6. pants

Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts M.iur.

(Oxon) Rūdolfs Eņģelis - norāda, ka kredītiestādes valdes

locekļi pietiekami efektīvi spējot sevi pasargāt no noguldījumu

nepieejamības riska un sevišķa tiesiskā aizsardzība noguldījumu

nepieejamības gadījumā tiem neesot nepieciešama. Apstrīdētajā

normā ietvertā tiesiskā regulējuma mērķi nevarot viennozīmīgi

uzskatīt par tādu, kas vērsts uz kredītiestādes valdes locekļa

sodīšanu. Par to liecinot tas apstāklis, ka likumdevējs

kredītiestādes valdes loceklim ļauj noguldīt savus finanšu

līdzekļus jebkurā kredītiestādē. Būtu pamatoti uzskatīt, ka ar

apstrīdētās normas palīdzību likumdevējs izšķīries par

aizsardzības nesniegšanu tādiem noguldītājiem, kuri, ņemot vērā

savas spējas un kompetenci finanšu jomā, paši var sevi

pasargāt.

Kredītiestādes valdes locekļu pienākumus un atbildību pamatā

regulējot Komerclikums. Minētā likuma 169. panta pirmajā daļā

noteiktais "krietna un rūpīga saimnieka" pienākums esot

pilnā mērā attiecināms arī uz kredītiestādes valdes locekli, un

šā pienākuma neievērošana varot izraisīt civiltiesisko atbildību.

Savukārt to, kā minētais jēdziens tiek piepildīts ar konkrētu

saturu, nosakot kredītiestāžu darbības īpatnības. Kredītiestāde

rīkojas ar tai uzticētajiem finanšu līdzekļiem, ko tā

piesaistījusi no saviem klientiem. Līdz ar to kredītiestādes

valdes locekļiem izvirzāmās "krietna un rūpīga

saimnieka" pienākuma prasības esot augstākas nekā, piemēram,

finanšu tirgus uzraudzībai nepakļautas komercsabiedrības valdes

locekļiem izvirzāmās prasības.

Kredītiestādes darbības pamatā esot sabiedrības uzticēšanās

tās finanšu drošībai un spējai pildīt savas saistības. Tādēļ

katram kredītiestādes valdes loceklim šīs kredītiestādes

maksātspēja ir pats svarīgākais darbības uzdevums un mērķis.

Lielās komercsabiedrībās, tostarp lielākajā daļā banku, katrs

valdes loceklis nevarot būt pilnībā iesaistīts visu ikdienišķo

jautājumu risināšanā. Lai šādas komercsabiedrības darbība un

vadība būtu efektīva, valdes locekļi varot savā starpā sadalīt

pārzināmos vadības jautājumus. Tomēr arī šādā gadījumā valdes

locekļa tiesības neiesaistīties cita valdes locekļa

"kompetences sfērā" un nebūt informētam par citām

sabiedrības vadības lietām esot ļoti ierobežotas. Jebkura šāda

situācija varot novest pie tā, ka valdes loceklis individuāli nav

rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Neesot iespējams izslēgt situāciju, kad noguldījumu

nepieejamība rodas tādu apstākļu dēļ, kurus neviens

kredītiestādes valdes loceklis nevar saprātīgi paredzēt un kuru

negatīvās sekas pat ar visiem saprātīgajiem drošības un

piesardzības pasākumiem nav novēršamas. Taču šādu apstākļu

iestāšanās varbūtība esot ļoti maza un šādi apstākļi būtībā esot

pielīdzināmi nepārvaramai varai.