2. pants

Programmas prioritārās jomas

Pamatojoties uz uzņēmējdarbības nozaru izaicinājumiem un

vajadzībām Latvijā, programma risinās trīs galvenās jomas: 1)

zaļās inovācijas, 2) IKT un 3) dzīves līmeni atbalstošas

tehnoloģijas.

Zaļās inovācijas

Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā ir vienas no

zemākajām Eiropā attiecībā gan uz kopējām emisijām, gan emisijām

uz vienu iedzīvotāju (kopējais emisiju daudzums kopš

1990. gada ir samazinājies par 57%). Šajā ziņā galvenais

uzdevums ir nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu,

jo valsts turpina ekonomisko attīstību. Latvija ir ratificējusi

visas svarīgākās konvencijas šajā jautājumā un piedalījusies

tajās gan individuāli, gan kā ES dalībvalsts. Piemēram, Latvija

ir ratificējusi Parīzes nolīgumu un apņēmusies pilnībā sasniegt

tā mērķus. Valsts ir apņēmusies līdz 2030. gadam par 6%,

salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt emisiju apjomu nozarēm,

uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

Ilgtermiņa stratēģijās noteikto mērķu sasniegšana būs cieši

saistīta ar tādu jaunu tehnoloģiju izstrādi un īstenošanu, kas

veicina pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku, aprites ekonomikas

principu īstenošanu vai citādā veidā ietekmes uz vidi

samazināšanos, kas atkarīga no šo tehnoloģiju izstrādes un

īstenošanas.

Viens no Latvijas uzņēmumu izaicinājumiem ir modernizēt

ražošanas procesus ar ierobežotiem finanšu resursiem, kurus var

ieguldīt jaunu, inovatīvu, videi nekaitīgu produktu, tehnoloģiju

un pakalpojumu attīstībā, kā arī ražošanas iekārtās, kas samazina

ietekmi uz apkārtējo vidi (piemēram, materiālu, enerģijas un

ūdens efektīva izmantošana; rūpniecisko atkritumu un emisiju

apjoma samazināšana; fosilo kurināmo aizvietošana ar

atjaunojamiem energoresursiem; ražošanas un ražošanas procesa

pārplānošana u.tml.) vai nodrošina aprites ekonomikas principu

piemērošanu esošajos ražošanas un uzņēmējdarbības modeļos.

Svarīga loma šajā ziņā ir uzņēmumiem, kas būs gan produktu,

gan tehnoloģiju izstrādātāji, un uzņēmumiem, kuriem būs jāmeklē

veidi, kā īstenot un izmantot savus biznesa modeļus un jaunas un

inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kas samazina ietekmi uz

vidi.

Ir nepieciešama pāreja uz videi draudzīgāku ražošanu ar mazāku

oglekļa un materiālu patēriņu, vienlaikus saglabājot darbavietas

vai ieguldot pilnīgi jaunās nodarbinātības iespējās. Pašlaik

trūkst atbilstoša finansējuma gan publiskajā, gan privātajā

sektorā, lai atbalstītu videi draudzīgākas ražošanas inovācijas,

tādējādi uzlabojot resursu efektivitāti, samazinot emisijas, kas

var veicināt konkurences priekšrocības un ilgtspējīgu

nākotni.

IKT

IKT nozare pēdējos gados ir ievērojami palielinājusi savu lomu

Latvijas ekonomikā. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas

pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem IKT nozare Latvijā 2017.gadā

veidoja aptuveni 5% no IKP, un eksports IKT nozarē kopš

2006. gada ir trīskāršojies. 2017. gadā IKT nozarē

nodarbināti aptuveni 34 000 darbinieku, un Latvijā IKT

nozarē darbojas vairāk nekā 6500 uzņēmumu. Lai gan IKT nozare

Latvijā strauji attīstās, joprojām ir problēmas, kas būtu

jārisina. IKT uzņēmumiem trūkst piekļuves atbilstošam

finansējumam, lai atbalstītu savus ieguldījumus jaunu produktu un

tehnoloģiju izstrādē. Turklāt citās nozarēs trūkst mērķtiecīga

finansējuma, lai izstrādātu inovatīvus IKT risinājumus,

pamatojoties uz to vajadzībām. Visbeidzot, starpnozaru sadarbība

ir pārāk vāja, lai radītu IKT inovācijas visā produktu vērtības

ķēdē.

Šajā ziņā liela nozīme ir atbilstošam finansējumam, kas ļautu

īstenot inovatīvus IKT risinājumus (liela apjoma datu apstrāde,

digitalizācija, 3D druka, mākslīgais intelekts, vizualizācijas,

sensori, mākoņskaitļošana, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas,

interneta lietojumprogrammas / nākotnes internets,

nākotnes rūpnīcas, robotika utt.), kurus var izmantot, lai

izstrādātu viedo pilsētu koncepcijas, e-pārvaldes pakalpojumus,

tūrisma, veselības aprūpes, precīzijas medicīnas,

lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta un transporta

drošības un aizsardzības rūpniecības, kosmosa un rūpnieciskās

digitalizācijas nozares (Rūpniecība 4.0) risinājumus

u. c.

Dzīves līmeni atbalstošas

tehnoloģijas

Latvija risina ilgtermiņa un sarežģītas sociāli ekonomiskās

problēmas, tostarp sabiedrības novecošanās jautājumu (saskaņā ar

Eurostat datiem ir sagaidāms, ka vairāk nekā 45% Latvijas

iedzīvotāju 2030. gadā būs 50 gadu veci vai vecāki,

salīdzinot ar pašreizējiem 40%), iedzīvotāju skaita vispārēju

samazināšanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos. Šīs

tendences ietekmēs un veidos pašreizējo un turpmāko attīstību un

pārveidi Latvijas labklājības sistēmā un veselības aprūpes

nozarē, kā arī apliecinās skaidru un steidzamu nepieciešamību pēc

inovācijām, jo īpaši dzīves līmeni atbalstošās tehnoloģijās. MVU

var būt svarīga loma, piedāvājot jaunus risinājumus labklājības

un sociālajām nozarēm (tostarp viedajiem risinājumiem).

Novatoriskas jaunas dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas var

palīdzēt radīt lielāku dzīves kvalitāti daudzām sociālajām

grupām. Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots potenciāls

pārvērst esošās Latvijas un Eiropas līmeņa sociālekonomiskās

problēmas par iespējām, izstrādājot, testējot un ieviešot tirgū

jaunas labklājības, sociālās un veselības aprūpes tehnoloģijas.

Turklāt dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju risinājumi var

sniegt pievienoto vērtību arī Norvēģijas sabiedrībai un

tirgum.