Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Godīga konkurence

1. Puses vienojas, ka to gaisa pārvadātājiem ir taisnīgas un

vienādas iespējas konkurēt gaisa transporta pakalpojumu

sniegšanas jomā.

2. Puses:

a) aizliedz un, ja tādas pastāv, savā attiecīgajā jurisdikcijā

un ar savām attiecīgajām iekšējām procedūrām un procesiem novērš

visas diskriminācijas vai negodīgas prakses formas, kas negatīvi

ietekmētu godīgas un vienlīdzīgas iespējas otras Puses gaisa

pārvadātājiem konkurēt, sniedzot gaisa pārvadājumu

pakalpojumus;

b) nepiešķir un neatļauj subsīdijas nevienam gaisa

pārvadātājam, ja šādas subsīdijas negatīvi ietekmē taisnīgās un

vienādās iespējas otras Puses gaisa pārvadātājiem konkurēt gaisa

pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā.

3. Neatkarīgi no 2. punkta b) apakšpunkta var

piešķirt:

a) atbalstu maksātnespējīgiem vai grūtībās nonākušiem gaisa

pārvadātājiem, ar noteikumu, ka:

i) šāda atbalsta nosacījums ir ticams pārstrukturēšanas plāns,

kas balstīts uz reālistiskiem pieņēmumiem ar mērķi piemērotā

termiņā nodrošināt maksātnespējīga vai grūtībās nonākuša gaisa

pārvadātāja ilgtermiņa dzīvotspēju; un

ii) attiecīgais gaisa pārvadātājs, tā ieguldītāji vai

akcionāri būtiski piedalās pārstrukturēšanas izmaksu segšanā;

b) īslaicīgu likviditātes atbalstu grūtībās nonākušam gaisa

pārvadātājam aizdevumu vai aizdevuma garantiju veidā,

nepārsniedzot summu, kas nepieciešama vienīgi tam, lai

attiecīgais gaisa pārvadātājs turpinātu saimniecisko darbību, uz

pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāna izstrādei nepieciešamo

laikposmu;

c) ar noteikumu, ka tās nepārsniedz minimālo summu, kas

nepieciešama to mērķa sasniegšanai, un ka ietekme uz gaisa

transporta pakalpojumu sniegšanu ir minimāla:

i) subsīdijas, ko sniedz, lai novērstu dabas katastrofu

nodarīto kaitējumu;

ii) Kataras gadījumā - subsīdijas, kas novērš būtisku

traucējumu tās ekonomikā, un ES un tās dalībvalstu

gadījumā - subsīdijas, kas novērš būtisku traucējumu vienas

vai vairāku ES dalībvalstu ekonomikā;

d) subsīdijas gaisa pārvadātājiem, kuriem ir uzticēts veikt

pārvadājumus atbilstīgi skaidri noteiktām sabiedriskā pakalpojuma

sniegšanas saistībām, lai apmierinātu būtiskas iedzīvotāju

transporta vajadzības, kuras nevar apmierināt vienīgi ar tirgus

spēkiem, ar noteikumu, ka šīs subsīdijas nepārsniedz samērīgu

atlīdzību par attiecīgo gaisa pārvadājumu veikšanu.

4. Puses nodrošina, ka ikviens to gaisa pārvadātājs, kas

sniedz gaisa transporta pakalpojumus saskaņā ar šo nolīgumu,

vismaz reizi gadā publisko finansiālo ziņojumu un tam pievienotu

finanšu pārskatu, kuram ir veikta neatkarīga revīzija, ievērojot

starptautiski atzītus grāmatvedības un uzņēmumu finansiālās

informācijas izpaušanas standartus, piemēram, starptautiskos

finanšu pārskatu standartus; un ka tad, ja kāda no Pusēm sniedz

subsīdiju, šādu subsīdiju finansiālajā ziņojumā norāda

atsevišķi.

5. Katra Puse pēc otras Puses pieprasījuma 30 dienās, ja

Puses nav vienojušās citādi, izsniedz otrai Pusei finansiālos

ziņojumus un citu pieejamu informāciju, arī par 4. punktā

minētajiem jautājumiem, kuru otra Puse var pamatoti pieprasīt,

lai pārliecinātos par šā panta noteikumu ievērošanu. Šādu

informāciju, ja tā ir sensitīva komercinformācija, pieprasītāja

Puse traktē kā konfidenciālu.

