1. pants

Programmas apraksts un

pamatojums

Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU programmas

(turpmāk - Programma) mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un

ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas privātās uzņēmējdarbības

sektorā.

Programma atbilst Latvijas un ES politikas plānošanas ietvaram

(stratēģijas un pamatnostādnes)2. Programma nodrošina

četru stratēģisko virzienu īstenošanu: 1) uzņēmējdarbības

veicināšana, īpaši jauniem uzņēmējiem un MVU, kā arī atbalsts

inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai tās agrīnajā stadijā; 2)

ieguldījumi videi nekaitīgākos ražošanas procesos; 3) inovatīvu

dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšana;

4) jaunu biznesa ideju, risinājumu un produktu atbalstīšana

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk - IKT) jomā.

Paredzams, ka Programmai būs ietekme gan uz inovatīvu uzņēmumu

skaita pieaugumu, gan uz privātā sektora ieguldījuma pētniecībā

un attīstībā (P&A) veicināšanu.

Programma koncentrēsies uz produktu ar augstāku pievienoto

vērtību radīšanu, tehnoloģijām un pakalpojumiem trīs īpašās

jomās: zaļās inovācijas (turpmāk - ZI), dzīves līmeni atbalstošas

tehnoloģijas un IKT.

1.1. Nozares pamatojums un

uzņēmējdarbības vide

Pēdējos gados Latvijas ekonomika ir strauji augusi.

Pateicoties liela apjoma investīciju pieplūdumam un ārējā

pieprasījuma kāpumam, IKP pieaugums 2017. gadā sasniedza

4,5%. Latvijas vispārējās ekonomiskās attīstības novērtējums ir

pozitīvs, tostarp attiecībā uz īstenotajām strukturālajām

reformām. Vienlaikus ir jāpārvar dažas problēmas, piemēram,

saistībā ar Latvijas inovāciju, pētniecības un attīstības

rezultātiem.

Pieaugot saimnieciskajai darbībai lielākajos Latvijas preču

tirgos, turpina pieaugt arī eksports. 2017. gadā eksporta

apjoms palielinājās par 4,8%, sasniedzot vēsturiski augstākos

rādītājus. 2017. gadā bija vērojams investīciju pieaugums,

kas sasniedza 16%. Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā arī

ir palielinājušās, un 2017. gadā tās sasniedza

640 miljonus EUR jeb 2,4% no IKP, tomēr šīs plūsmas

joprojām ir nestabilas. To var galvenokārt saistīt ar

nestabilitāti pasaules ekonomikā, pieaugošajiem ģeopolitiskajiem

riskiem, un palielināto politisko nenoteiktību. Apstrādes

rūpniecībā vērojama spēcīga izaugsme, ko veicina gan uzņēmumu

konkurētspējas palielināšanās, gan pieprasījuma dinamika

lielākajos eksporta tirgos. 2017. gadā ražošana pieauga par

8%. Pieaugums tika novērots visās lielākajās apstrādes

rūpniecības apakšnozarēs. Lielākais pieaugums tika fiksēts

mehānismu un elektrisko un optisko iekārtu ražošanā. Lielāko

ieguldījumu industrijas izaugsmē nodrošināja metālizstrādājumu

ražošanas un pārtikas rūpniecības izaugsme. Arī pārējās nozares

strauji attīstījās. Kopējais pieaugums ieguves rūpniecības,

elektroenerģijas, gāzes, apkures un ūdens apgādes nozarēs bija

7,2%. Kāpums bija vērojams arī informācijas un sakaru nozarē. To

noteica straujais datorprogrammēšanas un informācijas pakalpojumu

pieaugums.

