42. pants

Nodarbinātība un sociālā aizsardzība

1. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo aizsardzību, īstenojot pasākumus un programmas, kuru mērķi jo īpaši ir šādi:

a) nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem;

b) radīt vairāk visiem pieejamus un pienācīgi darbojošos darba tirgus;

c) paplašināt sociālās aizsardzības segumu;

d) veikt labākās prakses apmaiņu tādās jomās kā darbaspēka mobilitāte un tiesību uz pensiju pārnešana;

e) veicināt sociālo dialogu;

f) nodrošināt, ka tiek ievēroti pamatprincipi un tiesības darbā, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās, tā dēvētajos darba pamatstandartos, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās brīvību, tiesībām uz kolektīvām sarunām un nediskrimināciju, piespiedu un bērnu darba atcelšanu un vienlīdzīgu attieksmi starp vīriešiem un sievietēm;

g) risināt ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus;

h) pievērst īpašu uzmanību nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām un diskriminācijas apkarošanai;

i) pilnveidot cilvēkresursu kvalitāti, uzlabojot izglītību un apmācību, tostarp efektīvu profesionālo apmācību;

j) uzlabot veselības un drošības apstākļus darbā, jo īpaši stiprinot darba inspekcijas;

k) veicināt darba vietu izveidi un uzņēmējdarbību, nostiprinot iestāžu sistēmu, kas vajadzīga mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un kredītu un mikrofinansējuma pieejamības veicināšanai.

2. Darbības var veikt valsts, reģionālā un starpreģionu līmenī, tostarp veidojot tīklus, abpusēji apgūstot, identificējot un izplatot labu praksi, veicot informācijas apmaiņu, pamatojoties uz salīdzināmiem statistiskajiem instrumentiem, rādītājiem un saziņu starp sociālo partneru organizācijām.