6. Katra Puse, izmantojot tās attiecīgās iekšējās procedūras

un procesus, īsteno un piemēro pasākumus, kas faktiski aizliedz

un novērš to, ka tās gaisa pārvadātāji:

a) veic saskaņotas darbības, kuru cēlonis ir tieša vai netieša

konkurentu vienošanās vai lēmums un kuru mērķis vai sekas ir

konkurences novēršana, mazināšana vai kropļošana. Var pasludināt,

ka šāds aizliegums nav piemērojams, ja šādi nolīgumi, lēmumi vai

prakse palīdz uzlabot pakalpojumu ražošanu vai izplatīšanu vai

tehnisko vai ekonomisko attīstību, vienlaikus ļaujot patērētājiem

gūt taisnīgu daļu no ieguvuma, un:

i) neuzliek attiecīgajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav

obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus; vai

ii) neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz

šo pakalpojumu būtisku daļu;

b) ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli tā, ka tas var

ietekmēt gaisa pārvadājumu pakalpojumus uz šo Pusi vai no tās,

un

c) īsteno gaisa pārvadātāju koncentrāciju, kas būtiski kavē

efektīvu konkurenci, it īpaši - radot vai nostiprinot dominējošo

stāvokli.

7. Ja Puse uzskata, ka tās pārvadātāju godīgas un vienlīdzīgas

iespējas konkurēt negatīvi skar:

a) diskriminācija vai negodīga prakse, kas aizliegta ar

2. punkta a) apakšpunktu;

b) subsīdija, kas aizliegta ar 2. punkta

b) apakšpunktu, izņemot 3. punktā minētās;

c) neatbilstība 4. un 5. punkta pārredzamības

noteikumiem; vai

d) tas, ka otra Puse nepilda 6. punktā noteiktos

pienākumus,

tā ("Puse, kas rīkojas") var rīkoties saskaņā ar

8.-10. punktu.

8. Puse, kas rīkojas, iesniedz otrai Pusei rakstisku

pieprasījumu apspriesties, kam pievienots rakstisks ziņojums par

tās novērojumiem un būtiskajiem pierādījumiem. Apspriedes sākas

ne vēlāk kā 30 dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas, ja vien

Puses nav vienojušās citādi. Apspriedes var pieprasīt ar

Apvienotās komitejas starpniecību.

9. Ja Puse, kas rīkojas, un otra Puse nepanāk vienošanos par

jautājumu 60 dienās no apspriežu sākuma vai citā laikposmā, par

kuru vienojušās Puses vai Apvienotā komiteja, Puse, kas rīkojas,

var veikt pasākumus pret gaisa pārvadātājiem, kas ir veikuši

apstrīdētās darbības vai kas ir guvuši labumu no attiecīgās

diskriminācijas, negodīgās prakses vai subsīdijām. Puse, kas

rīkojas, vismaz 15 dienas pirms šādu pasākumu īstenošanas

rakstiski paziņo otrai Pusei par to, kādi pasākumi tiks

veikti.

10. Saskaņā ar 9. punktu veiktie pasākumi ir piemēroti,

samērīgi un ierobežoti līdz apjomam un laikam, kas ir obligāti

nepieciešams, ar mērķi mazināt kaitējumu Puses, kas rīkojas,

gaisa pārvadātājiem un mazināt nepienācīgo priekšrocību, ko ir

ieguvuši pārvadātāji, pret kuriem minētos pasākumus vērš.

11. Saskaņā ar 9. punktu veiktas darbības un pasākumi

neskar nevienas Puses tiesības atsaukties uz 23. pantā

noteikto strīdu izšķiršanas mehānismu.

12. Ja ar šo pantu saistītus jautājumus iesniedz

23. pantā paredzētajā strīdu izšķiršanas mehānismā, 23.

panta 10., 11. un 12. punktā norādītos termiņus samazina uz

pusi.

13. Nekas šajā nolīgumā neietekmē, neierobežo un neapdraud

Pušu konkurences iestāžu un šo iestāžu pieņemto lēmumu

pārskatītāju tiesu pilnvaras un tiesības. Nekāda Puses rīcība

saskaņā ar 9. punktu neskar darbības un pasākumus, kurus var

veikt minētās iestādes un tiesas, to starpā tās Puses iestādes un

tiesas, kura rīkojas. Tiesu nolēmumus par minēto kompetento

iestāžu rīcību un pasākumiem izslēdz no 23. pantā noteiktā

strīdu izšķiršanas mehānisma.