Produktivitātes dinamika Latvijā pēdējos gados ir bijusi

straujāka nekā ES vidējais rādītājs, kā rezultātā kopš

2010. gada produktivitātes starpība ar ES vidējo rādītāju ir

samazinājusies par gandrīz 9%. 2017. gadā Latvijas

ekonomikas produktivitāte kopumā, ko raksturo IKP uz vienu

darbinieku, sasniedza 46,3% no ES vidējā rādītāja. Neraugoties uz

to, ka Latvija ir bijusi viena no ES dalībvalstu līderiem

produktivitātes pieauguma tempa ziņā, darbaspēka izmaksas ir

palielinājušās straujāk nekā produktivitāte, apgrūtinot uzņēmēju

izmaksu konkurētspēju Latvijā.

MVU ir ļoti svarīga valsts ekonomikas daļa. Saskaņā ar

Eurostat datiem 99,8% no ekonomiski aktīvajiem komersantiem

Latvijā ir MVU (93% no tiem ir mikrouzņēmumi, 5,8% - mazie

uzņēmumi un 0,9% - vidējie uzņēmumi), un tie nodarbina arvien

lielāku iedzīvotāju skaitu (79% nodarbināto ir MVU darbinieki).

Uzņēmumi Latvijā parasti ir daudz mazāki nekā vidēji ES.

Mikrouzņēmumi (0-9 darbinieki) veido 26% no kopējā

uzņēmējdarbības apgrozījuma salīdzinājumā ar tikai 17% no ES

vidējā rādītāja. Tāpat Latvijas MVU veido 51% no apgrozījuma

salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 38%. Tomēr nozīmīgākā

atšķirība ir lielajiem uzņēmumiem (vairāk nekā 250 darbinieki),

kas veido tikai 22% no apgrozījuma (44% ES).

MVU Latvijā 2012.-2016. gadā piedzīvoja mērenu izaugsmi.

MVU pievienotā vērtība palielinājās par 15,2%, bet MVU

nodarbinātība pieauga par 6,3 %, kas ir ļoti līdzīgs lielo

uzņēmumu izaugsmes līmenim. Paredzams, ka MVU pievienotā vērtība

2016.-2018. gadā pieaugs par 13,6% un MVU nodarbinātība -

par 4,0%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem

inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā bija viens no zemākajiem ES -

30,3% 2014.-2016. gadā, salīdzinot ar vidēji 49,1% 28 ES

valstīs (2012.-2014. gads, Eurostat).

CSP dati liecina, ka BERD rādītājs (uzņēmējdarbības uzņēmumu

izdevumi pētniecībai un attīstībai) joprojām ir viens no

zemākajiem ES - 0,14% no IKP 2017. gadā salīdzinājumā ar ES

vidējo rādītāju 1,30% 2016. gadā (Eurostat). Turklāt liela

daļa šo ieguldījumu ir atkarīga no ES fondiem, padarot

nesubsidētos privātos ieguldījumus pētniecībā un izstrādē vēl

mazākus. Tā iemesls ir mikrouzņēmumu un MVU dominējošais

stāvoklis uzņēmējdarbības nozarē. Tas rada problēmas, palielinot

kritisko masu attiecībā uz uzņēmējdarbības pētniecības un

attīstības izdevumiem un uzņēmējdarbības inovāciju

intensitāti.

Latvijas galvenie izaicinājumi ir šādi:

- Latvijas uzņēmējdarbības vidi galvenokārt veido

mikrouzņēmumi un MVU ar ierobežotu kapacitāti investēt pētniecībā

un attīstībā, tostarp uzņēmumiem trūkst zināšanu un praktisku

iemaņu inovāciju uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas

uzlabošanai;

- Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju

uzņēmumi - gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu

īpatsvars ir 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares, bet

attiecīgais ES vidējais rādītājs ir 47%;

- nepietiekama sadarbība un koordinācija starp zinātnes,

tehnoloģiju attīstības un inovācijas organizācijām un apstrādes

rūpniecības nozari;

- nepietiekams finansējums, jo īpaši MVU, lai izstrādātu

jaunus produktus un tehnoloģijas, kas veicina videi nekaitīgāku,

digitālāku un iekļaujošāku ekonomiku;

- nepietiekama līdzdalība globālajās vērtību ķēdēs

produktivitātes paaugstināšanai, nododot zināšanas un intensīvi

izmantojot tehnoloģiski progresīvus risinājumus;

- nepietiekama rūpnieciskā bāze jaunu produktu izstrādei, vāja

tehnoloģiju izmantošana MVU.

1.2. Finansējuma nepietiekamība un

papildu finansējums

Kopumā Latvijas pētniecības, attīstības un inovācijas izdevumi

ir ļoti atkarīgi no valsts finansējuma un ārvalstu avotiem,

galvenokārt izmantojot ES fondu programmas.

Sākot ar 2016. gadu, Ekonomikas ministrijai ES fondu

2014.-2020. gada plānošanas periodā inovāciju atbalstam ir

pieejami vairāk nekā 193,5 miljoni EUR. MVU atbalsta

pasākumiem tagad ir pieejami vēl papildu

257 miljoni EUR. Turklāt energoefektivitātes

uzlabošanai ir pieejami vairāk nekā 377 miljoni EUR.

Programmu papildina daudzas aktivitātes, ko līdzfinansē ES

struktūrfondi. Piemēram, inovāciju un uzņēmējdarbības programmas,

kas pieejamas Latvijā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas

pariodā, ietver plašu atbalstu, tostarp uzņēmējdarbības un

inovācijas motivēšanas pasākumus, apmācības darbiniekiem, lai

palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas, atbalsts jaunu

produktu un tehnoloģiju attīstīšanai, tehnoloģiju pārnesei un

pētījumu komercializācijai, biznesa inkubācijai, eksperimentālo

ražošanas iekārtu attīstībai, starptautiskās konkurētspējas

veidošanai (piekļuve ārvalstu tirgiem, nacionālie stendi izstādēs

utt.), kā arī piekļuvi tādiem finanšu instrumentiem kā riska un

sākuma kapitāls, akseleratoru fondi, aizdevumi un garantijas,

tostarp eksporta garantijas.

Neraugoties uz to, ka jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei

ir pieejamas dažādas ES fondu atbalsta programmas, lielākā daļa

no tām ir vērstas uz mazāk sarežģītiem risinājumiem (inovāciju

vaučeri, uzņēmējdarbības inkubācijas pakalpojumi utt.),

nenodrošinot finansējumu sarežģītāku un tehnoloģiski progresīvāku

risinājumu atbalstam visos produktu izstrādes posmos, tostarp

sadarbībā ar pētniecības iestādēm. Turklāt pastāvošie atbalsta

mehānismi, piemēram, riska kapitāls, inovāciju vaučeri,

akseleratori utt., ir vērsti uz visu veidu inovāciju attīstību.

Tas samazina spēju īpaši koncentrēties uz zaļo tehnoloģiju, IKT

un dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju izstrādi un

ieviešanu.

Lai gan finansējums pētniecībai, attīstībai un inovācijām ir

pieejams no inovācijas sākumposma - no idejas līdz ražošanai,

joprojām pastāv zināmas nepilnības attiecībā uz finansējuma

pieejamību inovācijām. Piemēram, finanšu iestādes nevēlas

finansēt agrīnas stadijas inovatīvus projektus ar augstu riska

vai neveiksmes varbūtību. Tāpēc vispiemērotākais veids, kā

veicināt pētniecību, attīstību un inovācijas Latvijas privātajā

biznesā, ir valsts nodrošinātas dotācijas.

Latvijai trūkst centrālās tehnoloģiju attīstības un pārneses

infrastruktūras tehnoloģiski ietilpīgiem biznesa ideju

attīstītājiem un MVU. Latvijā pastāv "inovāciju

plaisa", ko izraisa sadarbības trūkums starp pētniecību un

uzņēmējdarbības vidi. Turklāt Latvijā trūkst vides, kas varētu

veicināt šādu sadarbību. Nav pieejams finansējums

infrastruktūrai, kas varētu radīt un veidot ekosistēmu visām

inovāciju procesā iesaistītajām pusēm, t. i., uzņēmējiem,

mentoriem, universitātēm un pētniecības centriem.