

3 500

Uzturēšanas izdevumi

3 500

2000

Preces un pakalpojumi

Iekārtas uzturēšanai sākot ar 2021.gadu

nepieciešams ikgadējs papildus finansējums 3500 euro apmērā

(500 euro apkope un 3000 euro reaktīvu

iegāde)

3 500

Kapitālie izdevumi

62 000

5000

Pamatkapitāla veidošana

Applied Biosystems iekārtas un reaģentu

komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa

noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko

vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko

pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs

62 000

28.

pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un

jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai"

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram

39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze"

28.3. darbības rezultāts "Iegādāta aparatūra

narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs

Tiesu toksikoloģijas laboratorijā"

Aprēķins:

Kods

Koda nosaukums

Paskaidrojums un aprēķins

2019.gadā

2020.gadā

2021.gadā

2022.gadā

2023.gadā

Izdevumi kopā

363 000

4 850

Uzturēšanas izdevumi

4 850

2000

Preces un pakalpojumi

Iekārtas uzturēšanai sākot ar 2021.gadu

nepieciešams ikgadējs papildus finansējums 4 850 euro

gadā (tajā skaitā iekārtas apkopes gada laikā - 3 500

euro, izmaksas par plānotām ap 1000 analīzēm

(vienreizlietojamie materiāli, mobīlā fāze, kolonnu

nolietojums) 1 350 euro gadā)

4 850

Kapitālie izdevumi

363 000

5000

Pamatkapitāla veidošana

Aparatūras iegāde narkotiku noteikšanai dzīvo

un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas

laboratorijā: SHIMADZU NEXERA X2 LCMS8060

363 000

2. tabula

Priekšlikumi

finansējuma pārdalei no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas

97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" uz

Veselības ministrijas budžeta programmu 97.00.00 "Nozaru

vadība un politikas plānošana"

KOPĀ:

29 462

1000

Atlīdzība

(aprēķins 2.1.tabulā)

25 639

1100

Atalgojums

19 670

1110

Mēnešalga

16 392

1147

Piemaksa par papildu darbu

1 639

1148

Prēmijas un naudas balvas

1 639

1200

Darba devēja valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un

kompensācijas

5 969

1210

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas

4 936

1220

Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi

maksājumi

1 033

1221

Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem

aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas

820

1227

Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes

gadījumu apdrošināšanai

213

2000

Preces un pakalpojumi

Darba vietas uzturēšanas izmaksas

3 823

2.1.tabula

Struktūr-

vienība

Amata vietu

skaits

Amata saime

Līme-

nis

Statuss

(I - ierēd-

nis)

Mē-

neš-

algu grupa

Mēneš-

algas apmērs atbil-

stoši 3 kate-

gorijai

euro

Gadā

visām amata vietām, euro

Vispā-

rējas pie-

maksas 10% apmērā no plā-

notas mēneš-

algas kop-

summas gadā

euro

Naudas balvas,

prēmijas 10% apmērā no plānotas mēneš-

algas kop-

summas gadā, euro

Sociālās

garan-

tijas 5% apmērā no plānotas mēneš-

algas kop-

summas gadā

euro

Kopā,

euro

Darba devēja

VSAOI 24,09%

euro

Vese-

lības apdro-

šinā-

šanas polise, euro

Kopā

izde-

vumi at-

līdzī-

bai gadā, euro

Iekšlietu ministrija

vecākais referents

III

1 366

16 392

1 639

820

20 490

4 936

213

25 639

Kopā

16 392

1 639

820

20 490

4 936

213

25 639

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens